Mežacūka kopgaldā, zemniekam – miers 1
Pēc samērā mierīgā un mednieku prātus nesatraucošā maijmēneša, kad teju visu faunas pārstāvju medību sezona beigusies, klāt ir jūnijs ar jaunām aktivitātēm, problēmām, gaidi, lauksaimnieku nemieriem, licenču dalīšanu. Medniekam jāmeklē patronas, jānoliek pa ķērienam ierocis, jāpasēž, lai satiktu kādu ruksi, varbūt Jāņu dienas āzīti…
Kā jūniju sagaida Limbažu mednieku un makšķernieku kluba “Brieži” valdes loceklis, mednieks un mežsaimnieks Jānis Zālītis?
– Galvenais darbs tagad ir apsekot lauksaimniecības zemes, kur kas iesēts, iestādīts, arī kultivētās ganības un pļavas. Mūsu kolektīvs ar vietējiem zemniekiem sadzīvo saprotoši, un tas nozīmē, ka mēs, mednieki, nedrīkstam atstāt novārtā pienākumu palīdzēt nosargāt faktiski zemnieka biznesu, viņa peļņu. Tādēļ, lai nebūtu pārsteigumu, mums ieviesta prakse – mednieki ar lauksaimniecības zemju īpašniekiem satiekas un par visiem viņu nodomiem izrunājas jau iepriekšējā gada rudenī. Līdz ar to mēs zinām, kurā vietā tiks sēti kvieši, auzas, kur tīrums atvēlēts ziemājiem, kur vasarājiem vai kartupeļiem. Tas nozīmē, ka mednieki izveido tādu kā potenciālo apdraudējumu karti, jo mēs savukārt zinām mežacūku iecienītos uzturēšanās rajonus.
Arī tornīšus, kur sēdēt uz gaides medībām zemnieku lauku tuvumā, bieži vien izvietojam jau rudenī. Ja darbiņu izdarām laikus – iegūst visi. Arī medījam tikai pērnos sivēnus, kas, kā novērojuši mednieki, ir tie aktīvākie un rosīgākie postītāji. Cūku mammas ar šā gada sivēniem un mežacūku tēviņi vientuļnieki uzvedas ievērojami mierīgāk un prognozējamāk.
Faktiski mēs diezgan agri pavasarī jau sākam apsekot, vai kaut kur nerok ziemāju tīrumus, tāpat tikko apsētos. Zemnieki, protams, paši arī vaktē un, tikko pamana nedarbus, zvana mums, lai steidzamies palīgā. Ja šādi ļoti savlaicīgi rukšus patraucē, viņiem tā vieta nepatīk un tad nav lielu briesmu darbu arī vēlāk, īpaši jūlijā, kad labība sāk gatavoties. Vienīgais, kur es vēl saskatu problēmas, ir dažu cilvēku nesapratne, kādās vietās iekopjami un apsējami tīrumi.
Daudzviet aug skaisti, slaidi bērzi, kurus vajag tikai izkopt, bet nē, tos visus ņem un nozāģē šķeldai un lauku tā arī pamet, neko nedarot. Man kā mežsaimniekam, kurš labi pārzina visu teritoriju, braucot apgaitā, pēkšņi no brīnumiem acis platas – vēl pirms kādām dienām bija krūmiem aizaugusi platība, bet šodien jau uzarts un apsēts. Un tas viss meža vidū! Vairāk nekā skaidrs, ka mežacūkām tikpat kā pilna sile pie deguna nolikta. Vienlaikus es pat nezinu, kas ir šis īpašnieks, ko viņš darīs, kad cūkas tīrumu uzraks, vai meklēs mednieku palīdzību.
Jebkurā gadījumā mednieki palīdz, neraugoties, cik hektāru saimniekam pieder. Ja ir cūku rakumi, sargājam arī ganības – vienalga, vai tajās ganās desmitiem liellopu vai jāpļauj siens tikai vienai gotiņai.
Maijā esot novērots, ka cūkas tiešām intensīvāk uzdarbojušās zālājos, kas citus gadus neesot bijis tik raksturīgi. Jānis pieļauj, ka maijvaboļu attīstības ciklā šogad ir periods, kad zemē visvairāk balto kāpuru, vēl pa vidu kādu augu saknītes – mežacūku iecienītās barības.
Briežu medniekiem iepriekšējā sezonā iedalīti septiņi aļņi, trīs staltbrieži (bullis, govs, teļš) un 45 mežacūkas. Rukšu dzinējmedību pagarināšanā gan neesot piedalījušies, jo uzskatījuši, ka dzīvniekus grūsnības periodā trenkāt un traucēt nav ētiski. Par laimi, arī mēra draudi mazliet pieklusuši. Aptuveni tikpat liels limits pienāksies 2014./2015. gada sezonā, ja nu vienīgi palielinās staltbriežu licenču skaitu, jo brieži pēdējā laikā savairojušies. Uzskaiti, cik apmedījamās platībās ir dzīvnieku, veikuši paši mednieki un mežu darbinieki.
Lai mežacūku prātus vēl vairāk novērstu no zemnieku tīrumu inspicēšanas, Briežu apmedījamo platību teritorijā uzplēstas un ar zirņauzu mistru apsētas vairākas meža lauces. Turpat iestāda arī pa kartupelim. Lauki gan nekavējoties tiekot pārbaudīti vēl pirms kultūraugu sadīgšanas, taču iepriekšējo gadu pieredze liecinot, ka diezgan daudz sēklas paspēj arī paglābties un izaugt. Ik pa laikam šo tīrumu tuvumā, tāpat stacionārajās barotavās atved vēl kaut ko papildus, lai pat vasaras mēnešos cūkām nerastos interese par lauksaimnieku platībām. Rudenī, kad patiešām viss noēsts pa tīro, turpat ierīko ziemas barības galdus.
Piebarošanas lauciņu tuvumā nenotiek individuālās medības, jo Briežos uzskata, ka meža dzīvniekiem ir jāatļauj kādā vietā padzīvoties arī mierīgi, bez stresa un dzenāšanas. Tāpat tabu ir atsevišķi izvietotās barotavas, kur netiek medītas ne cūkas, ne brieži un aļņi.
Šajā pavasarī daudzviet šoseju, arī grants seguma ceļu malās redzami pamatīgi mežacūku rakumi. Vai tas nozīmē, ka, braucot ar mašīnu, kādā brīdī var notikt arī sadursme ar dzīvniekiem? Jānis skaidro: “Cūkas parasti uzrok tur, kur kādu laiku stāvējuši no meža izvestie kokmateriāli. Zem tiem palikušās mizas, skaidas ir pateicīga vieta kukaiņu, kāpuru, pat dažādu grauzēju attīstībai – tātad delikatesei cūku ēdienkartē. Es neko citu nevaru ieteikt, kā vien braucējiem uzmanīties, sevišķi tumšajās stundās. Ja pa šiem ceļiem jābrauc bieži, vajadzētu ievērot un piebremzēt, ja nu gadījumā mežacūkas iznākušas panašķēties.”
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
