Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. oktobris, 2013
Drukāt

MEŽU KOPŠANĀ UZSTĀDĪTS REKORDS (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Privātie meža īpašnieki pērn izkopuši desmit reizes lielākas platības nekā pirms desmit gadiem. 2002. gadā privātajos mežos izkopa 3000 ha jaunaudžu, turpretim pērn tie bijuši jau 30 400 ha, kas savukārt ir par 9000 ha vairāk nekā 2011. gadā. Pirmo reizi Latvijas vēsturē privātie meža īpašnieki ne tikai uzstādījuši izkopto platību rekordu, bet arī apsteiguši šajā darbā valsts mežu apsaimniekotājus.

Ne tāpēc, ka valsts meži tiktu kopti mazāk, arī valsts mežu apsaimniekotāji pērn izkopuši vairāk jaunaudžu nekā iepriekšējos gados. Tas noticis tāpēc, ka privātie un citu mežu īpašnieki strādājuši krietni vairāk, jo vairs nebaidās rakstīt Eiropas projektus un, pateicoties izglītojošiem semināriem, sapratuši, ka no kopta meža ciršanas vecumā iegūs nesalīdzināmi vērtīgāku materiālu.

Iekustēšanās uz šo svarīgo darbu nemaz tik ātri nenotika. Patiesībā lielākās aktivitātes sākās tikai tad, kad līdz Eiropas atbalsta perioda beigām vairs nebija tālu un neizmantoto naudu Zemkopības ministrija gatavojās atdot citiem pasākumiem. Ja pirms gadiem, redzot koptu jaunaudzi, nebija šaubu, ka mežs pieder valstij, tad tagad par to nevaram būt tik pārliecināti. Tas, ka privāto mežu īpašnieki kļuvuši labāki saimnieki, redzams ne tikai uz papīra, apkopojot iesniegtās atskaites, bet tīri vizuāli, dabā.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: “Produktīvu mežu veidošanai izdevās izglābt 400 000 latu, kas nozīmē, ka 28. oktobrī sāksies pieteikšanās uz pēdējo šā perioda kārtu jaunaudžu kopšanai, ko varēs realizēt arī nākamajā gadā. Bet nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam jaunaudžu kopšanai un mazvērtīgo mežaudžu nomaiņai ir paredzēta liela daļa no 31,3 milj. eiro, kas domāti meža attīstības un dzīvotspējas pilnveidošanai. Prasīsim, lai nauda no nākamā budžeta perioda būtu pieejama jau nākamgad, jo svarīgi nodrošināt pasākuma nepārtrauktību – daudzām iepriekš izkoptajām audzēm drīz vajadzēs atkārtotu kopšanu. Pretējā gadījumā iepriekš ieguldītajam darbam var nebūt atdeves.”

Apmēram 30 ha par saņemto Eiropas atbalstu pēdējos gados izkopis meža īpašnieks Dzintars Laivenieks, kurš saimnieko Kurzemē. Viņš uzsver, ka kopšana ir meža audzēšanas pamats. D. Laivenieks: “Ja jaunaudzes vairākas reizes izkops, tad var gaidīt, ka krāja būs lielāka par vidējo un zāģbaļķiem būs pavisam cita kvalitāte. Man bija iespēja pamērīt un salīdzināt ražu, ko ieguva no kopta un nekopta meža. Tā bija aptuveni vienāda, taču naudas ziņā no kopta meža īpašnieks ieguva trīs četras reizes vairāk. Savulaik Uldis Gavrilovs, kurš vadīja mežsaimniecību Rīgai piederošajos mežos, stāstīja, ka astoņdesmitgadīgās priežu audzēs starpība starp koptu un nekoptu mežu naudas izteiksmē atšķīrusies pat septiņas reizes.”

Līdzīgās domās ir arī meža īpašnieks Guntis Grīnšteins, kurš saimnieko Vidzemē. Viņš uzsver arī nepieciešamību jaunaudzes sargāt no meža zvēru bojājumiem. G. Grīnšteins: “Kopjot nogabalus, nogrieztos krūmus saguldu vālos starp rindām, plus vēl atstāju tādus augstākus stumbeņus. Alnis manas smukās priedītes redz, ēst grib, taču pie reizes domā: kājas briksnājā ķersies, garie stumbeņi dursies vēderā, ko tad darīs, ja nāks suņi vai mednieks? Un apmet līkumu. Vairākas reizes pakāpeniski kopjot egļu audzi, eglītēm ātrāk veidojas tā saucamās saules skujas, kas ir krietni asākas un atkal meža zvēriem negaršo. Bet mani kociņi aug!”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ja Latvijas mezhi tiek kopti, tad par to ir jaapriecaajaas. Negatiivi komentaari ir nevietaa!

  2. Budžetam vajadzīga nauda, vālējiet visu nost un jaunus nestādiet

  3. Tad redz kā – Rīgai piederošajos mežos vālēja nost 80gadīgas priežu audzes, divdesmit gadus pirms cirtmeta, forši!

Draugiem Facebook Twitter Google+