Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. septembris, 2015
Drukāt

Mežus necirtīs vairāk (7)

Foto - Baiba BucenieceFoto - Baiba Buceniece

Otrdien Ministru kabinets apstiprināja “Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015. – 2020. gadam”. Tātad beidzot dota zaļā gaisma maksimālā ciršanas apjoma aprēķināšanai valsts mežos.

 

Diskusijām vairs nav laika

Svarīgākā ziņa meža nozarei, kas izriet no šā dokumenta, ir tāda, ka meža audzēšanai un koksnes ieguvei paredzētās platības nesamazināsies. Tas nozīmē, ka arī koksnes ieguves apjoms valsts mežos būtiski nemainīsies. Ciršanas latiņa netiks celta augstāk, bet arī būtiski zemāk tā nekritīs. Dokumentā minēts arī tas, ka jānosaka definīcija un kritēriji biotopu izveidošanai.

Pret pamatnostādņu apstiprināšanu iestājās nevalstiskās vides organizācijas un Vides konsultatīvā padome. To pārstāvju galvenie iebildumi – šādu principu nevar pieņemt, jo pēc biotopu inventarizācijas var atklāties, ka saimnieciski izmantojamās teritorijās ir vērtīgi biotopi. Turklāt aprēķinos nav ņemtas vērā tās platības, kurās mežu īpašnieki un apsaimniekotāji neveic saimniecisko darbību brīvprātīgi.

Arī Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols piekrita, ka vairākos punktos vienošanās ar vides aizstāvjiem nav panākta, taču aicināja pamatnostādnes apstiprināt, lai nozare saprastu, cik lielā mērā turpmāk var rēķināties ar resursu izmantošanu. Viņš uzsvēra, ka maksimāli pieļaujamie ciršanas apjomi valsts mežos nav nekāds koksnes ieguves plāns, bet tikai legālais limits, kas līdz šim nekad nav sasniegts. Tam piekrita Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, secinot, ka ekonomiskās un vides intereses nekad neatradīs tādu kompromisu, ar kuru visi būs apmierināti. Viņš atgādināja, ka esošie saimnieciskās darbības aprobežojumi, kuri saglabājas, izmaksā apmēram vienu miljardu eiro. K. Klauss: “Šīs pamatnostādnes nav tikai dokuments, uz kuru mēs atsauksimies politiskās lobiju cīņās, tas ir dokuments, uz kura pamata tiks rēķināts maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms nākamajos piecos gados. Diemžēl diskusijām vairs laika nav – uzņēmējiem ir jāzina, ar ko tie varēs rēķināties, citādi kokapstrāde jau nākamgad var sākt buksēt.”

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Jānis Priednieks tomēr aicināja diskusiju turpināt, jo fakultātē notiekot daudzi bioloģiskās daudzveidības pētījumi, kas liecinot, ka ir problēmas. J. Priednieks: “Valsts mežu apsaimniekotājiem mēs tiešām varam pateikties, ka tie sargā daudz vairāk, nekā noteikts normatīvos. Taču nepieļaujami, ka šīs platības netiek izņemtas no saimnieciski izmantojamām teritorijām pirms aprēķinu veikšanas par maksimāliem ciršanas apjomiem. Tas nozīmē, ka būs pārekspluatācija pārējās teritorijās, kas dabai un sociālai videi radīs negatīvas sekas.” Viņš arī sacīja, ka Meža konsultatīvās padomes sēdes, uz kurām vides nevalstisko organizāciju pārstāvji bijuši uzaicināti kā uz diskusiju, bijušas tikai reprezentatīvas.

Arī Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis izteica nožēlu, ka pamatnostādnēs nav ņemti vērā priekšlikumi, kas saistīti ar telpisko plānošanu.

 

Sabiedrībai jābūt ieinteresētai meža kopšanā

Taču Edvīns Zakovics, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdes loceklis, šiem pārmetumiem nepie­krita. “Ja runājam par sabiedrības interešu ievērošanu un gudru mežsaimniecību – mēs esam sertificēti pēc trīs pasaulē atzītām sertifikācijas sistēmām. Katru gadu “Latvijas valsts mežus” auditē četras starptautiski atzītas audita kompānijas. Pagājušā gadā bija 18 auditi, šogad – 17. Divos gados dažādas sabiedrības interešu grupas ir iesniegušas vairākus desmitus sūdzību auditoriem, un tās galvenokārt skar vides un sociālo jomu. Pēc audita daļēji apstiprinājušās tikai divas sūdzības.”

Runājot par sabiedrības interesēm, Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, atgādināja, ka arī meža īpašnieki ir ievērojama sabiedrības daļa. A. Muižnieks: “Ir savāda sajūta, ka vides nevalstiskās organizācijas, kas sevi pozicionē kā vides un sociālo interešu pārstāvji, runā par sabiedrības interesēm, aizmirstot, ka meža īpašnieki arī ir liela mūsu sabiedrības daļa. Pamatno­stādnēs jāiekļauj pamatlietas, kas nepieciešamas meža īpašniekiem, – atbalsts kopšanas cirtēm, ugunsapsardzībai, kooperācijai. Un tās tur ir.”

To, ka Latvijā mežsaimniecība ir uzkrājoša, apliecināja Jurģis Jansons, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” direktors: “Mūsu atzinums – pamatnostādnes raksturo Latvijas mežsaimniecību, kas ir piesardzīga un uzkrājoša. Koki pieaug, un to vecums palielinās. Tādēļ mežā ir ļoti liels atmirums. Gadā mēs nocērtam 12 – 14 miljonus kubikmetru, bet atmirst 6 miljoni kubikmetru, kas paliek mežā.” Viņš arī atgādināja, ka Zviedrijā ciršanas vecums priedei ir 60, bet Latvijā – 100 gadi.

 

Izciršanu uzmanīs

Tā kā kopējās meža platības Latvijā tiek rēķinātas dažādi, jo dažādas ir meža definīcijas, Andis Krēsliņš, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors, uzsvēra, ka saimnieciski izmantojamās meža platības valstī tiek aprēķinātas korekti un ar lielu piesardzību. A. Krēsliņš: “Meža likums Valsts meža dienestam uzliek par pienākumu aprēķināt maksimālos ciršanas apjomus valsts mežos. Varu apliecināt, ka mēs apjomus aprēķinām no vismazākā hektāru skaita. Meža valsts reģistrā ir precīzi aprakstīts katrs nogabals, dabas aizsardzības un citi aprobežojumi.” Viņš arī skaidroja, ka Ministru kabinets ciršanas apjomu apstiprina pieciem gadiem, bet Valsts meža dienests veic orientējošus aprēķinus daudz ilgākam laikam, lai meža izmantošana notiktu vienmērīgi vismaz piecdesmit gadus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards aicināja ieviest pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības monitoringu, bet zemkopības ministrs Jānis Dūklavs apliecināja, ka tad, kad būs pieejami biotopu kartēšanas dati, būšot īstais brīdis, lai šos jautājumus atkal aktualizētu.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. tu nelasi to kas rakstits,bet aizbrauc uz mezhu un paskaties–cik no taa mezha Ir koki,un cik ir tikai slarbenaji

    • Dīvaini saņemt ieteikumus no cilvēka, kurš nemāk lietot garumzīmes. Pabeidz vispirms pamatskolu, lai neizskatītos pēc galīga muļķa.

  2. Pareizi ! Jo nebūs vairāk ko cirst .

    • Es atvainojos, bet jūs esat ..? Rakstā melns uz balta var izlasīt, ka puse no koksnes Latvijas mežos sapūst. Normāli būtu, ar sūdainu mietu sadot pa muguru tādiem kā jums, un kāpināt ciršanas apjomu līdz Zviedrijas līmenim.

      • Un cik vēl noslikst bebru ,,dīķīšos”?

      • Nu ja. Vieglāk un izdevīgāk taču skaistu silu nocirst kailcirtē, nekā slimos un kritušos kokus no mežiem izvākt

        • Visizdevīgāk ir saimniekot racionāli – neaiztikt rekreācijas zonas, taču pārējās mežu teritorijās nenolaist tik tālu, ka koki pāraug un sapūst mežā. Slimie un kritušie koki der tikai sadedzināšanai, māju vai mēbeli no tiem neuztaisīt.
          P.S. Arī lai tiktu līdz skaistam silam, jāiet mežā iekšā un jāveic sanitārās cirtes. Mežos, kur tas nav darīts, nekādas sēņošana un ogošana nesanāks, jo tie džungļi.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+