Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. marts, 2015
Drukāt

Leģionāru piemiņas brīdi Lestenē apmeklē Saeimas priekšsēdētāja un NA politiķi (1)

Foto: Timurs SubhankulovsFoto: Timurs Subhankulovs

Laika apstākļi kritušo leģionāru pieminēšanai Lestenes Brāļu kapos vakar bija tik labi, kādus vien var vēlēties, citugad ap šo laiku tur bija piedzīvots sals un sniegputenis, šoreiz silti spīdēja saule.

Leģionāru pieminētāju Brāļu kapos pie Lestenes baznīcas gan nebija sanācis īpaši vairāk nekā iepriekšējos gadus. Ļaužu daudzumu varēja lēst nedaudz virs tūkstoša. Kādi desmit autobusi liecināja par pašvaldību iniciatīvām, organizējot savu ļaužu atbraukšanu uz piemiņas pasākumu. Aizvien mazāk tajā ir pašu veco leģionāru, toties aizvien vairāk viņu bērnu, mazbērnu un mazmazbērnu, kā noskaidrojās sarunās, pat it kā attālu radinieku – tādu, kas meklē savas dzimtas locekļu saikni ar pagātni. Iepriecina, ka pamanāmi atkopjas karā un sekojošā padomju periodā izpostītais Lestenes baznīcas interjers. Baznīcā pirms piemiņas pasākuma koncertēja senioru sieviešu koris “Daugavas vanadzes”.

Goda viešņa piemiņas brīdī bija Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sava dzīvesbiedra, Nacionālās apvienības (NA) deputāta Ritvara Jansona pavadībā. No valdības vīriem redzēja tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču, kultūras ministri Daci Melbārdi. Turpat pulciņā arī NA politiķi Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Imants Parādnieks, Jānis Iesalnieks, Jānis Dombrava, Gaidis Bērziņš, Ilmārs Latkovskis. Bija ieradies agrākais “Vienotības” biedrs Ģirts Valdis Kristovskis, kurš vēlāk arī uzrunāja sanākušos, pieminot gaismas un tumsas cīņas mūžīgumu. Apmeklētāju vidū bija NBS pārstāvji, tomēr šķiet, ne no vadības. Atvaļinātais admirālis Gaidis Andrejs Zeibots bija ieradies privātās drēbēs.

Piemiņas pasākumu, kā parasti, vadīja un runātājus pieteica Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdis Edgars Skreija. Skreijas kungs uzsvēra, ka Lestenē dusošie krituši cīņā par Latviju, “par latviešu tautas pastāvēšanu Dzintarjūras krastos, jo kas gan cits varēja būt tas dzinējspēks, kas lika ķerties pie ieročiem”. Viņš atzīmēja, ka “kaut arī mūsu sabiedrotais nebija īstais, toties pretinieks bija visīstākais”. Vairāki no runātājiem savās uzrunās skāra arī mūsdienu notikumus, vilka paralēles. Visizteiktākā šajā ziņā bija Saeimas priekšsēdētājas runa. Tās tekstā kritušo karavīru pieminēšanas temats apvienojās ar aicinājumu sargāt Latvijas valsti kā vērtību. Tā kā vēlējums, tā kā solījums skanēja: “Lai valsts ar vienlīdz lielu jaudu aizstāvētu gan turīgākās, gan mazāk turīgākās iedzīvotāju daļas intereses. Taisnīguma un sociālās vienlīdzības principam ir jābūt kā saules gaismai, kad vienlīdz spoži klājas gan tiem, kas slīd pa parketu, gan tiem, kas iet pa bruģi.” Mūrniece aicināja noliekt galvu abās Otrā pasaules kara frontes pusēs kritušo latviešu karavīru piemiņai, atgādinot, ka Latvijas pilsoņus, pārkāpjot starptautiskās normas un Hāgas konvenciju, savos karaspēkos iesauca abu okupētājvalstu varas – kā nacistiskā Vācijā, tā PSRS. Latviešu karavīri nonāca ķīlnieku un upuru lomās abās Latvijā karojošās okupācijas spēku armijās. Saeimas vadītāja atgādināja, ka ASV 1950. gadā latviešu un igauņu ieroču SS leģionu vienības atzina par atšķirīgām no vācu ieroču SS vienībām, kurās patiešām darbojās nacistu partijas biedri, un uzsvēra, ka latviešu un igauņu vienības nav veikušas kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Mūrniece savā uzrunā pieminēja arī kureliešos pārgājušos leģionārus un tos ap 4000 vīru, kas pēc kara stājās nacionālo partizānu rindās ar skaidru mērķi – demokrātiskas, neatkarīgas Latvijas atjaunošana.

Runā tika pieminēts gan informatīvais karš, ko šobrīd piedzīvo Latvija, gan nacionālās drošības un robežu stiprināšanas nepieciešamība, ņemot vērā Eiropas drošības situācijas izmainīšanos un atskārsmi, ka “svētie” starptautiskie līgumi un teritoriālās vienotības principi arī mūsdienās vienā brīdī var tikt pārkāpti. Apelējot pie pilsoniskā apzinīguma celšanas un nepieciešamības audzēt lepnumu par savu valsti, Mūrniece brīdināja: “Kremļa informatīvā kara metodes ir līdzīgas kā Latvijā, tā Ukrainā – mērķis ir mūsu valsts intereses cilvēku apziņā pamazām aizstāt ar Kremļa interesēm un mērķiem, un potēt Latvijas kā neizdevušās valsts ideju, jo tāda valsts cilvēku apziņā vairs nebūtu tā vērta, lai to aizsargātu, un beigu beigās tā būtu atmetama.” Klātesošajiem valsts augstākās amatpersonas uzruna patika, kaut arī dažs atzina, ka tā bijusi drusku pa garu un tematiski atšķirīga no Lestenes pasākumos ierastā.

Pasākums Lestenes Brāļu kapos tradicionāli notika mierīgi un nosvērti, bez incidentiem. Jāatzīmē, ka policijas kordoni pie iebraucamajiem ceļiem Lestenē šoreiz bija spēcīgāki nekā parasti. Droši vien Saeimas un valdības amatpersonu klātbūtnes dēļ.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Var redzēt, kura partija ir ar tautu Atbildēt

    Var redzēt, kura partija ar tautu un, kas ir pret tautu.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (7)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+