Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. augusts, 2014
Drukāt

Mežu kontrolēto dedzināšanu šogad, iespējams, neizdosies īstenot (6)

LETALETA

Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) šogad, iespējams, neizdosies īstenot kontrolētās dedzināšanas projektu, pastāstīja projekta “Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” koordinatore Kristīne Kampuse.

Patlaban tiek gatavotas atbildes uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) saņemtajiem jautājumiem, ko iesūtījuši iedzīvotāji, kā arī tiek gatavota atbilde uz meža un dabas zinātnieku atklāto vēstuli.

“Izvērtējam atziņas, kādas esam guvuši pēc notikušajām sanāksmēm, un plānojam pieņemt lēmumu tuvāko divu nedēļu laikā,” teica Kampuse.

Lai gan iecere līdz galam vēl nav atcelta, tomēr esot pamatotas šaubas, ka projektu šogad izdosies īstenot, gan ņemot vērā ministrijas, gan sabiedrības nostāju, gan arī laikapstākļus.

Kā ziņots, veicot mežu kontrolētu dedzināšanu Gaujas Nacionālā parka teritorijā, DAP iecerējusi uzlabot dabas daudzveidību aizsargājamajā teritorijā, taču pret šādu rīcību iebilst iedzīvotāji, kuriem izdevies savākt aptuveni 800 domubiedru parakstu.

DAP organizēja divas sanāksmes iedzīvotājiem, kuriem skaidroja projekta mērķi un ieguvumus, kā arī kliedēja viņu satraukumu par projekta negatīvo ietekmi.

Projektā “Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā” dedzināšanai paredzētā teritorija ir cilvēku veidots, skrajš priežu mežs ar līdzīga vecuma un auguma kokiem, kur zemi klāj sūnas un mētras. Kā skaidroja meža ekoloģijas speciālists Viesturs Lārmanis, šāda meža struktūra nav dabiska un, lai šī vide spētu funkcionēt pilnvērtīgi, to nepieciešams “uzlabot”. Dedzinot mežu, tiktu radīta daudzveidīgāka vide – mirusi un degusi koksne kļūtu par mājvietu daudzām kukaiņu sugām, kas savukārt kā barība pievilinātu putnus.

Dedzināšanu plānots veikt divos 1,5 un 1,3 hektāru laukumos, kas izvēlēti kā visvieglāk kontrolējamās teritorijas. Darbības mērķis ir nodedzināt meža zemsedzi un augsnes virskārtu vietā, kur sausie priežu meža sili aizauguši ar sūnām un pamežu, lai atjaunotu biotopa sugu daudzveidību un meža kvalitāti, bet paši koki netiks nodedzināti. Tas, vai dedzināšana notiks, ir atkarīgs gan no iedzīvotāju pretestības, gan no laikapstākļiem, jo nepieciešams vairākas dienas ilgs sausums, kas izkaltē mežu, un bezvējš.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Vecos , slimos marasmistus nepārliecinās pat Dieva parādīšanās ! Tie to nekavējoties sitīs krustā un teiks – ka meža vadīta dedzināšana, atjaunošana = grēks .

  2. atkal vētra ūdensglāzē. tad, kad dedzina nekontrelēti un nelikumīgi, tad visiem pie kājas. liekuļi

  3. Cerams, dedzināšanas idejas autorus, neliešus, piemeklēs dabas sods un viņi uz visiem laikiem aizmirsīs savus nekrietnos nodomus.

  4. Koki nodedzināti netiks,tikai apogļoti!

  5. Stulbeņi kvadratā! Atbildēt

    Sākām eksperimentus ar pensionāriem,beigsim ar vēl atlikušajiem mežiem! Vienu pašu aizdegušos lauku māju ugunsdzēsēji kontrolēti dzēsa divas dienas,
    grudošu kūdras purvu nedēļām! Kas paliks pāri no meža,skudrām,ogām,sēnēm,vāverēm,putniem? Evakuēsim? Jeb varbūt esam jau paguvuši nopirkt vairākus desmitus ugunsdzēsības helikopterus no Japānas?

  6. Tapat blakus Rīgai, Kalngalē ir divi izdeguši priežu meža gabali. Lai zinātnieki brauc un pēta! Vienā jau vairākus gadus nekas neaug, vēl joprojām ir plikas smiltis. Otrs, ka dega pirms daudziem gadiem, tagad ir apaudzis ar sīkām priedītēm un bērziņiem. Skaista priežu meža vietā izaudzis jaukts priežu un bērzu mežiņš. Un kam no tā kāds labums? Ko tas dod zinātnei?

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -0.4
Alūksne -3.3
Daugavpils -2.6
Saldus -2.4
Liepāja +0.6
Jelgava -1.7
Ventspils +1.9
Limbaži -3
Madona -2.5
Rēzekne -2.9
Kanādas latvieša dzimtenei veltīts atklājums – sudrabmāli (1)Oriģinālu pulvertehnoloģijas metodi izgudrojis latviešu izcelsmes kanādiešu arhitekts Roberts Dambergs
Draugiem Facebook Twitter Google+