Migrācijas vilnis pirms 14 500 gadiem mainīja Eiropu 7
Pirms aptuveni 14 500 gadiem, ledus laikmeta noslēgumā Eiropa piedzīvoja plašu migrācijas vilni, kas pilnībā mainījis līdz tam pastāvošo iedzīvotāju sastāvu, liecina pēdējos gados veiktā seno mednieku – vācēju mitohondriālā DNS analīze un iegūto datu salīdzināšana.
Kā vēsta portāls “New Scientist”, pēdējo piecu gadu laikā veiktie pētījumi ļauj konstatēt, ka pašreizējo Eiropas iedzīvotāju sastāvu apdzīvotības sākotnē veidojuši vairāki migrācijas viļņi un to sajaukšanās. Katrs vilnis nesa Eiropai jaunus ļaudis, jaunus gēnus un jaunu kultūru.
Pirmie mednieki – vācēji Eiropā ieklīda pirms 40 tūkstošiem gadu, taču pirms aptuveni 8000 gadiem viņus pārmāca ienācēji zemkopji un lopkopji no Tuvajiem austrumiem, savukārt pirms 4500 gadiem šiem eiropiešiem nācās piedzīvot jaunu – šoreiz Eirāzijas stepju ganu invāziju.
Pēdējie pētījumi liecina, ka līdzīga nomaiņa notikusi arī vēl senākā pagātnē – pirms 14 500 gadiem. Jēnas Maksa Planka Cilvēka vēstures zinātnes institūta profesors Johanness Krauze, kurš vada darba grupu, kas veikusi šo atklājumu, atzīst, ka pagaidām nav noskaidrots, kas bijuši tie, kuri izspieduši skarbajos pēcledus laikmeta apstākļos dzīvojušos medniekus, taču jādomā, ka šie ļaudis nākuši no Eiropas dienvidaustrumiem.
Klimatam kļūstot maigākam, ledājiem atkāpjoties tie sāka migrēt uz kontinenta vidusdaļu un ziemeļiem. Situācija atspoguļojas zinātnieku analizēto seno cilvēku skeleta kaulu DNS koda izmaiņās. Pētnieki izmantoja 55 seno cilvēku DNS. Vecākais no eksperimentā skatītajiem dzīvojis pirms 35 000 gadiem, bet jaunākais – pirms 7000 gadiem.
Bostonas Hārvardas medicīnas skolas eksperts Josifs Lazaridis pavēstījis “New Scientist”, ka 14 500 gadu senā migrācijas viļņa konstatācija nākusi zinātniekiem negaidīti. Tas patiešām šķiet neparasti, ka Eiropas medniekiem – vācējiem, kas tik drosmīgi bija pārvarējuši skarbāko ledus laikmeta periodu, nācies atkāpties dienvidu ienācēju priekšā.
