Leonards Līpiņš: “Dzīve turpinās arī pēc “Zelta čiekura” par mūža ieguldījumu saņemšanas.
Leonards Līpiņš: “Dzīve turpinās arī pēc “Zelta čiekura” par mūža ieguldījumu saņemšanas.
Foto – Dainis Bušmanis

Meža prečzinis un zinātniskais krusttēvs 0

LLU Meža fakultātes profesors Leonards Līpiņš pirms pieciem gadiem saņēma meža nozares augstāko novērtējumu – balvu “Zelta čiekurs” nominācijā “Par mūža ieguldījumu”. Izrādās, ka šāds vērtējums nebūt nenozīmē radošās karjeras beigas. Pēdējos gados profesors veicis nozīmīgus pētījumus un šogad izvirzīts “Zelta čiekuram” nominācijā par ieguldījumu zinātnē.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 170
Lasīt citas ziņas

Pētījumi saistīti ar mitruma un blīvuma noteikšanu saimnieciski nozīmīgākajās koku sugās. Paraugi tika vākti visā Latvijā, vietās, kur notika mežizstrāde un tika veiktas galvenās un kopšanas cirtes. Pēc šiem paraugiem noteica, kā gada laikā mainās koksnes un mizas piesātinājums ar ūdeni. Projekta mērķis – iegūt konvertācijas koeficientus, lai kubikmetrus varētu pārrēķināt tonnās un otrādi. Tā koksni iespējams ļoti ātri realizēt – kravu nosver un tonnas pārrēķina kubikmetros. Arī autovadītājiem svarīgi zināt, cik sver uzkrautie kubikmetri.

L. Līpiņš: “Svars gada laikā mainās gan malkai, gan lietas koksnei. Atkarībā no koka sugas svara starpība var būt 10 – 15% robežās. Visvairāk gadalaiku ietekmei pakļaujas apse un skuju koki.” Skuju kokiem svarīgi, cik tie veci, cik daudz stumbrā ir kodolkoksnes, jo tā ir trīs četras reizes sausāka. Jo kociņš tievāks, jo mitrāks; jo resnāks, jo sausāks. Paralēli šiem darbiem notika arī pētījums par to, kā mitrumu maina apaļie kokmateriāli, kas stāv mežā krautuvēs. Apvienojot abu pētījumu rezultātus, ir izveidota datorprogramma, kādas nekur Eiropā nav. Konvertācijas koeficientus var iegūt, ievadot izejas datus – kur apaļkoki glabājas, cik ilgi glabājas, kādos meteoroloģiskos laika apstākļos tas notiek.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šādi koeficienti ir aktuāli, jo ir valstis, piemēram, Turcija, kas vēlas pirkt baltalkšņus, kravas nevis uzmērot, bet nosverot.

Leonards Līpiņš, strādājot uz pusslodzi, Meža fakultātes studentiem joprojām pasniedz koksnes mācību un meža prečzinību, vada diplomdarbus un doktora darbus.

L. Līpiņš: “Esmu profesors un universitātē sasniedzis augstāko pedagoģisko līmeni. Taču domāju, ka pedagoģiskais aklums man vēl nav iestājies. Es apzinos – ja students kaut ko dzird pirmo reizi, viņš var arī nesaprast, visu uzreiz kopsakarā neredzēt. Visus, kas pie manis rakstījuši diplomdarbus, uzskatu par saviem zinātniskajiem krustbērniem. Ja kāds pie manis diplomdarbu ir izstrādājis, tātad bijis diezgan spējīgs.”

Dagnis Dubrovskis, LLU Meža fakultātes dekāns: “Kad es studēju, Leonards Līpiņš bija dekāns, tāpēc man pret viņu ir īpaša cieņa. Leonards Līpiņš ir ne tikai mans skolotājs, bet arī priekštecis dekāna amatā, viņam es bieži esmu prasījis padomu, kā labāk vadīt fakultāti. Viņš ir īsts džentlmenis, vienmēr korekts un nosvērts. Kā profesors Līpiņš ir ļoti erudīts un ieguvis cieņu visā meža nozarē. Pat lielākajām aunapierēm viņš iemāca, kā atšķirt ozolkoku no apses. Pat pret lielākajiem slaistiem un dauzoņām viņš vienmēr ir korekts un tolerants, spējot pateikt to, ko domā, tik diplomātiski, ka tas liek cilvēkam pārdomāt savu rīcību neapvainojoties.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.