Miega apnoja apdraud sirds veselību 2
Izrādās, pie koronārās sirds slimības attīstības un citiem sirds un asinsvadu darbības traucējumiem vainojama var būt ne tikai pati sirds un asinsvadi, bet arī, piemēram, miega apnojas sindroms. Turklāt ilgstošajiem smēķētājiem ir lielāks risks ciest gan no miega apnojas sindroma, gan koronārās sirds slimības.
To pierādījis pētījums, kuru Latvijas Universitātes zinātnieki, sadarbojoties ar P. Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, veica docenta Viestura Šiliņa vadībā.
Miega apnoja jeb elpošanas apstāšanās miegā raksturīga gandrīz visiem cilvēkiem, kuri krāc, teic Viesturs Šiliņs. Krākšanu izraisa ļengana vai nedaudz uzbriedusi mutes dobuma gļotāda. Ieklausoties miegā ieslīguša cilvēka krākšanā, var saklausīt, ka uz mirkli elpošana it kā apstājas, bet pēc brīža atkal atsākas. Izrādās, šajā brīdī, kamēr notiek īslaicīga elpošanas apstāšanās jeb obstruktīva miega apnoja, organismā notiek ļoti daudz dažādu nelabvēlīgu izmaiņu. Būtiskākā no tām ir asinsspiediena paaugstināšanās un sirds ritma traucējumi, stāsta Latvijas Universitātes Medicīnas pēcdiploma izglītības institūta docents Viesturs Šiliņš.
Ja cilvēks lieto tikai asinsspiediena preparātus, bet neanalizē, kas šo problēmu izraisa, ilgstošākā periodā var veidoties daudz nopietnākas problēmas. LU zinātnieki pētījuma laikā konstatējuši, ka sirds ritma traucējumi mēdz būt 2 – 58 reizes vienā minūtē. Ja tie ir bieži, var iestāties nāve, secina zinātnieks.
– Mēdz būt – pacients atnāk pie ārsta un sūdzas par sliktu miegu. Ārsts, rūpīgi neizanalizējot situāciju, miega traucējumu mazināšanai izraksta miega zāles, bet tās pacienta miega kvalitāti pazemina vēl vairāk. Cilvēks krāc vēl stiprāk, cieš no īslaicīgas elpošanas apstāšanās, līdz ar to jūtas neizgulējies, noguris, nespēj koncentrēties. No tā būtiski cieš pacienta dzīves kvalitāte. Lai to uzlabotu, miega apnoja ir jāārstē. Pacients jāizmeklē ar polisomnogrāfijas metodi, kas ļauj noteikt, cik bīstama cilvēkam ir krākšana, un miega apnojas sindroms. Ja sirds ritma izmaiņas ir būtiskas, pacientam pastāv augsts risks miegā aizmigt uz visiem laikiem. Ārstēt miega apnoju var ar medikamentiem, dažādiem palīglīdzekļiem, piemēram, pozitīvā spiediena aparātu, arī ķirurģiski. Izvēles iespējas ir diezgan plašas, galvenais ir reaģēt uz krākšanas simptomu un sākt ārstēšanu, – stāsta pētījuma autors.
Smagāk nekā pārējiem pacientiem miega apnojas sindroms noris hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) pacientiem. HOPS ir progresējoša slimība, kuru raksturo ierobežota gaisa plūsma caur elpceļiem. Veidojas plaušu iekaisums, ko galvenokārt izraisa cigarešu dūmi, arī gaisa piesārņojums vai citas kaitīgas daļiņas vai gāzes. Tomēr biežāk HOPS diagnosticē ilgstošajiem smēķētājiem, kuri šo netikumu piekopj 30 un vairāk gadus. Šiem pacientiem gļotāda ir diezgan atbrīvota, tāpēc miegā tie krāc. HOPS jau tā rada skābekļa badu, bet, ja vienlaikus šie pacienti cieš arī no elpošanas apstāšanās miega laikā, tad skābekļa piegāde organismam ir ļoti būtiski traucēta.
Uz skābekļa trūkumu organismā reaģē sirds un asinsvadu sistēma, tādējādi paaugstinās asinsspiediens, rodas sirds ritma traucējumi un nereti attīstās koronārā sirds slimība.
Tā izpaužas kā asinsvadu sašaurināšanās un noslēgums, kas nereti beidzas ar infarktu, uzsver zinātnieks Viesturs Šiliņš.
– Pasaulē šobrīd ļoti aktuāla ir augstā saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām. Taču jāapzinās, ka pie šo slimību attīstības var būt vainojama ne tikai sirds un asinsvadi, bet arī citas norises organismā, tajā skaitā svarīga loma ir obstruktīvam miega apnojas sindromam. Ja cilvēks miegā krāc, viņam novēro īslaicīgu elpošanas apstāšanos, ir paaugstināts asinsspiediens vai dienā jūtas neizgulējies un noguris, noteikti jāvēršas pie ārsta un jāveic izmeklējumi, – uzsver Viesturs Šiliņš.
