Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
6. janvāris, 2016
Drukāt

Migranti plosās Vācijā (30)

Ekrānšāviņš no youtube.comEkrānšāviņš no youtube.com

Šaudīšanās salūtu pat neatgādināja. Skaļu saucienu pavadītas, raķetes lidoja ne tikai vertikāli augšup, bet arī horizontāli un visos iespējamos virzienos. Kā vēlāk noskaidrojās – bija šāvēji, kas tās nevis aiz neuzmanības, bet gan mērķtiecīgi raidīja pūlī.

Tikai tagad Vācijas vietējos plašsaziņas līdzekļos sāk parādīties liecības par migrantu veiktajiem neķītrajiem seksuālajiem uzbrukumiem sievietēm un varmācību pret vietējiem iedzīvotājiem, kas notika gadu mijas naktī Ķelnē un vēl vairākās Vācijas pilsētās. Tūkstošgalvaina migrantu pūļa ārdīšanās gadu mijā pārvērta laukumu pie Ķelnes dzelzceļa stacijas par kaujas lauku, migrantiem raidot petardes pūlī un seksuāli uzbrūkot vācu sievietēm, kas nespēja izkļūt no haosa. Fakts, ka Vācijas policija par vardarbību Ķelnē līdz šim veikusi tikai piecus arestus, izraisījis sašutumu vietējā sabiedrībā.

Tikmēr raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz vācu medijiem, ziņo, ka neesot oficiālas informācijas, ka vardarbībā bijuši iejaukti patvēruma meklētāji, bet vācu komentētāji aicina cilvēkus neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Līdz ar seksuāliem uzbrukumiem stacijas laukumā notikuši vairāki kautiņi starp migrantu bandām, migrantiem raidot petardes pūlī un pret policistiem.

Par situāciju Vācijā un arī Latvijā, kur esot vērojama nevēlēšanās atspoguļot informāciju “par Vecgada vakarā Vācijas pilsētā Ķelnē notikušajiem imigrantu masveida seksuālajiem uzbrukumiem”, sašutumu vakar paudis režisors Alvis Hermanis. Viņš sociālajā vietnē “Facebook” pauž uzskatu, ka četras dienas vācu prese centusies šos gadījumus noklusēt. “Tikai pēc tam, kad internets “uzvārījās”, visas lielās avīzes beidzot šodien publicē informāciju, ka Jaungada naktī Ķelnes centrā sapulcējušos 1000 jaunu vīriešu (tikko ieradušies bēgļi) bars uzbrukuši un seksuāli izmantojuši garāmejošās vācu sievietes (80 personas). Viņas neviens neaizstāvēja. Tādi vācu mediji kā “Zeit”, “Die Welt”, “Spiegel” vēsta, ka Jaungada naktī pa visu Vāciju notikušas vislielākās masveida izvarošanas kopš 1945. gada. Mediji, kā zināms, gaidīja Vecgada vakarā teroristu sprādzienus. Bet tikai tagad saprata, ka terorisms no bēgļu puses var tikt realizēts arī šādi. Visi, kas apšauba vai slēpj šos draudus, ir līdzdalībnieki. Tā nu tas sanāk,” pauž Hermanis. Viņš ir pārliecināts, ka vācu prese neatklāj visu patiesību, tādēļ viņš informāciju smēlies sociālajos tīklos, jo “Vācijas propagandas mašīna šobrīd ir panākusi to pašu, ko Krievija: cilvēki dalās ar informāciju tikai internetā”.

 

Uzbrukumos ir desmitiem upuru

Liecības par migrantu veiktajiem neķītrajiem seksuālajiem uzbrukumiem sievietēm un varmācību pret vietējiem iedzīvotājiem, kas notika gadu mijas naktī Ķelnē un vēl vairākās Vācijas pilsētās, tikai tagad sāk parādīties vietējos plašsaziņas līdzekļos.

Fakts, ka Vācijas policija par vardarbību Ķelnē līdz šim veikusi tikai piecus arestus, izraisījis sašutumu vietējā sabiedrībā. Jaungada dienā tika ziņots tikai par “nelielu skaitu” seksuālu uzbrukumu, ko esot veikuši “vāciski runājoši vīrieši”. Tagad tiek ziņots par desmitiem sieviešu, kas cietušas no seksuālas vardarbības, un desmitiem vīriešu, kas tikuši aplaupīti.

Kāda cietusī, 28 gadus vecā Katja L., par Jaungada naktī Ķelnē pārdzīvoto stāsta vietējā laikrakstā “Der Express”: “Kad mēs iznācām no stacijas, bijām ļoti pārsteigti par cilvēku grupu, kas mūs sagaidīja. Grupā bija tikai gados jauni ārzemju vīrieši, kuru pūlim mums nācās lauzties cauri. Pēkšņi es sajutu roku uz dibena, tad uz krūtīm, un viss mans ķermenis tika apgrābstīts. Tas bija murgs. Lai gan mēs kliedzām un pretojāmies, vīrieši nemitējās. Es biju izmisusi un domāju, ka tiku apgrābstīta vismaz simt reizes 200 metru ceļā. Labi, ka biju uzvilkusi jaku un bikses, jo svārki man varētu tikt noplēsti.” Katja L. un vēl vairākas sievietes, kas liecinājušas par notikušo, stāsta, ka vīrieši pūlī smējušies un rāvuši viņas aiz matiem, saucot “ficki, ficki” (ielenes), uzskatot viņas par “likumīgu laupījumu”. Katja teica, ka pūlī viņu apgrābstījuši tik daudz vīriešu, ka viņa nevarētu identificēt kādu no uzbrucējiem liecībā policijai. Kādai sievietei pūlī tika norauta apakšveļa, un avots Ķelnes policijā atzinis, ka tonakt stacijas laukumā notikušas “izvarošanas”.

 

Brīdina no pārsteidzīgiem secinājumiem

Līdz šim policija reģistrējusi 80 personas, kas cietušas pūļa uzbrukumos, no kurām 35 upuri bijuši pakļauti seksuālai varmācībai, bet pārējiem uzbrukts laupīšanas nolūkā. Policisti uzskata, ka par daudziem tonakt notikušajiem incidentiem vēl nav saņemtas liecības, un aicina upurus sniegt liecības. Ķelnes policijas priekšnieks Volfgangs Alberss vakar preses konferencē apstiprināja, ka uzbrukumus veikuši migranti, pēc kuru pārbaudes izrādījies, ka viņiem visiem ir varas iestāžu izsniegti oficiāli imigrācijas dokumenti. “Noziegumus izdarīja grupa cilvēku, kas ieradušies no Ziemeļāfrikas un arābu valstīm,” teica Alberss, piebil­stot, ka šī situācija ir “neciešama”. Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes iekšlietu ministrs Ralfs Jēgers paziņojis: “Mēs necietīsim, ka Ziemeļāfrikas izcelsmes vīriešu grupas īpaši pulcējas, lai pazemotu sievietes ar seksuāliem uzbrukumiem.” Ziemeļreinas-Vestfālenes policijas priekšnieks Arnolds Plikerts, vērtējot šos noziegumus kā uzbrukumus cilvēku pamattiesībām, paziņojis, ka jāīsteno likuma ievērošana, pat ja tam ir “politiski nepatīkamas” sekas.

Raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz vācu medijiem, ziņo, ka neesot oficiālas informācijas, ka vardarbībā bijuši iejaukti patvēruma meklētāji, bet vācu komentētāji aicina cilvēkus neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Līdz ar seksuāliem uzbrukumiem stacijas laukumā notikuši vairāki kautiņi starp migrantu bandām, migrantiem raidot petardes pūlī un pret policistiem.

 

Jāstiprina likuma vara

Lai gan uzbrukumos cietuši desmitiem cilvēku un stacijas laukumu pārrauga videokameru tīkls, līdz šim Ķelnes policija aizturējusi tikai piecus cilvēkus saistībā ar uzbrukumiem gadu mijā. Policijas priekšniekam nāksies atbildēt uz jautājumu, kāpēc uz konflikta vietu stacijas laukumā tika nosūtīti tikai desmit policisti, lai gan bija informācija par masveida seksuāliem uzbrukumiem, ziņo tīmekļa vietne “Breitbart”.

Policijas pārstāvis taisnojies, ka šī esot bijusi “gluži jauna apjoma vardarbība, kādu mēs līdz šim nebijām piedzīvojuši”. Analītiķi atzīmē, ka Jaungada priekšvakarā vairākās Vācijas pilsētās tika atcelta uguņošana, lai nesatrauktu migrantus, kuri varētu saistīt skaļos trokšņus ar kara briesmām. Ķelnes pašvaldības vadītāja Henriete Rekere pēc masu vardarbības gadu mijā sasauca tiesībsargāšanas iestāžu ārkārtas apspriedi, uzsverot, ka “mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu pilsēta kļūst par apvidu, kur nav likuma varas”. Pēc vācu mediju ziņām, migranti veikuši seksuālus uzbrukumus sievietēm arī gadu mijas pasākumos Hamburgā, Štutgartē un citviet. Īpašu sa­traukumu izraisa ziņas, ka uzbrukumi sievietēm, šķiet, bijuši rīkoti ar iepriekšēju nodomu. Hamburgas policija paudusi bažas par sabiedrisko drošību, kas varētu tikt apdraudēta, februārī sākoties gadskārtējai karnevālu sezonai.

Kā paziņojis Ķelnes mērijas pārstāvis, pilsētas vadība nepieļaus nelikumības zonu rašanos, kur nav pietiekamas policijas klātbūtnes. Pašvaldības vadītāja Rekere plāno nākt klajā ar plānu drošības garantēšanai gaidāmajā Ķelnes festivālā, kas katru gadu piesaista vairāk nekā miljonu apmeklētāju. Vācijas likumsargi un un politiķi brīdina, ka ziņas par imigrantu veiktajiem noziegumiem varētu izmantot labējā spārna populisti, lai uzkurinātu pret imigrantiem naidīgu noskaņojumu. Daudzi vācieši sociālās saziņas vietnēs apsūdz nacionālos medijus mēģinājumos noklusēt šos noziegumus, jo tos pastrādājuši imigranti, un norāda uz faktu, ka laikrakstu lapaspusēs ziņas par notikušo parādījušās tikai pēc vairākām dienām.

 

Viedoklis

Vecgada vakara anarhija

Toms Ancītis, Ķelnē: “Aptuveni tūkstotis vīriešu, kuri Vecgada vakarā bija sapulcējušies pie Ķelnes doma un Centrālās stacijas, “pēc ārējā izskata spriežot, nāca no arābu vai ziemeļafrikāņu telpas”. Tā pirmdien sacīja Ķelnes policijas prezidents Volfgangs Alberss.

Šādi izsakāmies Vācijas policijas pārstāvjus var dzirdēt reti. Ne tikai tādēļ, ka par cilvēkiem, kuri Jaungada naktī pastrādāja desmitiem noziegumu, pagaidām ir maz informācijas, bet arī tādēļ, ka Ķelne ir multinacionāla pilsēta. Centrālajā stacijā ik dienas ierodas visdažādākajām pasaules nācijām piederīgi cilvēki: gan Vācijas, gan citu valstu pilsoņi. Publiski dalīt noziedzniekus pēc nacionalitātēm Vācijas policija parasti nemēdz.

Taču Vecgada vakarā stundu pirms pusnakts Centrās stacijas stāvgrūdām pilnajā uzgaidāmajā zālē un pie Doma vienu nacionalitāšu pārsvars pār citām bija ļoti uzkrītošs. Jebkuram pie “arābu vai ziemeļafrikāņu telpas” nepiederošajam tas lika justies kā minoritātei un nelūgtam ieklīdušam svešā pasākumā, lai gan stacija ir publiska telpa visiem. Lai izsprauktos starp iereibušo un daļēji arī acīmredzami agresīvi noskaņoto vīriešu grupām, vajadzēja pielikt fiziskas pūles. “Ko tas nozīmē? Kas šeit notiek?” šādi, šķiet, klusībā jautāja ne viens vien stacijā no vilciena izkāpušais.

Joprojām ir pretrunīgas ziņas par to, kas bija šie vīrieši un kādā statusā viņi atrodas Vācijā. Taču ir skaidrs, starp viņiem bija arī patvēruma meklētāji. Kāda policistu apturēta jauniešu grupiņa likumsargiem vicināja dokumentus par uzturēšanās atļauju uz patvēruma lūguma izskatīšanas laiku. Vēlāk to apstiprināja arī policija.

Gaisotni, kas valdīja, izejot uz stacijas laukuma, kur atradās vēl vairāk vīriešu, kāda internetā ievietota amatiervideo autors nodēvējis: “Kā karā.” Šāda sajūta, protams, mēdz rasties jebkura “pašgatavota” salūta laikā, kad visapkārt sprāgst, šauj un kūp dūmi. Tomēr šī šaudīšanās salūtu pat neatgādināja. Skaļu saucienu pavadītas, raķetes lidoja ne tikai vertikāli augšup, bet arī horizontāli un visos iespējamos virzienos. Kā vēlāk noskaidrojās – bija šāvēji, kas tās nevis aiz neuzmanības, bet gan gluži mērķtiecīgi raidīja pūlī.

Uzbrukumi sievietēm un laupīšanas, saskaņā ar policijas informāciju, notika vēlāk – jau pēc pusnakts. Taču atmo­sfēra jau pirms tam Jaungada svinētājus, kuri šeit bija nonākuši, mudināja tikai uz vienu: “Prom! Un pēc iespējas ātrāk!” It sevišķi tādēļ, ka policija pret šo Vecgada vakara haosu un anarhiju šķita bezspēcīga – vai arī vienaldzīga.”

Pievienot komentāru

Komentāri (30)

  1. Imigrantiem-musļikiem LATVIJĀ NEBŪS Rožaina dzīve! Ar to mūdžiem jārēķinās! MĒS nebūsim tik mierīgi, kā vācieši!!!

  2. Kas tad kalpiem par teikšanu 🙂 Kā kungi teiks – tā arī būs!

  3. Paši Vācieši vainīgi, ka atgājuši no seno laiku tradīcijām.
    Laukumā vietējiem gadumijā bija jācep cūciņ, jāēd pupas, zirņi ar skābiem kāpostiem, vācu desiņas, jāpārģērbjas un pāri laukumam jāvelk bluķis un jākvēpina kadiķi pret visādiem mošķiem … Lūgtie viesi aicināti piebiedroties, bet nelūgtie – pie mošķiem

  4. Bieži lietotais(ar negatīvu piesmaku) vārds POPULISMS (lat.populus-tauta) piedēvēts konservatīvi romantiska rakstura politiskam strāvojumam ar nenoteiktu,bieži demagoģisku ,atsaukšanos uz tautu.Manuprāt ,nekā nosodāma.

  5. Lasot šo gribas ar steigu izdzīt no valdības, un arī no Latvijas valsts nodevējus no Vienotības, kas vienpersoniski pieņēma lēmumu šeit aicināt šos migrantu teroristus pārkāpjot Latvijas likumus. Tagad šos valsts nodevējus būtu beidzot jāsoda. Nedrīks pieļaut vairs neviena migranta nokļūšanu Latvijā.

  6. bravo biedrei Merķelei ! Atbildēt

    “Jaungada naktī pa visu Vāciju notikušas vislielākās masveida izvarošanas kopš 1945. gada.”

  7. Tur briest linča tiesas – tas ir tikai laika jautājums kad vācu neonacisti aktivizēsies. Tagad varam uzelpot par to, ka neesam starp valstīm ar augstāko labklājības līmeni un esam dvieļagalvām neinteresanti.

  8. Lai nebrīnās, letiņi pa vienam vien iztīrīs šo sērgu. Purvu mums pietiekoši…

  9. Nav izslēgts, bet kas attiecās uz manīm, esmu pārliecināts, ka tas pūlis tiek vadīts, un tie, kuriem jāuztur kārtību un drošību iepriekš uzpirkti. Tas ir karš, kungi, un tie kas cenšās aizvert acis uz notiekošo būs spiesti nest zaudējumus. Vācija būs spiesta samaksāt par savu lielu mīlestību pret Krieviju. Par nožēlu šajā jautājumā vāciešu stulbums ir neizdibināms. Es esmu liels krievu, vāciešu un latviešu zinātāis un runāju, balstojoties uz paša pieredzi. Bet esmu pārliecināts, ka Eiropa spēs pārvarēt šos uzbrukumus tā kā vienmēr ir spējusi un kļūs vēl stiprāka.

  10. tā jutīsies visa Vācija un tai sekos pārējās viesmīlīgās valstis.To gan mēģinās noslēpt aiz propogandas un cenzūras šķidrauta, bet sekas no tā nemainīsies. Satrūdējusi politika nelabi ož.

  11. Ja 1000 baltie vīrieši būtu uzbrukuši 80 musļiku bābām, tad gan visi Vācijas mediji ziņotu četrreiz stundā par briesmīgajiem rasistiem un homofobiem! Ja 1000 musļiki uzbrūk 80 baltajām sievietēm, tad viss ir OK, ķipa, vācietes pašas vainīgas, ka nevalkā burkas!

  12. Kāpēc LA pārpublicē Putina propagandu, nepārbaudītu informāciju, baumas???

  13. Vācu sievietēm paranžas? Jā un ,,,Paši aicināja ar plakātiem ”WELKOME”

    • atkal pilsonis papildinot Atbildēt

      man tecās dot sarakstu – un tas ir šeit:
      Una Bergmane, vēsturniece

      Olga Procevska, uzņēmēja

      Gustavs Strenga, vēsturnieks

      Helmuts Caune, filozofijas maģistrs, redaktors

      Ansis Dobelis, biedrības “Progresīvie” vadītājs

      Kaspars Zellis, vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks

      Savu atbalstu vēstulei izteikuši:

      Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore

      Kaspars Kļaviņš, vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors, Emirates College of Technology in Abu Dhabi

      Edgars Engīzers, vēsturnieks

      Ilze Oļehnoviča, angļu filoloģe, Daugavpils Universitātes pasniedzēja

      Alise Zariņa, reklāmas tekstu autore, režisore

      Ieva Brante, juriste

      Sergejs Ušakovs

      Emīls Klotiņš

      Jūlija Dibovska

      Arvis Kolmanis, rakstnieks

      Igors Gubenko

      Ilze Jaunberga, māksliniece

      Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors

      Carl Biörsmark, Integration Coach, Sweden

      Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita

      Veiko Spolītis, tautas priekšstāvis 12. Saeimā

      Kristīne Želve

      Eva Ikstena

      Inese Runce, LU FSI vadošā pētniece

      Laima Graždanoviča

      Katrīna Daugule, Latvijas Kultūras akadēmijas studente

      Eva Eglāja-Kristsone

      Gints Knoks

      Elīna Meiere, sociālo mediju projektu vadītāja

      Guntars Rēboks

      Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs

      Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors

      Jānis Strods

      Marija Golubeva, politikas analītiķe

      Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste

      Baiba Rubess

      Alise Rupeka

      Jānis Ķīnasts, pilsētplānotājs-vietradis

      Ieva Garda-Rozenberga, folkloriste, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

      Metjū Matīss Kots, vēsturnieks, latviešu bēgļu pēctecis

      Ieva Raubiško

      Inga Gaile, dzejniece

      Lauris Bokišs

      Agnese Gaile-Irbe, filologs

      Māra Pinka, Latvijas Universitātes lektore

      Pauls Bankovskis

      Andra Neiburga, rakstniece

      Ulvis Zirnis

      Inese Zinovska

      Zane Peneze

      Dmitrijs Krupņikovs

      Una Bērziņa

      Santa Mičule, mākslas zinātniece

      Lauris Gundars, režisors

      Jānis Ķirpītis

      Rolands Puhovs, reklāmas aģentūras vadītājs

      Dāvis Kaņepe

      Anete Konste, publiciste

      Elizabete Lukšo, interneta žurnāla “Satori” ziņu redaktore

      Kristīne Zamurajeva

      Toms Jansons, vecākais programmētājs

      Lelde Caune, investīciju projekta vadītāja

      Vents Vīnbergs, arhitekts, publicists

      Agnese Rutkēviča, dramaturģe

      Edgars Raginskis

      Kaspars Vanags

      Diāna Zamurajeva

      Mārtiņš Vaivars, “infogr.am” finanšu direktors, “QUO tu domā” valdes loceklis

      Kārlis Langins, feļetonists

      Iveta Kažoka

      Rūdolfs Mazurs

      Roberts Rubenis

      Ljeta Putāne

      Krišjānis Bušs

      Dmitrijs Golubevs

      Roberts Bernans

      Gunārs Božis

      Mārtiņš Vaivods

      Anita Reitere

      Madara Peipiņa

      Gatis Priede, sabiedriski aktīvs pilsonis

      Artjoms Uršuļskis

      Maija Upeniece

      Toms Zariņš, vēstures students

      Edgars Lapiņš, “Skeptiskās biedrības” līdzdibinātājs un vadītājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs

      Ivars Neiders, RSU Humanitāro zinātņu katedras docents

      Daina Bērziņa

      Jānis Egliņš

      Madara Ventiņa

      Reinis Tukišs, pavārs

      Dagnija Strīķe, medicīnas statistiķis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, studente

      Vents Sīlis

      Sabīne Brice

      Fricis Vilnis, arhitekts

      Evelīna Ozola

      Dzintars Kalniņš

      Liene Linde, kinorežisore

      Toms Bergmanis, doktora grāda kandidāts, Edinburgas universitāte

      Ingmārs Freimanis, bezdarbnieks

      Zuzanna Runkovska

      Dace Dzenovska, sociālantropoloģe, Oksfordas Universitāte

      Juris Pūce, politiķis

      Anda Godlinska, Oldenburgas Universitates Humanitāro un sabiedrības zinātņu fakultātes doktorante

      Santa Remere, tulkotāja

      Baiba Fromane

      Ieva Rozentāle, akadēmiskā pētniece un lektore

      Igors Vatoļins, biedrības “Eiropas Krievu iniciatīva” valdes priekšsēdētājs

      Kārlis Apinis

      Elizabete Anna Rūtens, Latvijas Republikas pilsone

      Jānis Ķirpītis

      Madara Rutkeviča, literāte, dramaturģe

      Liene Kupča, mārketinga komunikācijas eksperte

      Gundega Evelone, māksliniece, neliela uzņēmuma vadītāja

      Marta Elīna Martinsone, režisore

      Viesturs Radovics, žurnālists

      Jānis Viļums

      Zanda Zālīte

      Rita Laima Bērziņš, rakstniece, tulkotāja

      Dāvis Plotnieks, ekonomists un mārketinga speciālists

      Agnese Naudiša

      Aldis Kaufmanis

      Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils Universitātes pasniedzējs

      Kārlis Vērpe, filozofijas doktors

      Boris Ginzburg, pasniedzējs, Universidad Carlos III de Madrid

      Gatis Vectirāns

      Baiba Renerte

      Jānis Radiņš

      Elīna Brasliņa, ilustrators

      Mārtiņš Ķeņģis

      Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste

      Viktorija Aizkalna

      Edgars Jēkabsons

      Marija Assereckova

      Roberts Putnis

      Mārtiņš Kossovičs, uzņēmējs

      Anete Vanaga

      Iļja Ļenskis, vēsturnieks

      Jānis Bērziņš, ekonomists

      Ingrīda Blūma

      Anastasija Mežecka, Edinburgas universitātes ierēdne, tulkotāja

      Marta Kreituse

      Andis A. Bluķis, uzņēmējs

      Krists Ozoliņš, podnieks

      Kaspars Blekte, laborants

      Karlis Robert Celms, Chef/Owner Zoste/SpridEats foodtruck

      Liesma Ose

      Indulis Svīķis, IT konsultants

      Edmunds Vanags, psihologs

      Dāvids Vikmanis, IT speciālists

      Ieva Pirksta, RSU medicīnas studente

      Marta Rikša, politikas pētniece, Sabiedriskās politikas centrs “Providus”

      Ilze Ķīķere, reklāmas projektu vadītāja

      Baiba Fromane, juriste

      Līga Irbe, vēsturniece

      Ieva Bergmane

      Sergejs Gubins, ekonomists, Bocconi University

      Kaspars Zālītis, cilvēktiesību aktīvists

      Ainārs Sauka

      Anne Sauka

      Ilze Naudiša

      Linda Lapiņa, psiholoģe, Roskildes Universitātes doktorantūras studente

      Ivo Briedis, scenārists

      Inese Ejugbo, biedrības “Zvannieku Mājas” juriste

      Marta Bergmane

      Ilze Klimaševska

      Olga Cara, pētniece

      Liene Ķeķere

      Paula Glubinska

      Pauls Daija, filologs

      • Šie ir tie, kas pēc Merkeles piemēra aicināja migrantus uz Latviju?

      • šodienas Arvīds Pelše un Augusts Voss. Ne par matu labāki

      • Cilvēk, kas tas tāds par sarakstu?

        • Tas saraksts ir bēgļu aicinātaju saraksts ar parakstiem -Aicinām iepazīties ar vēstuli:

          Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

          Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai

          Latvijas Republikas Kultūras ministrei Dacei Melbārdei

          Latvijas Republikas Saeimas frakcijām

          Bēgļu uzņemšana – nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai… u.t.t.

  14. Man tāds naivs jautājums —– vai Vācijā ir vīrieši , kas varētu aizsargāt savas sievietes ??????

    • tikai masu med.viņus sauc par neonacistiem un ātri apcietina lai mellajiem netraucētu uzkundzēties….
      bet viss notiek un strauji pieaug īsto vāciešu dusmas….viss vēl priekšā!

  15. Ar šo var vēl kaut ko darīt, kamēr tie ir mazākumā. Tautai pašai ir jāņem lietas savā kontrolē un jāveic izskaidrošanas darbs. Vēlāk var būt jau nokavēts.

  16. areizs ir viedoklis , ka Eiropas Savienības vecās valstis savas pārprastās liberalizācijas gaitā ir zaudējušas dabisku pasaules uztveri un līdz ar to arī spēju aizstāvēt savas valsts iedzīvotājus , jo šajā Eiropas Savienības periodā izstrādātie liberālie likumi jau nostājusies pret pašiem likumu radītājiem , kas savukārt nostādījuši visas valstis uz faktiskā iznīcības ceļa . Ungāriju , Poliju , Čehiju un virkni Austrumeiropas valstu šis liberālais deformācijas stāvoklis ir mazāk skāris , jo iestāšanas Eiropas Savienībā notikusi tikai mazliet vairāk , kā pirms 25 gadiem . To pierādīja Ungārija , ka atsakoties no Briseles direktīvām ir iespēja nosargāt ne tikai savas valsts iedzīvotāju intereses , bet arī dot pozitīvu piemēru atjaunošanas procesam Eiropas Savienības dalībvalstīm .
    Par Vācijas policijas nespēju notvert noziedzniekus nav jābrīnās , jo ko teikt par policijas nespēju novērst noziedzības darbības , ja Valsts vadība šo noziedzības situāciju pati ir radījusi un veicinājusi !!! Latvijas drošības institūcijām vajadzētu mācīties no Vācijas pieredzes , kā nevajag rīkoties un ja jau pagaidām , kamēr nav ievēlēta jauna Saeima un mēs nevaram izmainīt migrācijas likumus , tad ieceļotāju testam vajadzētu izmantot ne tikai daktiloskopiju , bet arī dns paraugu noņemšanu un lojalitātes pārbaudes ar poligrāfa iekārtām . Nevajadzētu šādos krimināla rakstura noskaņojumos izcelt un piedēvēt šīm kustībām kādu reliģijas virzienu , jo tas faktiski degradē Dieva būtību . Reliģija ir reliģija , bet Pārkāpums ir pārkāpums , kurš ir jānodala no jebkuras reliģijas . Noziedznieks ir noziedznieks jebkura reliģijas pārliecībā . Tāpēc arī vajadzīgi DNS paraugi , lai pēc tam nevajadzētu teikt , ka ir upuri , bet nav pat nojausmas , kas to ir darījis , pie tam Visas sabiedrības Klātbūtnē . Zivs pūst no galvas un tas ir pareizs tautas novērojums arī runājot ne tikai par Vāciju , bet sievietēm jau varbūt arī vajadzētu mazliet samierināt savu vēlmi pārmērīgi izrādīties , jo te jau pliko skrējieni , braucieni ar velosipēdiem un sabiedriskā transporta vagoniem . Policija vienmēr nebūs blakus jūsu nūdisma demonstrējumiem .

  17. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Varēja būt 1994. vai 5. gads. Biju Ķelnē un upes ōtrajā krastā, tieši pretī notikuma vietai, kādus 200- 300m tālāk ir (bija) prāvs stāvlaukums. Tieši todien ķelnē notika šo patvēruma meklētāju priekšteču kaut kāds sabantujs. Stāvlaukumā bija vismaz 50 lielie autobusi ar delegātiem no Vācijas zemēm. Visiem aiz priekšējā stikla liela, krāsaina terorista Abdullas Odžalāna bilde un vācu iestādes neko!
    Savam vācu kolēģim ieminējos, ka šim krievu (Krievijas parlaments bija pieņēmis lēmumu sniegt teroristam politisku patvērumu!!!) un itāļu draugam, ne par ziedu dāvāšanu skaistām meitenēm, Turcijā piesprieda nāvessodu un ir liels fēleris no viņu (vācu) puses uz to vienaldzīgi noraudzīties.
    Bet vāciešiem tomēr joprojām ir LIELUMMĀNIJA, kaut tam visam jau ir varens ziedonis un drīz gaidāmi pamatīgi augļi! Nožēlojami un bīstami, ka ražas pārprodukciju sūtīs mums, gribam vai ne.

  18. Mjā.
    Bet vai tāpēc kas strauji mainīsies ES robežu apsardzē vai migrantu politikā?
    Baidos, ka ne. Turpināsies bezgalīgas apspriedes un diskusijas ar naiviem vai nopirktiem “cilvēktiesību advokātiem”. Timēr situācija turpinās pasliktināties, līdz nonāksim pie ļoti nopietna konflikta. Jo migrantu pūļus, kas reiz ieradušies Eiropā, ārā dabūt vairs neizdosies. Mēs to zinām daudz labāk par visādiem vāciešiem un francūžiem!

  19. biju Emitātos, Tunisijā – nevienu meiteni tur neredzēju, ka darītu pāri. Vācieši paši vainīgi, ka iebraucēji palikuši tik nevaldāmi, lai ievieš šariatu, un lieta darīta

  20. briesmīgā mēra sērga ielaista Eiropā. Tagad jāsāk kaut ko darīt,lai to mazinātu,jo iznīcināt jau vairs neizdosies.

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+