Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. februāris, 2016
Drukāt

Meža kaitēkļu TOP 3. Kuri bīstamākie, kā ar tiem cīnīties?

1. Mizgrauzis − pirmajā vietā

1no3
Foto - Agnis ŠmitsFoto - Agnis Šmits

Kuri ir bīstamākie meža kaitēkļi, un kā ar tiem cīnīties? ANDREJS VALKAS NOVADĀ

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Agnis Šmits stāsta, ka visbīstamākais kaitēklis Latvijas mežos ir egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus). Tā populācija pēdējos gados gan atrodas zemā līmenī un pieaugums nav konstatēts, taču mizgrauži arvien savairojas lokāli, nodarot kokiem kaitējumu.

! Egļu astoņzobu mizgrauzis ir tipisks stumbru kaitēklis, kas sastopams visā tā garumā, bet lielāko blīvumu sasniedz apēnotās vietās.

Vabole ir tumši brūna līdz melna, spīdīga, klāta ar matiņiem. Gadā attīstās 1–2 paaudzes. Vaboles ziemo zemsedzē.

Visvairāk apdraudētas ir vēja un ilgstoša sausuma novājinātas egles. Mizgrauzis parasti izplatās pēc primārā kaitēkļa – egļu mūķenes – masveida savairošanās vai pēc spēcīgām vējgāzēm. Egļu audze iet bojā vai izretinās.

“Latvijas valsts meži” Meža izpētes programmas vadītājs Indulis Brauners piebilst, ka feromonu slazdus egļu astoņzobu mizgrauža ķeršanai var izmantot vienīgi gadījumos, ja meža īpašnieks saņēmis vienreizēju lietošanas atļauju Valsts augu aizsardzības dienestā. Tas tāpēc, ka feromonu slazdi nav reģistrēti izmantošanai Latvijā. “Latvijas valsts meži” šādu atļauju katru gadu pieprasa un arī saņem. Privātie mežu īpašnieki feromonu slazdus legāli lietoja vienīgi 2006.–2008. gadā, kad administratīvās klapatas uzņēmās Valsts meža dienests. Tolaik kaitēkļi masveidā savairojās, tāpēc apzinīgākie mežu īpašnieki aktīvi ierobežoja mizgrauzi. Slazdus un feromonus tad privāto mežu īpašniekiem sagādāja “Latvijas valsts meži” un nodeva bezatlīdzības lietošanā Valsts meža dienestam.

Tomēr, lai tiktu galā ar mizgrauža populāciju, ar slazdiem vien nepietiek, jāīsteno pasākumu komplekss, kas ietver arī koku ciršanu un monitoringa veikšanu.

– Šogad nepastāv visaptveroši mizgrauža draudi Latvijas mežsaimniecībā, tāpēc aicinu veikt pareizas saimnieciskās metodes iespējamo mizgrauža bojājumu ierobežošanā. Pirmām kārtām līdz maijam no audzēm izvākt nesen invadētās egles un sekot līdzi kaitēkļa bojājumiem. Bojātos kokus var pazīt pēc mizgrauža ieskrejām, stumbru sveķošanās un brūnajiem mizas miltiem uz sakņu kakla un mizas kreves plaisās. Ja invāzija turpinās, vasaras periodā invadētie koki no meža jāizvāc mēneša laikā vai arī jāmizo, mizas sadedzinot vai aprokot dziļāk par pusmetru, – iesaka speciālists.

  1. Mizgrauzis − pirmajā vietā
  2. Drauds Daugavpils mežiem
  3. Zāģlapsene − te parādās, te pazūd

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+