×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.3°C
Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra
Ceturtdiena, 19. jūlijs, 2018
13. jūlijs, 2018
Drukāt

Annika Jagandere: Miers un drošība visiem (1)

Jagandere

Annika Jagandere, Zviedrijas Karalistes vēstniece Latvijā

Jūlijā Zviedrija pilda prezidējošās valsts lomu ANO Drošības padomē. Tas ir otrais un noslēdzošais mūsu valsts prezidentūras pilnvaru periods divu gadu termiņā – 2017. – 2018., uz kuriem Zviedrija rotācijas kārtībā ir ievēlēta Drošības padomē. Esam izmantojuši savu dalību Drošības padomē, lai ierosinātu vairākas nozīmīgas iniciatīvas.

Lai nosargātu mieru un starptautisko drošību pasaulē, ir nepieciešama globāla, stingri reglamentēta sistēma. Drošības padomei jākalpo kā vispasaules instrumentam šādas sistēmas nodrošināšanai, kā arī lai veicinātu vienlīdzīgas attīstības iespējas, dzimumu līdztiesību un ilgtspējīgu un iekļaujošu sabiedrību uzplaukumu. Tas ir vienlīdz Zviedrijas un Latvijas, kā arī visas Eiropas interesēs.

Ir nepieciešama tāda Drošības padome, kurā dažādu reģionu dalībvalstis – gan pastāvīgās, gan rotācijas kārtībā ievēlētās – spētu vienoties un pieņemt skaidrus un principiālus lēmumus. Zviedrija ir gatava uzņemties savu daļu kopējās atbildības par to un darboties, lai attaisnotu uzticību, ko ANO dalībvalstis ir izrādījušas, ievēlot mūs Drošības padomē.

Taču noteikti nepieciešams uzlabot darba gaisotni Drošības padomē. Beidzamajā laikā esam piedzīvojuši nesenā vēsturē nopietnākos saspīlējumus. Pagājušā gada laikā veto tiesības tikušas izmantotas veselas sešas reizes – biežāk nekā jelkad agrāk pēdējo 20 gadu laikā. Ja nebūs iespējams panākt kopīgus lēmumus Drošības padomē, pastāv risks iedragāt ANO pamatuzstādījumu par sadarbību, lai veicinātu mieru, starptautisko drošību un attīstību visā pasaulē.

Drošības padomes darbībai jākalpo par garantu starptautisko tiesību ievērošanai un stiprināšanai saskaņā ar ANO statūtiem – tiem pašiem principiem, kas atspoguļoti arī Eiropas Savienības pamatlīgumā un kas ir tik izšķiroši svarīgi arī Zviedrijai un Latvijai un mūsu kopējai drošībai.

Zviedrijas centieni Drošības padomes dalībvalsts termiņa laikā jau ir devuši rezultātus. Šā gada februārī Drošības padome vienprātīgi pieņēma rezolūciju nr. 2401 par pamiera ieviešanu visā Sīrijā, lai padarītu iespējamu humānās palīdzības sniegšanu un medicīniska rakstura evakuāciju. Zviedrija ir aktīvi iestājusies par to, lai starptautiskās sabiedrības darbakārtības aktuālāko jautājumu sarakstā joprojām būtu arī rohindžu stāvoklis Mjanmā.

Mūsu pūliņi ir devuši savu artavu, lai Drošības padomei izdotos jauns politisks izrāviens, pieņemot rezolūcijas par jaunatnes iesaistīšanu konfliktu risināšanā un miera uzturēšanā, kā arī par saistību starp badu un konfliktiem. Vairākumam ANO vadīto misiju ir aktualizēts mandāts, stiprinot nostādni par sievietēm, mieru un drošību. Sudānā, Mali, Kolumbijā un Somālijā ir ticis uzlabots Drošības padomes darbības ietvars, lai pilnīgāk ievērotu bērnu tiesību aizsardzības principus.

Papildus tam turpinām darboties, lai uzturētu ciešu sadarbību starp Drošības padomē pašlaik pārstāvētajām valstīm no Eiropas. Tā, piemēram, 15. maijā Zviedrijai izdevās panākt, lai visas DP dalībvalstis no Eiropas vienotos un nāktu klajā ar kopīgu deklarāciju par notikumiem Gazā. Tāpat Zviedrija augstu novērtē arī ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību ANO Drošības padomes darbakārtības jautājumos.

Ir iespējams kaut ko sasniegt, ir iespējams ietekmēt, par spīti pastāvošajiem izaicinājumiem. Uzņemoties priekšsēdētājas lomu ANO Drošības padomē jūlijā, Zviedrija uzņemas atbildību par padomes darbakārtībā esošajiem jautājumiem un turpina iestāties par to, lai Drošības padome spētu efektīvi pildīt savu pamatuzdevumu saskaņā ar ANO statūtiem – uzturēt starptautisko drošību un mieru pasaulē. Zviedrijas darbība Drošības padomē līdz šim un arī turpmāk notiks ciešā saskaņā ar pazīstamajiem zviedru diplomātijas “DNS” raksturlielumiem: starptautiskās tiesības, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība un humānā perspektīva.

Nosaukšu dažus būtiskākos mūsu prezidentūras vadmotīvus:

Drošības padomei vajag uzlabot spēju stāties pretī mūsu laikmeta izaicinājumiem un draudiem, tai skaitā izprotot saistību starp klimata pārmaiņām un starptautisko drošību.

Drošības padomes darbībai jābūt viscaur sakņotai fundamentālā izpratnē par to, ka miers un starptautiskā drošība skar ikvienu. Zinātniski pētījumi ir parādījuši, ka miera un izlīgumu procesi, kuros aktīvi piedalījušās arī sievietes, noved pie noturīgākiem miera līgumiem. Darbakārtības nostādne par sievietēm, mieru un drošību jāpaplašina un jāintegrē visās Drošības padomes reģionālajās sanāksmēs.

Pasargājot bērnus šodien, mēs novēršam potenciālus konfliktus nākotnē. Savas prezidentūras laikā Zviedrija rīkos atklātas debates par tēmu: bērni un bruņoti konflikti pasaulē.

Plaša sadarbība ir priekšnoteikums mieram. Pieminot Nelsona Mandelas 100 gadu jubileju, organizējam forumu kā telpu diskusijai par to, kā veicināt sadarbību starp ANO un Āfrikas Savienību.

Drošības padomes darbs nenoris vakuumā, tas ietekmē dzīvi miljoniem cilvēku visā plašajā pasaulē. Mēs turpināsim aktīvi iestāties par iekļaujošām un caurspīdīgām darba metodēm un par to, lai arī tiem cilvēkiem, kurus tieši skar mūsu laikmeta krīzes, būtu iespēja Drošības padomes sēdēs paust savu viedokli.

Mums priekšā vēl vesels pusgads, kad varēsim turpināt dot aktīvu pienesumu Drošības padomes darbā. Esam jau daudz sasnieguši un varēsim darīt vēl vairāk. Spēcināt sieviešu balsi un piedalīšanos. Raudzīties, lai humānā palīdzība sasniedz vietas, kur tā vajadzīga. Uzlabot prasmes preventīvi novērst konfliktus. Un modri iestāties par starptautisko tiesību ievērošanu.

Jo patiesi: mums nepieciešams vairāk starptautiskas sadarbības, nevis mazāk. Alternatīva aktīvai cīņai būtu nolaist rokas un padoties izaicinājumu priešā, taču to Zviedrija noteikti nedarīs. Paši savas valsts drošību varam stiprināt, garantējot tādu pašu drošību citās valstīs. Tieši tā – ar atklātību, dialogu un pacietību esam aizsākuši savu pēdējo pusgadu šajā ANO Drošības padomes dalībvalsts pilnvaru periodā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Zviedri sargātāji? Pārsmieties var! Viņi paši sevi nav spējuši aizsargāt un kādreiz plaukstošo valsti ir pārvērtuši atejas bedri!

Draugiem Facebook Twitter Google+