Miers un klusums Tērvetē: ko piedāvā sanatorijā? 3

Līdz Tērvetei no Rīgas ir nepilnas pusotras stundas brauciens. Kādā brīdī skats aiz automašīnas loga mainās. Līdzenās lauksaimnieciskās ainavas vietā redzams biezs mežs, bet pie pašas sanatorijas – vecs, kluss, krēslains parks. Koki kā mūris aiztur vēju. Ne lapiņa nepakustas, nemana arī cilvēkus. Visi rehabilitācijas centra Tērvete pacienti pašlaik atrodas telpās, jo esam ieradušies dienas pirmajā pusē – procedūru laikā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

36,6 °C konsultantes Ļubova Butlere, rehabilitācijas centra Tērvete galvenā ārste

Maija Lāce, rehabilitācijas centra Tērvete fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste

CITI ŠOBRĪD LASA

Tērvetes sanatorija uzbūvēta pagājušā gadsimta 30. gados. Vieta nav izraudzīta nejauši – aplēsts, ka tieši tur ir vislielākais saulaino dienu skaits gadā. Arī skujkoku audzes ap ēku bijis būtisks nosacījums tuberkulozes pacientu ārstēšanā. Zīme uz fasādes liecina, ka iespaidīgā būve savulaik atradusies Sarkanā Krusta īpašumā. Tās celtniecībai vākti tautas ziedojumi – mūsdienās šis fakts noderējis kā arguments pret nodomu iestādi slēgt, kas bija aktuāli pirms gadiem pieciem, kā arī 2002. gadā, kad finansējuma trūkuma dēļ Tērvetei draudēja bankrots.

Arī pašlaik rehabilitācijas centrs nepeldas naudā. Arhitektūras pieminekļa uzturēšana nav lēts prieks – neviens standarta pakešlogs neder, nedrīkst ierīkot kondicionēšanas sistēmas, jo tas bojā fasādes izskatu, arī ar vieglu roku pārveidot plašās iekštelpas nav ļauts. Tomēr soli pa solim iestāde kļūst modernāka – kad rocība ļauj, citu pēc citas remontē procedūru telpas un gaiteņus, pielāgo tās cilvēkiem ar kustību traucējumiem, pērk jaunas medicīniskās iekārtas, liek jumtu.

Lai vairs nav jāguļ slimnīcā

Pašlaik rehabilitācijas centrs pieder Tērvetes novada pašvaldībai un pilda valsts pasūtījumu medicīniskajā rehabilitācijā. Tas nozīmē, ka par procedūrām pacientiem nav jāmaksā, taču no personiskā maciņa jānorēķinās par pansiju – uzturēšanos un ēšanu. Šim nolūkam vajadzīgi vismaz 10 eiro dienā, bērniem – lētāk. Pieaugušajiem jāmaksā arī pacienta iemaksa 7,11 eiro dienā (šie izdevumi neskar trūcīgos, represētos, černobiliešus, kā arī bērnus līdz 18 gadiem).

“Brauc no visas Latvijas – Latgales, Vidzemes, arī Kurzemes, kur rehabilitācijas centru ir maz un pieejama galvenokārt primārā rehabilitācija, kas nepieciešama vienlaikus vai tūlīt pēc ārstēšanās slimnīcā. Diagnozes ir dažādas – var teikt, ka gandrīz nav tādu pacientu, kurus mēs nespētu uzņemt,” stāsta rehabilitācijas centra galvenā ārste Ļubova Butlere. Ir dažādu muguras vainu, piemēram, spondilozes, pacienti. Vēl ārstējas cilvēki, kas pārcietuši insultu vai kam bijušas traumas, veikta locītavu endoprotezēšana vai citu veidu operācijas. Tomēr visvairāk ir pulmonoloģisko pacientu – gan bērni, gan pieaugušie. “Astma neiet mazumā, tieši otrādi,” viņa piebilst. Šiem slimniekiem regulāra rehabilitācija nepieciešama kā sekundārā profilakse: ja cilvēkam ir hroniska bronhu vai plaušu slimība, pēc ārstēšanas kursa sanatorijas tipa iestādē viņš kļūst izturīgāks, slimības paasinājumi nav tik skaudri, piemēram, bērniem ar bronhiālo astmu nav jāārstējas stacionārā. “Patīkami dzirdēt, ja vecāki stāsta – agrāk ar bērniem bijuši spiesti trīsreiz gadā atrasties slimnīcā, bet pēc rehabilitācijas kursa Tērvetē kāda saaukstēšanās gan gadījusies, bet stacionārā nav bijuši,” atzīst ārste Maija Lāce. Tas ir izdevīgāk valstij – hronisku slimību ārstēšana slimnīcā izmaksā dārgāk nekā rehabilitācijas procedūras.

Reklāma
Reklāma

Ar ģimenes ārsta nosūtījumu

Lai atlabtu Tērvetē, nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Rehabilitācijas centrā pacients pirmkārt sastopas ar fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu, kurš novērtē rehabilitācijas potenciālu – vienkārši sakot, noskaidro, ko iespējams darīt konkrētā cilvēka labā, lai viņa veselība un pašsajūta uzlabotos, un kāda ir slimnieka paša motivācija. Tad izveido rehabilitācijas plānu – izvēlas procedūras un fizioterapijas veidus, kas varētu viest uzlabojumus. “Programma katram ir individuāla. Atbrauc pacients, un mēs viņam dodam visu, kas vajadzīgs. Ja ir divas slimības, palīdzam pret abām,” paskaidro Maija Lāce un Ļubova Butlere papildina: “Kombinētās patoloģijas ir ļoti bieži. Piemēram, bērni ar stājas traucējumiem slimo ar dažādām saaukstēšanās slimībām. Tas nozīmē, ka viņi saņems gan terapiju sāls kamerā, gan inhalācijas, gan vingros. Vingro visi – bez variantiem!” Iestādes vadītāja novērojusi – agrāk pacienti bijuši slinkāki, skubināmi doties uz sporta zāli, bet pašlaik vingro ļoti labprāt.

“Pats galvenais – pacientam jāiemācās vingrot. Tas ir stūrakmens. Viss pārējais – fizikālā terapija, dūņas, zāles, masāžas – domāts, lai ķermenis spētu vingrot,” uzskata daktere Maija Lāce.” Ļoti svarīga ir arī ergoterapeita konsultācija un nodarbības. Tajās var iemācīties fizioloģiski pareizas, ergonomiskas pozas un kustības. Var jau pacelt kartupeļu maisu, noliecoties uz priekšu, un pēc tam mocīties ar muguras sāpēm, bet to pašu var izdarīt ar taisnu muguru, ja prot,” akcentē Ļubova Butlere.

Uz pērļu vannu – ar ārsta ziņu

Uz rehabilitācijas centru Tērvete iespējams doties arī tad, ja vēlas pabūt citādā vidē un uzprišināties – izbaudīt kūri vienas vai divu nedēļu garumā. Tad par procedūrām jāmaksā pēc cenrāža no savas kabatas, taču tas nenozīmē, ka var izvēlēties visu, kas ienāk prātā. “Nevar izdomāt – ai, man tagad gribētos zemūdens masāžu vai pērļu vannu. Bez ārsta ziņas vannā neviens nelaidīs!” Pirmā vizīte jebkuram rehabilitācijas centra iemītniekam ir pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstes. Noderēs ģimenes ārsta izsniegts izraksts no pacienta kartītes, lai speciāliste varētu objektīvāk novērtēt cilvēka veselības stāvokli un blakusslimības un ieteiktu piemērotas fizikālās terapijas procedūras.

Saskaņā ar iestādes dienas režīmu procedūras notiek līdz pulksten 16. Pēc tam ir brīvais laiks. To var pavadīt bibliotēkā vai spēlējot šahu, dambreti, biljardu, novusu, galda tenisu. Daži pacienti iecienījuši zolīti un paši sarīko turnīrus. Var pastaigāties parkā, bet vasarā – peldēties tuvējā ezerā. Netālu atrodas zirgu stallis, kur piedāvā izjādes.

Kas īpašs Tērvetē

* Relaksējošs miers un klusums.

* Īpašs mikroklimats – saulainākā vieta Latvijā.

* Darbojas multifunkcionāla rehabilitācijas komanda: ārsts un funkcionālie speciālisti – ergoterapeits, uztura speciālists, fizioterapeits, mākslas terapeits.

* Mākslas terapija: mērķtiecīgas mākslas nodarbības, kuru nolūks ir veicināt pacienta pašizpēti, savas personības izpratni. Tā ļauj paraudzīties uz savu dzīvi no putna lidojuma. “Ošo par mākslas terapiju teicis: brīdī, kad radi, savienojies ar augstākiem spēkiem un kļūsti par kanālu, pa kuru plūst dievišķa enerģija. Svarīgs ir process, nevis rezultāts!” skaidro ārste Maija Lāce.

Interesanti

Izpētīts un pierādīts, ka organismam nepieciešama aptuveni pusstunda, lai saprastu, ko cenšas panākt ar konkrētu fizikālās terapijas procedūru, un attiecīgi reaģētu. Tāpēc īsāks laiks starp divām dažādām procedūrām nav vēlams – pārāk liela slodze ķermenim!

Ņem vērā

Bērni līdz 14 gadu vecumam aicināti Tērvetē ierasties kopā ar pavadoni. “Agrāk, kad iestādē bija valsts apmaksātas stacionāra programmas un no budžeta maksāja par gulēšanu un ēšanu, mums bija arī audzinātāji. Viņi pavadīja un pieskatīja bērnus, bet vakarā nolika gulēt. Tagad tam vairs nav līdzekļu, tādēļ, lai bērns nebūtu pavisam savā vaļā, kādam viņš jāpavada. Lielākoties to dara mammas vai vecmāmiņas, arī tēti un vecākie brāļi vai māsas,” saka Ļubova Butlere.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.