Foto – Shutterstock

Migrantiem ceļā stājas armija 1

Austrija pieņēmusi lēmumu Tirolē Brennera pārejas preču vilcienu robežkontrolē no 17. augusta iesaistīt armiju, izraisot apjukumu Itālijā, kas austriešu bēgļu politikai pārmet konsekventuma un racionalitātes trūkumu.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Kā ziņoja Insbrukas varas iestādes, kopumā 70 kareivji piedalās galvenokārt preču vilcienu pārvadājumu pārbaudēs Brennera pārejā, kā arī atbalstīs policiju Tiroles iekšzemes transporta kontroles veikšanā, jo tas nav pretrunā ar Šengenas līgumu.

Jau šā gada jūlijā Austrijas iekšlietu ministrs Volfgangs Sobotka un ārlietu ministrs Sebastians Kurcs izraisīja kaismīgas diskusijas Eiropas mērogā, paziņojot, ka gadījumā, ja nelegālo bēgļu plūsma palielināsies, iespējams, nāksies slēgt Brennera pāreju. Austrijas aizsardzības ministrs Hanss Pēters Doskocils viņam pievienojās ar prognozi, ka robežapsardzē, iespējams, būs jāiesaista militārie spēki, kas izraisīja itāļu sašutumu. Tādējādi jau pirms mēneša mājup atsaukts tika Itālijas vēstnieks Austrijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī austrieši, kuriem skolas brīvdienas (atkarībā no federālās zemes) sākās jūlija sākumā, bija noraizējušies par pastiprinātās robežkontroles ietekmi uz ģimeņu atvaļinājuma plāniem, taču bažām nav pamata, jo, tā kā situācija Brennera pārejā ir stabila, vietējos ceļotājus, robežu šķērsojot, neaizkavēs ne armijas pārstāvji, ne tanki.

Lai gan kanclers Kristiāns Kerns savu politisko līdzgaitnieku izteikumus mēģināja neitralizēt, mierinot, ka šāds scenārijs būtu nepieciešams tikai ārkārtas situācijā, austrieši joprojām ir efektīvas bēgļu plūsmas kontroles meklējumos. Saistībā ar gaidāmajām Nacionālās padomes vēlēšanām šā gada 15. oktobrī un galēji labējās “Austrijas Brīvo partijas” radīto politisko spiedienu, Kernam un pārējiem pie teikšanas palikt un tikt gribošajiem politiķiem pamatīgi nākas apdomāt izteikumus un speramos soļus attiecībā uz bēgļu politiku, kam pie vēlētāju urnām varētu būt izsķiroša nozīme.

Tiroles Zemes policijas direktors Helmuts Tomacs uzsver, ka runa nav tikai par nelegālās imigrācijas apkarošanu, bet, pirmkārt, par cilvēku dzīvības glābšanu, atgādinot par daudzajiem upuriem, divi no tiem – pērn preču vagonā. Viņš skaidro, ka, ņemot vērā nelegālās imigrācijas metožu mainīgumu, tās ierobežošanā svarīga ir stratēģiskā fleksibilitāte, kas iekļauj dažādus pasākumus, tādējādi atrunājot īpaši no Itālijas valdības nākušo kritiku par arvien jauniem paziņojumiem attiecībā uz bēgļu krīzes novēršanas politiku. Austrija paļaujas uz Itālijas centieniem nepieļaut bēgļu tālākceļošanu pāri Austrijas robežai, pretējā gadījumā paužot gatavību nekavējoties veikt personu kontroli Brennera pārejā.

Saskaņā ar Austrijas policijas rīcībā esošo informāciju patlaban Tirolē mēnesī vidēji tiek aizturēti 700 – 1000 imigrantu. Lai gan Austrijas robeža pieredzējusi daudz intensīvāku bēgļu plūsmu, paaugstinājies nelegālo imigrantu skaits, kas Alpu republikā mēģina nokļūt, slēpjoties preču vilcienos. Itālijas valdība asi kritizē arī, viņuprāt, nevalstisko organizāciju piekopto nelegālās imigrācijas atbalstīšanu. Tās ietvaros to kuģi izslēdzot atrašanās vietas ziņošanas signālierīces un, piemēram, Lībijas tuvumā iededzot par kuģa pozīciju liecinošo apgaismojumu, tādējādi nelegālajiem bēgļu transportētājiem norāda ceļu līdz kuģim. Šim viedoklim pievienojas arī Sobotka, sarunā ar laikrakstu “Bild” nosodot pašpasludinātos glābējus uz jūras.

Reklāma
Reklāma

Nevalstiskā organizācija “SOS Mediterranee” pārmetumus uzskata par “vairāk nekā ciniskiem”. Organizācijas “Ārsti bez robežām” vadītājs Vācijā Volkers Vesterbarkijs informēja vācu laikrakstu “Die Welt”, ka katru dienu no Lībijas bēgļu gaitās bīstami nelielās laivās dodas simtiem cilvēku, no kuriem daudzi aizies bojā kuģu trūkuma dēļ.

Vācijas kanclera kandidāts Martins Šulcs un daudzi citi politiķi jau brīdināja, ka bezdarbības gadījumā sagaidāma bēgļu krīzes atkārtošanās. Saskaņā ar ANO Bēgļu organizācijas (UNHCR) sniegto informāciju šogad, ieskaitot augustu, Itālijā reģistrēti 97 247 bēgļi. Pērn šajā pašā laika posmā statistika daudz neatšķīrās – 101 512.