Foto – LETA

Mežu valstī – koka cietumu
 0

Pagājušajā nedēļā (7. martā) biedrības “Zaļās mājas” rīkotās konferences “XXI – koksnes gadsimts” diskusiju laikā izskanēja doma, ka jauno cietumu Latvijā varētu būvēt no koka. 


Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Konferencē sprieda par to, kā veicināt koksnes izmantošanu gan privāto māju, gan publisko daudzstāvu ēku celtniecībā. Arhitekti secināja, ka koka ēku būvnieki šobrīd strādā izdzīvošanas režīmā, bet situāciju varētu uzlabot valsts pasūtījumi. Tā arī izskanēja ideja par jauno cietumu, ko varētu celt no koka.

Kaut arī sākotnēji tas var likties tikai joks, patiesībā šāds precedents pasaulē jau ir – Norvēģijā. Meža un koksnes produktu pētīšanas institūta direktors Andrejs Domkins uzskata, ka tas būtu iespējams: “Šodien cietums nav jāceļ pēc viduslaiku standartiem ar biezu mūri. Bet atrast tehnisku risinājumu, lai koka sienas nevarētu aizdedzināt un tās arī tik viegli nevarētu tikt sabojātas, ir iespējams. Eiropā uzskata, ka apstākļi cietumā nedrīkst atšķirties no standarta, kā vidēji dzīvo valsts iedzīvotāji. Tad kāpēc gan cietums nevarētu būt koka, nevis mūra māja?”

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet jaunais tilts pār Daugavu, kas agrāk vai vēlāk tiks celts? Vai to, pievēršot visas pasaules uzmanību, mēs varētu būvēt no koka? Andrejs Domkins uzskata, ka tas tomēr būtu pārāk ambiciozs plāns, pamatā gan tāpēc, ka koka tilts, pār kuru pārvietotos, Rīgas ainavā diez ko neiederētos. Taču īsta vieta tādam interesantas konstrukcijas tiltam būtu Līgatnē pāri Gaujai un Bauskā pretim pilsdrupām – uz Rundāli. Rīgā no koka, viņaprāt, varētu uzbūvēt gājēju tiltu.

Runājot par valsts pasūtījumu un pašvaldību iepirkumiem, pētniecības institūta direktors visu kritizēto faktu, ka Nacionālajā bibliotēkā grīdas būs no Kanādas kļavas, vērtēja neviennozīmīgi.

A. Domkins: “No vienas puses, slikti – Kanādas kļava, nevis Latvijas priede. Bet, no otras puses, labi, jo mums ir precedents, kā, nepārkāpjot iepirkuma noteikumus, iespējams pateikt: mēs būvēsim grīdu no koka un pat nosaukt šā koka sugu. Tas mums jāizmanto kā piemērs un arī pašvaldību un valsts pasūtījumos jāieraksta, ka izpildījumā gribam redzēt koku, nevis plastmasu vai metālu.

Ja kāds ierēdnis šādu nosacījumu pārprot un grib pievilkt skrūves, mēs varam teikt – lūk, Nacionālās bibliotēkas iepirkumā bija nosacījums izmantot koku, kāpēc, piemēram, pagasta bērnudārzs būtu sliktāks?”

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.