Kultūra
Kultūrpolitika

Mežaparka estrādes pārbūves otrā kārta maksās vismaz 49 miljonus eiro 16


Šādi Mežaparka Lielā estrāde varētu izskatīties, pats ātrākais, 2023. gada vasarā.
Šādi Mežaparka Lielā estrāde varētu izskatīties, pats ātrākais, 2023. gada vasarā.
Publicitātes foto

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas izmaksas plānotas vismaz 49 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), šodien preses konferencē pavēstīja projekta arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis.

Lai darbus paveiktu tā, ka tie nekavē ne Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, nedz arī Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku 150 gadu svinības 2030. gadā, darbi pie otrās kārtas jāsāk jau septembrī un projekts jāsadala divās daļās, prezentācijā paziņoja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Pirmajā posmā jeb tā dēvētajā B1 tiktu uzcelta pati estrāde bez “jumta” – akustiskajiem vairogiem, membrānas un konstrukcijām, kas tos notur. Otrajā daļā tiktu pabeigta unikālā estrādes jumta daļa, kā arī izbūvētas palīgtelpas, biroja un saimnieciskās ēkas, kā arī labiekārtota estrāde.

B1 daļas izmaksas arhitekti prognozē 29-30 miljonu eiro apmērā bez PVN, savukārt B2 daļas izmaksas – aptuveni 19 miljonu apmērā. Tādējādi Mežaparka estrādes pārbūve kopumā Rīgas nodokļu maksātājiem prasīs 76 miljonus eiro bez PVN jeb aptuveni 90 miljonus ar PVN, norādīja Burovs. Plānots, ka otrā posma pirmā kārta tiks nodota ekspluatācijā līdz 2020. gada 18. jūnijam, bet otrā – līdz 2023. gada jūnijam.

Projekta īstenotājs, Rīgas dome, grasās jau nākamajā nedēļā sludināt iepirkumu otrās kārtas darbiem. Kā prezentācijas laikā sacīja Oļegs Burovs, tikai saņemot būvnieku pieteikumus, kļūs skaidras precīzas otrās kārtas izmaksas. “Latvijas Avīzei” RD Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs atzina, – būtu labi, ja B1 kārtas izmaksas būtu par aptuveni desmit miljoniem mazākas. Jāpiebilst gan, – iepriekš arhitektu aprēķinātās projekta izmaksas bija ievērojami mazākas nekā vēlākais būvnieku piedāvājums. Ņemot vērā to, ka šobrīd ir daudz citu lielo būvniecības projektu un tuvojas “Rail Baltica” celtniecība, nav arī domājams, ka uzņēmumi būs ieinteresēti pazemināt projekta izmaksas.

Patlaban nav arī īstas skaidrības par to, vai Rīgas domei būs nauda projekta īstenošanai pilnā apmērā, jo, kā zināms, sākotnēji Ministru kabinets atļāva Rīgas domei Mežaparka estrādes pārbūves vajadzībām bez procentiem aizņemties Valsts kasē 45 miljonus eiro (bez PVN). 27 miljoni jau iztērēti pirmās kārtas būvniecībai, tādējādi šobrīd projektam pieejami tikai 18 miljoni eiro. Oļegs Burovs “Latvijas Avīzei” norādīja, – nepieciešams Kultūras un arī Finanšu ministrijas politisks atbalsts, lai Dziesmu svētku estrādes pārbūvi būtu iespējams īstenot līdz galam, taču, pēc viņa domām, pārtraukt to šobrīd nedrīkst, jo “valstī jau pietiek iesāktu un nepabeigtu projektu”, turklāt, kvalitatīvi uzcelta, jaunā estrāde kalpošot vairākus simtus gadu un būs ne tikai dažādu koncertu norises vieta, bet arī valsts mēroga simbols. Tāpat viņš pauda, – pieredze, ko iegūs celtnieki šādas unikālas būves celtniecībā stiprinās Latvijas būvniecības nozari un pēc tam varēs savas zināšanas pārdot arī ārpus valsts. Burovs arī izteica nožēlu par to, ka, atšķirībā no valsts īstenotajiem projektiem, Mežaparka estrādes gadījumā būvniecības izmaksas tiek apliktas ar PVN.

Raksts turpinās pēc fotogalerijas.

Galerijas nosaukums

Arhitekts Juris Poga apstiprināja iepriekš vairākkārt izskanējušo informāciju, ka pārbūvētajā Mežaparka estrādē būs vieta aptuveni 13 000 dziedātāju (šogad – nedaudz vairāk kā 10 000 dziedātājiem), un līdzšinējo četru uzeju vietā tiks izveidotas desmit. Pārbūvētajā estrādē būšot vieta 77 000 apmeklētāju, no tām 33 000 – sēdvietu. Akustiskus uzlabojumus, pateicoties paaugstinātajai skatītāju daļai, varēšot just jau šajos Dziesmu svētkos, taču pēc pilnas projekta pabeigšanas tiešā un atstarotā skaņa vēl precīzāk sasniegšot klausītājus, norādīja akustikas speciālists Andris Zabrauskis.

Savukārt arhitekts Austris Mailītis atklāja projekta tehniskās detaļas. Estrādes “jumta” daļa tiks veidota no vairākiem tūkstošiem savienojumu, resnākie no kuriem diametrā sasniegs pat pusotru metru, kamēr tievākie – tikai 12 centimetrus, savukārt lielākie akustiskie vairogi, kuri tiks veidoti no saplākšņa, varētu būt 3,5×4,5 metrus lieli un pat tonnu smagi. Gan saplākšņa vairogi, gan akustiskā membrāna vismaz daļēji tiks izgatavoti Latvijā, norādīja Juris Poga. Membrānai piemērotu materiālu ražojot Valmieras stikla šķiedras rūpnīca, un tas plaši tiekot izmantots pasaulē, bet Latvijā esot maz zināms. Tiesa, no Valmierā ražotajiem “diegiem” membrāna taps Lielbritānijā. Savukārt metāla konstrukcijas būšot jāpasūta ražotājiem ārpus Latvijas, norādīja Burovs.

Kopumā Mežaparka estrāde pēc pārbūves būšot mūsdienīgākā un arī ietilpīgākā pasaulē, pauda Mailītis. “Tās vizuālo tēlu veidojām saskaņā ar dabu,” sacīja Austris Mailītis, atgādinot, ka tribīne ir kā kalns, kurā kāpj, lai dziesma skan tālāk, savukārt jumta konstrukcija veidota līdzībās ar birzi, tādēļ projekta nosaukums ir “Sidraba birzs Dziesmu kalnā”.

LA.lv