Uncategorized

Mežsaimniekiem dubultpēriens 20

Plānots, ka par ieņēmumiem no meža pašreizējo 10% vietā būs jāmaksā 20%. Augs arī izmaksas par degvielu, kuru mežsaimnieki nemaz neizmanto braukšanai pa ceļiem.

 

Jāpalielina attaisnotie izdevumi

Pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, kas jāmaksā par ienākumiem, pārdodot meža zāģbaļķus, mainījusies vismaz reizes trīs.

Pēc 2005. gada vētras šī likme bija nulle, bet laika gaitā VID sāka meža īpašniekiem piemērot likuma pantu par saimniecisko darbību. Dažādos reģionos likumus tulkoja atšķirīgi, vienu brīdi IIN nebija jāmaksā, ja mežs ir īpašumā vismaz trīs gadus, līdz beidzot nonāca pie tā, ka IIN, pārdodot augošu mežu vai sagatavotus kokmateriālus, ir 10%. Bez tam attaisnotie izdevumi, ja pārdod augošu mežu, ir 25%, bet par sagatavotiem kokmateriāliem – 50%.

Tagad Finanšu ministrija sagatavojusi priekšlikumu šo IIN likmi pacelt līdz 20%, saglabājot attaisnotos izdevumus – 50%.

Meža īpašnieki uzskata, ka šādas izmaiņas var atkal visus aizvest pelēkajā zonā. Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: “Ir pamatotas bažas, ka atkal atgriezīsimies skaidras naudas darījumos. Pēc datiem, kādus sniedza VID, viena kubikmetra deklarētā vērtība 2010. gadā bija 14 eiro, bet 2014. gadā tie jau bija 23 eiro. Tas pierāda, ka cilvēki izvēlējās maksāt saprātīgus nodokļus un gulēt mierīgi. Šī attīstības tendence bijusi ļoti pozitīva. Kaut ko mainot, mēs riskējam sagraut labi strādājošu sistēmu.”

A. Muižnieks piebilst, ka parādījusies arī vēlme mainīt nekustamā īpašuma objektu sarakstu, iekļaujot tajā arī jaunaudzes.

Piedaloties Meža īpašnieku biedrības sanāksmē piektdien, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola domu par jaunaudžu aplikšanu ar nodokli noliedza, taču attiecībā uz IIN likmes celšanu lika saprast, ka šādi plāni tiks realizēti, ja vien meža īpašnieki neliks galdā spēcīgus argumentus, ka tas nav izdevīgi.

“Mēs esam diezgan piesardzīgi par to, ka nodokļa slogu no darbaspēka vajadzētu pārcelt uz kapitāla pieaugumu, patēriņu un nekustamo īpašumu. Tāpēc neesam atbalstījuši NĪN ieviešanu jaunaudzēm un gribam sekot principam, ko esam uzturējuši, – nodokli piemēro ienākumu gūšanas periodā. Taču ienākumi no meža ietilpst 20% modelī. Taču mēs vēlamies, lai attaisnotie izdevumi tiktu noteikti 50% apmērā,” pamatoja ministre.

 

Doma laba, bet var arī nesanākt

Diskusijā ar ministri meža īpašnieki uzsvēra, ka meža audzēšanai ir sava specifika – laiks, ko tas prasa, ir ļoti garš. Turklāt visā šajā laikā ir zināmi izdevumi, kas saistīti ar meža ieaudzēšanu, sargāšanu no kaitēkļiem un meža zvēriem, kopšanu. Un arī ciršu veidi ir dažādi – ir sanitārās cirtes, ir vējgāzes, kuras savācot izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem.

Taču galvenais iebildums, kāpēc šo likmi nevajadzētu mainīt, bija fakts, ka pēdējos gados nozarē beidzot praktiski izzuduši skaidras naudas darījumi.

A. Muižnieks: “Kopš 2010. gada par vienu kubikmetru uzrādītā vērtība augusi gandrīz divpadsmit reizes. Bija laiks, kad līgumi un nodokļi tika maksāti, uzrādot, ka kubikmetrs koksnes nopirkts par diviem eiro. Bet 2014. gadā tie jau ir 23 eiro. Un tas jau ir ticami. Tāpēc meža īpašnieki aicina negraut sistēmu, kas ļoti labi strādā.”

Gatavojoties pārmaiņām nodokļu likmēs, Latvijas Meža īpašnieku biedrība aicinājusi finanšu ministri palielināt attaisnoto izdevumu likmi līdz vismaz 75%. A. Muižnieks: “Ja IIN palielinās līdz 20%, tad jāpalielina attaisnoto izdevumu likme no 50 līdz 75%.”

 

Brīdina par nepareizu spiedienu uz nodokļiem

Varis Sīpols, SIA “Billeruodkorsnas Latvia” izpilddirektors, gaidāmās nodokļu reformas meža nozarē vērtē negatīvi, secinot – doma ir laba, bet beigās ieņēmumi budžetā būs mazāki. Viņa vadītā firma pagājušajā gadā privātajos mežos izstrādāja 420 000 m3 koksnes. “Billerudkorsnas Latvia” darbiniekiem ir konkurētspējīgas algas, no kurām tiek samaksāts sociālais nodoklis. Taču V. Sīpols izsacīja bažas, ka, ceļoties nodokļiem, būs firmas, kas aizies pelēkajā zonā, un ļoti vajadzīgie ieņēmumi sociālajā budžetā arī izpaliks.

“Diemžēl jāņem vērā – ja nepareizi izdarīsim spiedienu uz nodokļiem, tad daļa privāto meža īpašnieku aizies pelēkajā zonā. 2014. gadā ieņēmumi no realizētās koksnes ir 140 miljoni eiro, bet pēc gaidāmo pārmaiņu īstenošanas baidos, ka tie būs vairs tikai kādi 90 miljoni eiro. Doma ir laba, bet par rezultātu es šaubos,” brīdina V. Sīpols.

Edgars Dupužs, kurš apsaimnieko lielas meža platības Ziemeļkurzemē, atgādina, ka Latvijā mežsaimniekiem nav iespējas iegādāties degvielu, kas nav aplikta ar akcīzes nodokli. Tāpēc mežsaimniecības izmaksas pie mums ir augstākas nekā Igaunijā un Lietuvā. E. Dupužs: “Celsies arī akcīze degvielai. Mēs esam solidāri un maksāsim šo nodokli par degvielu, ko tērējam, strādājot mežā, neizmantojot ceļus. Uz katru nozāģētu un līdz krautuvei aizvestu kubikmetru jāiztērē apmēram divi litri degvielas. Šī akcīze jau ir pietiekami liels nodoklis un dubultot to nevajadzētu.”

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv