Mobilā versija
-0.8°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
11. augusts, 2017
Drukāt

Migrācijas pārvaldība – Eiropas atbildība (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Brīvprātīgie izdala pārtiku Gjančetes patvēruma meklētāju palīdzības centrā netālu no Francijas robežas.

Eiropā vēl joprojām ir jūtams liels migrācijas spiediens, taču stāvoklis šodien kā diena no nakts atšķiras no tā, kāds bija vēl tikai pirms diviem gadiem.

Šis nav jauns jautājums Eiropas Komisijas darba kārtībā. Kad komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers stājās amatā, viņš izveidoja ES migrācijas komisāra amatu, jo viņš zināja, ka migrācijai jākļūst par galveno prioritāti mūsu pilnvaru laikā. Biju pagodināts uzņemties šo izaicinājumu, un kopš tā laika esam kopīgi strādājuši, lai izveidotu Eiropas pieeju migrācijas jautājumu risināšanai.

Esam jau ļoti daudz sasnieguši, pēdējos divos gados paveicot vairāk, nekā tas bijis iespējams iepriekšējos divdesmit. Sākot ar cilvēku dzīvības glābšanu jūrā, migrācijas pamatcēloņu novēršanu, plūsmu samazināšanu sadarbībā ar partneriem trešās valstīs, mūsu robežu aizsardzību ar jaunizveidotās Eiropas Robežu un krasta apsardzes palīdzību, drošu un likumīgu ceļu atvēršanu pārmitināšanai un beidzot ar solidaritātes paušanu pašu mājās migrācijas problēmu visvairāk skartajām dalībvalstīm un aiz robežām tām kaimiņvalstīm, kuras uzņem lielu skaitu bēgļu, – mūsu visaptverošā pieeja jau nodrošina konkrētus rezultātus.

Pakāpeniski veidojas vienotāka pieeja migrācijas jautājumu risināšanai. Tomēr vēl joprojām ir daudz jāpaveic, lai palielinātu uzticēšanos mūsu starpā un izstrādātu saskaņotu un visaptverošu plānu, kā vienlaikus izmantot migrācijas priekšrocības un risināt migrācijas problēmas ilgtermiņā.

Mūsu darba kārtības pirmā prioritāte ir atbalsts visvairāk skartajām dalībvalstīm un plūsmu apturēšana Vidusjūras centrālās daļas maršrutā. Situāciju Vidusjūras austrumu daļā mēs kontrolējam. Kopš ES un Turcijas paziņojuma apstiprināšanas 2016. gada martā cilvēku skaits, kas katru dienu no Turcijas ierodas Grieķijā, ir samazinājies no 10 000 cilvēkiem vienā dienā 2015. gada oktobrī līdz vidējam rādītājam aptuveni 80 cilvēku dienā. Kopumā to migrantu skaits, kuri ierodas Grieķijas salās no Turcijas, ir samazinājies par 98%.

Taču Lībija nav Turcija, un mēs nevaram noslēgt tādu pašu vienošanos ar Lībiju, kādu esam panākuši ar Turciju. Tāpēc mūsu rīcībai Vidusjūras centrālajā daļā ir jākoncentrējas uz cilvēku dzīvības glābšanu jūrā, uz darbu, lai iespēju robežās uzlabotu apstākļus Lībijā, palīdzību migrantiem, kuri tur ir nonākuši un netiek tālāk, atgriezties savā izcelsmes valstī, kā arī uz to, lai novērstu nelegālu un bīstamu jūras šķērsošanu laivās. Lai to panāktu, ļoti svarīgs elements ir drošu un likumīgu ceļu atvēršana tiem, kuri patiešām ir bēgļi. Eiropai joprojām ir jāpilda humānais pienākums palīdzēt tiem, kuri bēg no kara un vajāšanas. Jūlijā mēs lūdzām visas ES valstis līdz septembrim mums darīt zināmu, cik bēgļu no Lībijas un kaimiņvalstīm tās būtu ar mieru pārmitināt nākamajā gadā. ES turpinās atbalstīt šādu pārmitināšanu, piesaistot 10 000 eiro finansējumu katrai personai, kuru kāda dalībvalsts pārmitinās.

Ceru, ka Latvija dos savu ieguldījumu šajos centienos apturēt plūsmas Vidusjūras centrālās daļas maršrutā. Latvija var palīdzēt, ieguldot vairāk līdzekļu ES un Āfrikas trasta fondā migrācijas pamatcēloņu novēršanai, nodrošinot personālu ES aģentūrām, kuras darbojas Itālijā, un atverot vietas patiesu bēgļu likumīgai pārmitināšanai tieši no Lībijas un tās kaimiņvalstīm.

Ļoti svarīgs elements joprojām ir arī atgriešana un atpakaļuzņemšana. Šī ir joma, kurā Eiropas Savienībai pašlaik ir jāizmanto sava ietekme, lai nodrošinātu, ka trešās valstis sadarbojas un uzņem atpakaļ tos savus valstspiederīgos, kuri ir ekonomiskie migranti. Mums jau ir daži pozitīvi paraugi, piemēram, mūsu sadarbība ar Nigēru, pateicoties kurai ir krasi samazinājušās tranzīta plūsmas caur Nigēru, taču tagad to vajadzētu īstenot arī citur. Nākotnē mums jārīkojas vēl drosmīgāk. Piemēram, vajadzības gadījumā mūsu vīzu politiku varētu izmantot kā ietekmes līdzekli uz tādām valstīm kā Bangladeša, lai paātrinātu Itālijā ieceļojošo migrantu atpakaļuzņemšanu. Ceru, ka varēsim paļauties uz Latvijas atbalstu šajās iecerēs.

Nākamajos mēnešos turpināsim nākt klajā ar jaunām, radošām idejām, kas varētu palīdzēt rast risinājumu šajā jomā. Mēs arī turpināsim censties panākt līdzsvarotu kompromisu attiecībā uz ES patvēruma tiesību reformu. No komisijas viedokļa šim kompromisam ir jābalstās uz solidaritāti un jābūt visas Eiropas Savienības interesēs.

Esmu pārliecināts, ka kopā mēs varam sekmīgi risināt migrācijas problēmu. Vēl jo vairāk – esmu pārliecināts, ka, kopīgi strādājot, varam no tā iegūt.

 

Dimitris Avramopuls, ES komisārs migrācijas jomā

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+