Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. oktobris, 2013
Drukāt

Meža kopējiem vajadzēs sertifikātu

Ilustrācija: LA.lvIlustrācija: LA.lv

Meža darbos valstij piederošajās platībās ik gadus strādā ap 2000 cilvēku, kuri izkopj 64 000 ha jaunaudžu. Aptuveni 44% no visiem pakalpojumu sniedzējiem ir individuālie uzņēmēji vai komersanti, 43% sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bet 13% zemnieku saimniecības. Cilvēks, kurš strādā ar krūmgriezi, gadā varot izkopt līdz 100 ha, bet dienā atkarībā no stādu veida un pieredzes varot iestādīt no 0,3 ha līdz 0,7 ha meža.

Visbiežāk darbi tiekot organizēti tā, ka uzņēmējs, savācis trīs četru vīru brigādi, to no rīta nogādā mežā un vai nu pats arī strādā ar krūmgriezi, vai nodrošina brigādei tehnisko servisu. Taču daļa zāģeru strādā patstāvīgi un paši gādā par nokļūšanu darba vietā.

Pēc uzņēmēju sniegtajām ziņām, mežsaimniecības darbu veicēji mēnesī vidēji pelnot 400 – 600 latu. Lielākās platības, par kuru kopšanu akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” slēgusi līgumus ar juridiskām personām, ir 1000 ha. Tie, kuri konkursos piedalās pirmoreiz, uz šādu apjomu pretendēt nevar, tiem jāsamierinās ar starta kompleksu – 200 ha. Pagājušajā gadā vidējā cena par hektāru izkoptas jaunaudzes valsts mežos bijusi 75,10 lati.

Piesakoties darbam valstij piederošajos mežos, turpmāk papildu punktus saņems tie uzņēmēji, kuri būs apguvuši profesionālās pilnveides programmu, nokārtojuši eksāmenu un saņēmuši sertifikātu “Meža atjaunošana un kopšana”. Šajā 150 stundu programmā ietvertas pamatzināšanas meža dendroloģijā, sertifikācijā un darbu izpildē. Mācības notiek neklātienē, vajadzīgie materiāli, samaksājot Ls 85, pieejami internetā, bet eksāmens jākārto klātienē Ogres tehnikumā vai arī Meža un koksnes produktu pētniecības institūtā. Sertifikāta iegūšanai šobrīd pieteikušies 55 interesenti, no kuriem 18 eksāmenu jau nokārtojuši. Kursu beidzēji praktiķi ar ilggadīgu pieredzi atzīst, ka pamatjautājumos orientējušies, taču bijis interesanti uzzināt daudz jauna. Taču nereti darbam mežā piesakās arī tādi cilvēki, kuri neatšķir koku sugas.

Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” mežkopības izpilddirektors Edmunds Linde: “Turpmāk līgumi par mežsaimniecības darbu veikšanu tiks slēgti uz trim gadiem ar tiesībām jaunaudžu kopšanā tos pagarināt vēl uz diviem gadiem. Līgumi būs kompleksi un ietvers gan atjaunoto platību agrotehnisko kopšanu, gan jaunaudžu kopšanu, meža stādīšanu, papildināšanu, apauguma novākšanu un atzarošanu, garantējot cilvēkiem lielāku stabilitāti un darbu visu gadu. Pēc jaunaudžu kopšanas nāk meža stādīšana, tad atkal jaunaudžu kopšana un pārējie darbi, ko, ja vien nav ekstrēmi ap­stākļi, var veikt arī ziemā.”

Turpmāk arī par katru izkoptu jaunaudzi darba veicējam būs jāiesniedz pārbaudes akts un ar savu parakstu jāapliecina, ka viss izdarīts kvalitatīvi.

E. Linde stāsta, ka darba tirgū uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar jaunaudžu kopšanu un atjaunošanu, aizvien sīvāk jākonkurē ar privātajiem meža īpašniekiem, kuri, īpaši rudenī, steidzas izkopt atjaunotās platības. Esot arī uzņēmēji, kuri kopā ar savu brigādi dodoties uz Skandināviju. Taču daži pēc laika atgriežoties vai nu tāpēc, ka nespējot dzīvot bez ģimenes, vai arī nav apmierināti, ka saņem mazāk nekā par tādu pašu darbu maksā vietējiem.

Tā kā jaunaudzes tiek koptas vismaz reizes trīs, E. Linde apgalvo, ka ciršanas apjoma samazinājums pieprasījumu pēc cilvēkiem, kas prot strādāt ar krūmzāģi, neietekmēs vēl vismaz gadus piecpa­dsmit.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+