Mobilā versija
+0.6°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
25. jūlijs, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Migrantu partija (6)

Lorencs_Juris2_3

Juris Lorencs

Interesants pavērsiens Vācijas, patiesībā visas Eiropas politikā – Berlīnē nodibināta Vācijas turku partija. Par to paziņots 26. jūnijā precīzi 14.53 pēc vietējā laika, tā demonstratīvi pieminot Bizantijas impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles (tagadējās Stambulas) krišanu turku rokās tālajā 1453. gadā.

Pašu partiju gan sauc pavisam nevainīgi – Vācijas Demokrātu alianse (“Allianz Deutscher Demokraten”). Viens no dibinātājiem ir tuvs Turcijas prezidenta Redžepa Erdogana sabiedrotais, turku izcelsmes vācu uzņēmējs Remzijs Aru. Savā “Facebook” lapā viņš apgalvojis, ka “turkus Vācijā diskriminē un padara par grēkāžiem” un ka “neviens turku vēlētājs turpmāk vairs nebalsošot par kādu vāciešu partiju”. Šo aicinājumu īpaši labi sadzirdēs tagad, jo pēc apspiestā apvērsuma daudzu turku acīs Erdogans kļuvis par tautas varoni.

Tikmēr vācu mediji rak­sta, ka partijas dibināšana esot smalka Erdogana atbilde Merkelei, atriebība par Vācijas parlamenta 2. maijā pieņemto rezolūciju, kurā nosodīts 1915. gadā Osmaņu impērijā notikušais armēņu genocīds. Jau parādās apzīmējumi “migrantu partija”, “paralēlā sabiedrība”, “piektā kolonna”. Pēkšņi atklājies, ka daļa Vācijas pilsoņu “raugās nevis uz Berlīni, bet gan uz Stambulu”. Vai nav līdzība ar Latviju?

Vācijā šodien dzīvo ap trim miljoniem turku izcelsmes pilsoņu. Ievērojot to, ka viņu kopiena ir visai saliedēta un politiski aktīva, jaunā partija nākamajās parlamenta vēlēšanās 2017. gada septembrī var pārvarēt 5% barjeru. Ko tas nozīmētu Vācijas iekšpolitikai? Līdz šim vēlēšanās Vācijas turki vairākumā atbalstīja divas klasiskās partijas – sociāldemokrātus un zaļos. Ja turpmāk viņi balsos par turku partiju, tas nozīmēs lielāku politisko sadrumstalotību, neizlēmību, šaubas un mīņāšanos uz vietas.

Turku partijas parādīšanās noteikti veicinās radikālo politisko spēku popularitāti. Tas ir kā medusmaize jaunajai, pret imigrantiem vērstajai partijai “Alternatīva Vācijai”, kas guva labus panākumus nesenajās zemju vēlēšanās. Galēji labējās Vācijas Nacionāli demokrātiskās partijas preses izdevums “Vācu Balss” (“Deutsche Stimme”) jau raksta – turku partija beidzot “atmodināšot vāciešus no nāves miega”.

Šajās dienās grāmatnīcu plauktos parādījies franču rakstnieka Mišela Velbeka romāna «Pakļaušanās» latviskais tulkojums. Pagaidām vēl utopisks vēstījums par to, kā 2022. gada prezidenta vēlēšanās Francijā uzvar islāmistu kandidāts. Tas, kas mani visvairāk pārsteidz šajā grāmatā, ir ne jau politiskie pareģojumi – saglabājoties pašreizējām demogrāfiskajām un migrācijas tendencēm, tie piepildīsies agrāk vai vēlāk. Bet cik precīzi un trāpīgi, ar piemēriem no ikdienas dzīves autors parāda eiropiešu tradicionālo vērtību un ierastā dzīvesveida eroziju!

Runā, ka Latvijā iecienītajam restorānam “Lido”, kas maijā vēra durvis arī Berlīnē, vismaz pagaidām neklājoties īpaši labi. Bet latviskais “Lido” patiesībā gatavo tradicionālus vācbaltu ēdienus – šniceles, kotletes, ceptas ribiņas, desiņas, štovētus kāpostus, kartupeļus ar mērcēm. Izskatās, ka modernajiem vāciešiem šodien labāk garšo turku kebabi…

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Un tā būs mūžīgi. No tā bardaka kuru paši savā dzimtenē sataisījuši, cilvēki bēg uz to zemi kur viss ir sakārtots un… atkal rada jaunu bardaku. No sevis nekur nevar aizbēgt.Kas katram galvā tā tas arī dzīvo.

  2. Vācijā bez turku minoritātes dzīvo arī 4 miljoni krievu!

  3. Turki Vācijā tā pat kā krievi Latvijā ir saliedēti kopējas idejas vārdā,turkiem tā ir Osmaņu impērijas atjaunošana,krieviem ,,krievu pasaules,, izplešana ārpus Krievijas.Latvieši vienoti un savstarpēji izpalīdzīgi un saliedēti bija tikai stipri senāk reizi gadā ,kad laukos bija raža jāvāc un nāca ,,dampis,, uz lauku saimniecībām un kaimiņi pulcējās kopīgam darbam.
    Tagad latvieši no laukiem bēg un ,,dampis,, vairs nav vajadzīgs ,arī saliedētība.

  4. Varbūt, ka tagad Merkele sapratīs arī latviešu problēmas ar mūsu turkiem, citādi vienmēr tika aizrādīts vīzdegunīgos toņos, ka mēs ignorējam, neievērojam, pārkāpjam…. Tad nu redzēs, kad pašai būs sava ždanoka un vēl jau Vācijā turku skaits ne tuvu nav 50%. Līdz šim tikai mēs saņēmām dāvanā no psrs krievu partijas, bet nu tad tagad vācieši un gan jau arī franči varēs pacīnīties par vietu parlamentā ar sev draudzīgajām minoritātēm. Latvijai arī vajadzētu beidzot nākt pie prāta un pārtraukt uzņemt arābu pasauli.

  5. Varbūt, ka tagad Merkele sapratīs arī latviešu problēmas ar mūsu turkiem, citādi vienmēr tika aizrādīts vīzdegunīgos toņos, ka mēs ignorējam, neievērojam, pārkāpjam…. Tad nu redzēs, kad pašai būs sava ždanoka un vēl jau Vācijā turku skaits ne tuvu nav 50%. Līdz šim tikai mēs saņēmām dāvanā no psrs krievu partijas, bet nu tad tagad vācieši un gan jau arī franči varēs pacīnīties par vietu parlamentā ar sev draudzīgajām minoritātēm. Latvijai arī vajadzētu beidzot nākt pie prāta un pārtraukt uzņemt arābu pasauli.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Dievs ir dzirdējis ne tikai “Rīdzenes” sarunas…

Sestdien, 18. novembrī, valsts svētku svinīgajā dievkalpojumā Doma baznīcā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags sacīja tradicionālo sprediķi, kur pieskārās dažādām tēmām. “Ceļu no šī brīža uz Latvijas simtgadi arī vajadzētu mērot ar to pašu jautājumu. “Kā es stāvēšu Dieva priekšā?” Visiem reiz tur būs jāstāv un Dievs jautās, kā reiz jautāja Kainam: “Ko tu esi darījis?”. Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš zina visu un ir dzirdējis ne tikai “Rīdzenes” sarunas, bet visas sarunas? Dievam nebūs nekādu šaubu par to, cik autentisks ir tas, ko viņš ir redzējis un dzirdējis. Par to ir jānodreb līdz dvēseles dziļumiem,” teica J. Vanags.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+