Foto – Shutterstock

Meža stādīšanas ABC 0

Jautājums. Kā sagatavot augsni meža stādīšanai? Cik daudz stādu vajadzīgs? IVARS BAUSKAS NOVADĀ

Reklāma
Reklāma

Stādīšanas laiks

RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Viss atkarīgs no laika apstākļiem – LLU valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas aģentūras Meža pētīšanas stacijas Kalsnava informācijas centra vadītājs Jānis Putns pro­gnozē, ka šogad koku stādīšana varētu sākties tikai aprīļa vidū, jo pašlaik augsne vēl ir dziļi sasalusi. Tiklīdz zeme ir atkususi lāpstas dziļumā un gaiss iesilis līdz +10 °C, var sākt stādīt. Kailsakņu stādīšanu vajadzētu beigt maija pirmajā nedēļā, t.i., kad sāk plaukt lapas un skujas (stādot izplaukušus stādus, tie var arī ieaugt, bet tas nav pareizi, jo lapas var apsalt, apkalst – tas viss patērē stādiem enerģiju). Atšķirībā no kailsakņiem konteinerstādus vieglāk stādīt, jo tiem ir kompakts sakņu kamols, tos var dēstīt ilgāk – visu maiju.

Augsnes sagatavošana

Smilšainās augsnēs parasti, izmantojot augsnes frēzes ar rotējošiem diskiem, noplēš augsnes virskārtu. Šādi visbiežāk stāda priedes – minerālaugsnē vai pārejas vietā starp vagas padziļinājumu un atgāzto velēnu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Slapjās, purvainās vietās vēlams augsni apstrādāt ar kupicotāju – veido 20 cm augstus pacēlumus (kupicas), uz kuriem var stādīt. Lai iestādītie kociņi neizkalstu, augsne jāsagatavo iepriekšējā rudenī, lai kupicas nosēstos. Stādot jāraugās, lai kociņu saknes izietu cauri paaugstinājumam (sakņu gali nedrīkst palikt virs zemes).

Ja platībai netiek klāt ar tehniku, egli, bērzu vai melnalksni var stādīt bez augsnes sagatavošanas, bet tad turpmāk lielāka uzmanība jāpievērš kopšanai (auglīgās augsnēs spēcīgas zālaugu konkurences dēļ mazāka izmēra stādiņi var tikt nomākti). Kailsakņus parasti stāda ar lāpstu, kam asmens garums lielāks par sakņu sistēmas garumu. Ietvarstādu stādīšanai lieto stādāmos stobrus.

Cik daudz stādu nepieciešams

Valsts meža dienesta mežsaimniecības daļas vecākā referente Lilija Sudraba atgādina, ka meža atjaunošanai minimālo koku skaitu nosaka MK noteikumi Nr. 308. Lai ieaudzētu vajadzīgo (normatīvos noteikto) kociņu skaitu, jāiestāda par 10% vairāk: priedei 3300 koku (stādīšanas shēma 1,5×2 m), eglei, bērzam, melnalk­snim – 2200 (2,2×2 m), citiem lapukokiem – 1650 gabalu uz hektāru (3×2 m).

Koku sugu izvēle

Mežzinātnes institūta Silava vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete stāsta, ka pašlaik Latvijā mežos galvenokārt stāda egli un priedi. Nākamā koku suga, kas seko aiz skujkokiem, ir bērzs. Mitrākās vietās vienīgā suga, ko patlaban stāda, ir melnalksnis. Pēdējos gados sāk stādīt arī ozolus (kopumā Latvijā iestādīti aptuveni 20 ha), tomēr tiem daudz bojājumu nodara stirnas un brieži (meža dzīvnieki nograuž zarus un apmizo stumbrus).

Koku sugu izvēlē svarīga nozīme ir attiecīgās platības augsnes auglībai, mehāniskajam sastāvam un ūdens režīmam. Priedei nepieciešama valga vai sausa, irdena, smilšaina augsne ar skābu reakciju (pH 4,5–5), eglei – podzolēta, vienmērīgi mitra smilšmāla vai mālsmilts augsne (pH 4–5,2). Bērzu var stādīt platībās, sākot ar vidēji zemu līdz vidēji augstu gruntsūdens līmeni, irdenās, trūdvielām bagātās augsnēs (smilšmāls, mālsmilts), kurās skābums pH ir no 5 līdz 6,5. Bērzi neieaugsies vietās, kur ir ļoti augsts gruntsūdens līmenis, īpaši mitrās kūdras augsnēs. Melnalksnim nepieciešama trūdvielām bagāta (smilšmāla, mālsmilts, smilts) augsne ar plūstošu gruntsūdeni, augsnes reakcija skāba līdz vāji skāba – pH 4,5–6,5. Ozols prasa trūdvielām bagātu smilšmāla vai mālsmilts augsni, der arī karbonātus saturoša augsne ar pH 6,5–7.