Uncategorized

Mežu var izaudzēt ātrāk nekā pieļauj normas, uzskata mežsaimnieks Artis Vaivods 2


Gandrīz 200 ha meža Artis Vaivods apsaimnieko no darba brīvajā laikā.
Gandrīz 200 ha meža Artis Vaivods apsaimnieko no darba brīvajā laikā.
Foto – Valdis Semjonovs

Artis Vaivods: – Saimniekojam kopā ar dēlu Kasparu. Pērkam neizmantotās lauksaimniecības zemes, izcirtumus, arī nomājam lauksaimniecības zemi. Kur izdevīgi sēt graudus, tur tīrām apaugumu nost un aram augšā. Kur zeme sējumiem nav piemērota, tur stādām mežu. Es ņemos ar mežkopību, un man pieder SIA “Muns mežs”, bet dēlam, kurš nupat pabeidza Rēzeknes Augstskolas Mehatronikas fakultāti, pieder SIA “Muns lauks”. Kopā apsaimniekojam ap 370 ha zemes, no kuriem mežs apmēram 165 ha. Mežam atliek vakara stundas un brīvdienas, bet darba dienās strādāju algotu darbu – pārdodu jumtus. Nu jau septiņpadsmit gadus strādāju SIA “Ruukki Latvija” par Austrumu reģiona tirdzniecības vadītāju.

Pirmās eglītes atgūtajā zemē iestādīju jau deviņdesmito gadu pašā sākumā. Mežā bija neizmantota pļaviņa un es nolēmu to apstādīt. Tagad tur aug deviņpadsmit gadus veca bērzu audze. Ar Eiropas atbalstu esmu veicis atzarošanu, vēl paretināšu un domāju, ka 45 gados tur būs finierkluči. Nekādi septiņdesmit gadi nebūs jāgaida. Pirmais nogrieznis jau tagad der finierim. Ar intensīvu audzēšanu es 45 gados varu izaudzēt koku un zāģēt to nost. Cilvēki, kuri neizprot mežsaimniecību, meža ciršanu uzskata par ko sliktu. Taču mežs nebeidzas, bet sākas no jauna, jo nocirsto koku vietā tiek iestādīti jauni kociņi.

Zemi gan pērkam, gan nomājam. Taču es nemaz tik viegli no pašvaldības zemi, ko apstrādāju, nopirkt nevaru. Pašvaldība tā vienkārši nedrīkst man to zemi pārdot. Tikai izsolē. Muļķīgi. Ja lauksaimnieks strādā zemi, piesakās uz subsīdijām, nav spekulants, tad vietējam būtu jādod priekšroka. Taču likums nosaka, ka valsts labums jāpārdod par iespējami augstāko cenu.

Varam divreiz ātrāk

Tagad visi runā par inovācijām, darba ražīgumu. Bet meža nozarē? Mums ir noteikti tādi diametri un ciršanas vecumi, ka pēc koku audzēšanas caurmēra un ilguma atpaliekam no visām blakus esošajām valstīm. Taču mēs varam izaudzēt ātrāk – izmantojot labāku stādāmo materiālu, laikus retinot, arī klimats paliek siltāks. Egli varētu audzēt nevis astoņdesmit gadus, bet piecdesmit un iegūt vairākas ražas, jo koks intensīvāk aug tieši savas dzīves pirmajā pusē. Pārstrādes rūpniecībai resnie baļķi vairs nav vajadzīgi. Kāda ir cena par baļķi modernajās zāģētavās? Līdz 26 – 28 cm diametrā cipars ir liels, bet, tikko tam pāri, cena par baļķi samazinās. Nav vairs vajadzīgas lielās dimensijas, tagad par skuju kokiem labi maksā, jau sākot no diametra 11 cm. Viss tiek sagriezts un salīmēts un nav vairs jāgaida simt gadi. Tā dara somi un zviedri, un igauņi arī uz to iet. Bet pie mums joprojām vidējo caurmēru aprēķina pēc ļoti sarežģītas tabulas, kur vērā ņem bonitāti un koku sugu. Jādomā, lai nosacījumi visām bonitātēm būtu vienādi, tad nebūs arī šmaukšanās, kad meža īpašnieks, pasūtot jaunu inventarizāciju, mēģina bonitātes mainīt.

Bijām Itālijā apskatīt ātraudzīgās koku plantācijas. Tur papeles zemnieki uzskata par rentablu kultūru un stāda tās ļoti auglīgās lauksaimniecības zemēs. No šīm papelēm ražo finierklučus un par to ļoti labi maksā – ap 70 eiro/m3. Divpadsmit gados koks sasniedz 45 cm diametru. Ar kviešiem neko tādu nopelnīt nevar. Dzīvniekiem arī papele negaršo un, ja stāda vīrišķo klonu stādus, nekādu pūku nav. Itāļu papeļu šķirnes Latvijā jau pirmos četrus gadus izmēģinājuma stādījumos mūsu ziemas mīnusus veiksmīgi pārcietušas.

Saistītie raksti

Diemžēl šobrīd malkai mūsu pusē noiets ir ierobežots. Cik malka šobrīd maksā? Ha – cena nenosaka neko. Visa lieta – kā to mēra. Granulu rūpnīca piegrūsta līdz ausīm un viņi arī diktē noteikumus. Tad, kad malku vajadzēja, tad fūrē ar piekabi rūpnīcā uzmērīja 42 m3. Tagad – 35 m3. Par to pašu cenu – sanāk mīnus 120 eiro par katru mašīnu. Domāju, ka lielajos kokapstrādes uzņēmumos būtu jāuzliek obligāta prasība izmantot neatkarīgos uzmērītājus. Tad nebūs tā, ka cena ir vienāda, bet summa par kravu dažādās vietās tik ļoti atšķiras.

Cik zemes atvēlēsim biotopiem?

Mūs visus satrauc gaidāmā biotopu kartēšana. Apsekošot visu Latviju – gan meža, gan lauksaimniecības zemes. Taču es kā zemes īpašnieks gribu zināt – ko jūs meklējat? Valstī jāvienojas, cik lielu daļu teritorijas sabiedrība var atļauties izslēgt no saimnieciskā aprites, tad izcilākajiem biotopiem priekšroka, bet biežāk sastopamie nonāk saraksta lejasgalā. Tas būtu loģiski, taču dabas aizstāvji tam nepiekrīt.

LA.lv