Foto – Zigfrīds Dzedulis

Meža pārdošanā viltoti īpašnieka paraksti – izrādās, likums to pieļauj
 0

Viņa gribējusi nodot cirsmā vien 0,6 un 0,8 hektārus. Vēlāk atklājusi, ka izcirsta aptuveni divreiz lielāka platība. Bet, kā viņa apgalvo, par nocirstajiem kokiem esot samaksāts krietni mazāk par to patieso vērtību. 


Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Lasīt citas ziņas

Krāpšanā viņa tur aizdomās vietējos iedzīvotājus Uģi Dzelmi un Mairi Miežānu. Uzzinājis par nodomu pārdot cirsmu, Dzelme esot apņēmies sagatavot tai vērtējumu, bet Miežāns, kurš uzdevies par uzņēmuma “Dax Logistic” pārstāvi, piedāvājis to izdevīgi pārdot. Sākumā šiem piedāvājumiem viņa piekritusi. Bet, kad meža ciršana jau notikusi pilnā sparā, Ingrīda Klāvēna atklājusi, ka ciršanas atļaujas viņa nemaz neesot parakstījusi un ka mežu pilnā sparā cērt lielākās platībās, nekā bijis paredzēts.

 

Paraksti viltoti, krāpšanas nav

Jēkabpils policijā Klāvēna prasījusi ierosināt krimināllietu par viņas parakstu viltošanu iesniegumos Sēlijas virsmežniecībai un izsniegtajās ciršanas atļaujās un par citām krāpnieciskām darbībām. Sākumā policijā kriminālprocess gan ierosināts un Ingrīda Klāvēna atzīta par cietušo, Dzelme un Miežāns vairākkārt nopratināti. Iekšlietu ministrijas kriminālistikas pārvaldē veiktajā rokraksta ekspertīzē apstiprināts, ka vairākos Sēlijas virsmežniecībā izsniegtajos dokumentos viņas paraksti patiešām ir viltoti: dažos tos atdarinājis Uģis Dzelme, citos parakstu viltošanas autors nav nosakāms. Pēc sniegtās liecības policijai noskaidrots, ka Klāvēnas vietā parakstījusies Maira Miežāna sieva.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču vēlāk Jēkabpils policijas nodaļas vecākais inspektors A. Grīnbergs nolēma izbeigt kriminālprocesu. Viņa lēmums balstīts uz to, ka dokumentos, kas dod tiesības cirst mežu, parakstu viltojuma tomēr nav. Tos parakstījusi pati “Rinduļu” saimniece. Viņas paraksts ir arī uz pirmā iesnieguma ciršanas atļaujas saņemšanai Sēlijas virsmežniecībā. Savukārt Dzelme atdarinājis Klāvēnas parakstu uz otra iesnieguma, kurā vārds vārdā pārrakstījis pirmā iesnieguma saturu un kuru, pēc Dzelmes teiktā, Klāvēna mutiski atļāvusi viņam sagatavot un nogādāt virsmežniecībā.

Kā uzskata policijā, Klāvēnas paraksti viltoti tikai tajos dokumentos, kas ne Dzelmem, ne Miežānam nedod iespējas gūt kādus papildu labumus.

Policijas inspektora lēmumu Ingrīda Klāvēna pārsūdzējusi Jēkabpils rajona prokuratūrā, prasot to atcelt. Taču prokurors I. Deķers atzinis, ka policijas lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir pamatots un atstājams spēkā. Dzelme un Miežāns rīkojušies ar Klāvēnas piekrišanu. Parakstu viltošanā nevarot saskatīt noziedzīga nodarījuma pazīmes. Kā izrādās, pēc Krimināllikuma parak-
stu viltošana atzīstama par noziedzīgu tikai tādos dokumentos, ar kuriem viltotājs piešķir sev kādas tiesības vai atbrīvo sevi no pienākumiem.

To pašu būtībā atbildējusi arī Jēkabpils rajona prokuratūras virsprokurore V. Belkovska, kurai Klāvēna pārsūdzēja prokurora I. Deķera lēmumu. Virsprokurore norāda, ka Klāvēna pati vien vainīga. Pati neko nav kārtojusi, bet jau pašā sākumā paļāvusies uz Uģi Dzelmi un Mairi Miežānu, par visām meža lietām vienodamās tikai mutiski. Sākumā – lai viņš aizdod naudu meža īpašuma reģistrēšanā zemesgrāmatā, vēlāk – gan par cirsmas novērtēšanu, gan par dokumentu kārtošanu mežniecībā, neprasot pretim nekādas rakstiskas atskaites. Ja bijušas vien mutiskas vienošanās, vēlāk grūti atklāt, kurš rīkojies negodīgi.

Reklāma
Reklāma

 

Pievīla uzticēšanās

Ingrīda Klāvēna nenoliedz, ka daudz ko no tā, kas patiesībā bija jākārto viņai pašai, ļāvusi kārtot Uģim Dzelmem un Mairim Miežānam viņas vietā. “To darīju tāpēc, ka gadu nastas un veselības dēļ pati to nespēju. Mana nelaime ir tā, ka par daudz uzticējos šiem cilvēkiem, parak-
stot dokumentus bez iedziļināšanās tajos. Kad atklāju, ka meža lietas nenotiek tā, kā biju gribējusi, bija jau par vēlu,” viņa atzīst.

Diemžēl par vēlu “Rinduļu” saimniece atģidās, ka nav devusi Dzelmem rakstisku pilnvaru meža lietu kārtošanā. “Kā mežniecībā vispār drīkstēja pieņemt no sveša cilvēka manus dokumentus?” tagad viņa brīnās.

 

Mežniecībā atzīst pārkāpumu

Sēlijas virsmežniecības virsmežzinis Māris Bondars atzīst, ka mežniecībai nebija tiesību tos pieņemt no Dzelmes bez pilnvaras. “Tā būs mācība arī mums – bez pilnvaras oriģināla uzrādīšanas turpmāk nevienu atļauju neizsniegsim,” saka virsmežzinis. Par šo pārkāpumu atbildīgais mežniecības darbinieks esot saņēmis rājienu.

“Nepieļauju domu, ka kāds no mežniecības darbiniekiem varētu būt ieinteresēts šajos darījumos,” spriež Māris Bondars, “pārsteidz gan tas, ka Klāvēna parakstīja pārskatu jeb atskaiti par nocirsto mežu pagājušā gada janvārī, ar to apliecinot, ka cirsts pareizi. Bet tikai vasarā pēkšņi sacēla traci.”

Viņaprāt, iemesls ir vienkāršs – meža īpašniece kļūdījās, pati neko negribēdama kārtot, vien ātrāk tikt pie naudas. Bet vispirms nepajautāja, kā šīs lietas būtu jākārto pēc likuma.

 

Notikušo nožēlo abi

Diemžēl tā nebija vienīgā kļūda, ko pieļāva “Rinduļu” saimniece.

Ar vieglu roku parakstīja cirsmas pirkuma līgumu ar SIA “Dax Logistic”, ar to apliecinādama, ka piekrīt līgumā ierakstītajai maksai – 3237,50 lati. Ingrīda Klāvēna atzīst, ka šāda summa viņai patiešām tika pārskaitīta. Vēlāk Mairis Miežāns viņai skaidrā naudā samaksājis vēl 1700 latus.

“Kāpēc parakstīju šādu līgumu, pati nezinu,” viņa man saka. Cita starpā šajā līgumā ierakstīts, ka cirsmas platība ir 3,4 hektāri, tātad vēl lielāka par to platību, ko, pēc Klāvēnas uzskatiem, viņai izkrāpuši cirtēji.

Ingrīda Klāvēna teic, ka par zaudēto naudu vairs nepārdzīvojot. Sāpot vien sirds, ka viņas uzticība izmantota ļaunprātīgi. Un žurnālistam par notikušo izstāstījusi, lai brīdinātu citus meža īpašniekus neuzticēties pirmajam pretimnācējam. Tomēr atmest visam ar roku arī vēl negrasās. Jēkabpils prokuratūras lēmumi tagad pārsūdzēti Zemgales apgabaltiesas prokuratūrā.

Uģis Dzelme man atzīst, ka nožēlojot to, ka viltojis Klāvēnas parakstu. Viņš neesot padomājis, kādas tam var būt sekas. Tomēr viņš apgalvo, ka nekāda krāpšana neesot notikusi, Klāvēna pati piekritusi šādiem piedāvājumiem un līguma noteikumiem.

“Par meža cirsmu pārdošanu gan nekā nezinu. Es piedāvāju Klāvēnai par samaksu novērtēt mežu. Viņa mutiski piekrita ciršanas atļauju kārtošanai, kas arī tika izdarīts,” viņš piebilst.

Iespējams, ka Uģim Dzelmem Sēlijas virsmežniecībā uzticējās vairāk, tāpēc ka līdz 2009. gadam te bija strādājis, tātad bija pazīstams tās darbiniekiem, kuri neprasīja no viņa to, ko būtu prasījuši no kāda cita.

 

Vienīgais ceļš – uz tiesu

LLKC Sēlijas nodaļas vadītājs Jānis Sēlis, kurš, Ingrīdas Klāvēnas pierunāts, piekritis vēlreiz novērtēt izcirsto, man stāsta, ka pēc celmiem gan vairs nevarot pilnīgi precīzi aprēķināt nocirsto koku vērtību. Taču, pēc viņa aprēķiniem, vērtība varētu sa-sniegt ap 8200 latu. Viņš atzīst, ka izcirstā platība patiešām esot lielāka nekā tā, ko “Rinduļu” saimniece gribējusi nodot cirsmā. Ja Jāņa Sēļa vērtējums ir pareizs, tad Ingrīda Klāvēna par nocirsto mežu saņēmusi ap 3300 latu mazāk, nekā viņai pārskaitīja uzņēmums “Dax Logistic” un vēlāk Mairis Miežāns samaksāja skaidrā naudā. Bet, lai to pierādītu, kā uzskata gan policijā, gan prokuratūrā, vienīgais ceļš Ingrīdai Klāvēnai tagad ved uz tiesu.

Savukārt Mairis Miežāns saka: ja Klāvēna izplatīšot par viņu nepatiesas ziņas, arī viņš apsvēršot iespēju sūdzēt tiesā par neslavas celšanu.

 

Viedoklis

Rolands Krauze, Dr. iur., bijušais Augstākās tiesas tiesnesis, senāta Civillietu departamenta senators: “Var vērtēt dažādi Krimināllikuma pantu, kas parakstu viltošanu atzīst par noziedzīgu tikai tādos dokumentos, ar kuriem viltotājs piešķīris sev kādas tiesības vai atbrīvojis sevi no pienākumiem. Tomēr jāņem vērā, ka Krimināllikums, tāpat kā jebkurš cits, ir uzrakstīts vispārīgi, tajā nav un nekad nebūs tās vai citas konkrētās lietas apstākļu un pierādījumu vērtējuma.

Katrs gadījums jāvērtē atsevišķi. Tāpēc jau ir izmeklēšana, kurā tiek noskaidroti visi ar konkrēto lietu saistītie ap-stākļi. Uz tiem balstoties, tiek noteikta lietā iesaistīto pušu vainas pakāpe. Šajā gadījumā tā ir arī likuma interpretācija, ar kuru nodarbojas tajās tiesībsargājošās iestādēs, kuru kompetencē nodota konkrētā lieta. Lai noteiktu, vai šajā lietā iesaistītās personas rīcībā ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, tomēr vispirms jānovērtē, kāda ir šo parak-stīto dokumentu tiesiskā nozīmība. Ja ar tiem netiek grozīta darījuma būtība, tad parakstu viltošanu var novērtēt kā tādu, kas nav uzskatāma par noziedzīgu.”

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.