Mobilā versija
Brīdinājums +15.5°C
Bērtulis, Boļeslavs
Ceturtdiena, 24. augusts, 2017
23. oktobris, 2016
Drukāt

Meža ugunsdzēsējiem sākušās brīvdienas

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

P. Lapiņš: "Bija situācija, kad ar unimogsu mums vajadzēja pārbraukt vienai ļoti slapjai vietai. Mašīnai nolaida riepās spiedienu, tās kļuva vēl platākas, saslēdza priekšējos un pakaļējos tiltus, un pārbraucām arī."

Šovasar mežos Valsts meža dienesta ugunsdzēsēji nodzēsuši gandrīz 600 ugunsgrēku, kas skāruši ap 300 ha meža zemju. Tas ir par kādiem simt izsaukumiem mazāk nekā pērn. Ugunsbīstamā sezona ir beigusies, un vairākums uguns sargu  rudenī un ziemā  strādā citos darbos – arī par kurinātājiem vai apsargiem.

Saldus virsmežniecības Meža ugunsapsardzes stacijas vadītājs (MUS) Pēteris Lapiņš šajā amatā strādā jau desmit gadus. Darba biedri stāsta, ka Pēteris Lapiņš sarežģītās situācijās pieņem pārdomātus lēmumus un ar savu nosvērto rīcību rada drošības izjūtu arī citos kolēģos.

Pēteris atklāj, ka sezonā visbīstamākās ir tās dienas, kad cilvēki iet uz mežu, – no piektdienas vakara līdz pat pirmdienai. P. Lapiņš: “Mežs jau tāpat vien aizdegas ļoti reti. Desmit gadu laikā, kopš esmu šajā amatā, no zibens ugunsgrēks izcēlies vien četras reizes.”

Piromānu dēļ mežā bīstamas esot arī lielās, sausās zaru kaudzes. Kamēr tā čupa visa nesadegot, izdarīt nevarot neko. “To nodzēst nav iespējams, tādas tehnikas mums nav. Dežurējam klāt cauru diennakti, lai uguns neaiziet tālāk. Ik sezonu kādas divas trīs kaudzes nodeg. Kailcirtes, kur palikuši zari, arī ir bīstamas,” stāsta pieredzējušais uguns sargu komandieris.

Dienvidkurzemē visvairāk deguši esot Liepājas pilsētas un piejūras meži. Bet vislielākais ugunsgrēks pirms vairākiem gadiem izcēlies pie Pāvilostas, jo vietai dabas rezervātā nav varēts tikt klāt. Tur, kur nevar piebraukt, tur jāvelk tā sauktā līnija – šļūtenes 200, 300 un pat 500 metrus un jāpumpē ūdens iekšā.

MUS priekšnieks stāsta, ka karstajā laikā arī ugunstorņu dežurantiem nav viegli – torņus šūpo, saule cepina, logi vaļā, caurvējš: “Ja uznāk riktīgs karstuma periods, bail tādu dežurantu desmitajā dienā laist augšā – vienpadsmit stundas saulē cepoties, var sākt gulēt. Tāpēc mēs maksimāli cenšamies pēc pieredzes izdomāt, kurās stundās varētu būt bīstamība, un tajās arī liekam dežūras.”

Ugunsdzēsēju mašīnas arī esot cienījamā vecumā. Taču – kamēr vecā kaluma šoferi māk mašīnas saskrūvēt, tikmēr tās kalpojot labi. Jaunie džeki gan veco ZIL vai GAZ nez vai mācētu saķīlēt. P. Lapiņš: “Braucēju jau būtu daudz, bet tādi, kuri māk šo tehniku uzturēt, jāmeklē pa visu Kurzemi.”

Saldus virsmežniecībā esot arī seši reindžeri, vieglie auto ar 600 l cisternām. Tā esot mašīna, kas uz pamanītiem dūmiem atskrienot pati pirmā. Ja uguns vēl neesot iegājusi jaunaudzē un zaros, to varot paspēt noslāpēt.

To, ka tagad mežos daudz jaunu ceļu, ugunsdzēsēji vērtē neviennozīmīgi, jo tur, kur ceļi, tur arī cilvēki. Mazos tā sauktos zirga celiņus, viņaprāt, gan vajadzētu atstāt neuzartus un neapmežotus, jo pa tiem ar gazikiem var piebraukt.

Virsmežniecībā ugunsdzēsējiem arī ir viena jauna mašīna “Mercedes–Benz Unimogs”. Unimogsam ir spēcīgs dīzeļmotors, tā ir ļoti augsta, un tai ir tādi tilti, ka mašīna tik vienkārši apgāzties nevar.

Pievienot komentāru

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+