Mikrouzņēmumiem 9% nodokļa likmi piemēros pirmajos trīs darbības gados; ierobežos darbības nozares 0
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot, ka 9% nodokļa likmi mikrouzņēmumiem piemēros pirmajos trīs to darbības gados.
Likuma izmaiņas tika pieņemtas bez debatēm, par balsojot 67 valdošās koalīcijas un “Saskaņas” deputātiem, bet pret bija 11 deputāti no Latvijas Reģionu apvienības un “No sirds Latvijai”.
Likums paredz, ka no šā gada sākuma nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000 līdz 100 000 eiro pirmajos trīs gados ir 9%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, nodokļa likme būs 12%.
Likumā arī ietverts nosacījums, ka līdz 2016.gada 1.janvārim būs jāveic izmaiņas likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, atrisinot mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju problēmu. Proti, būs jānosaka, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi trīs gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, kas atbilst darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās algas.
Savukārt, ja šis nosacījums netiks izpildīts, tad no 2016.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme uzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000 līdz 100 000 eiro būs 13%, bet 2017.gadā un turpmāk – 15%.
Iepriekš koalīcijas politiķi vienojās, ka vairāku ministriju darba grupa līdz 1.septembrim izvērtēs sociālekonomisko ietekmi, nosakot obligātās minimālās sociālās iemaksas par mikrouzņēmumu darbiniekiem. Pēc tam šo koncepciju izskatīs valdība un lems par iespējamām izmaiņām.
Tāpat paredzēts noteikt nozares, kurās mikrouzņēmumi nevarēs darboties. Valdībai nozares jānosaka līdz šā gada 1.augustam, bet ierobežojumi attiecībā uz nozarēm stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra. Likumā arī paredzēti pārejas noteikumi, kas ļautu noteiktu laiku saglabāt mikrouzņēmuma maksātāja statusu šogad dibinātajiem uzņēmumiem, kas strādā šajās nozarēs.
Deputāti arī vienojās mainīt Mikrouzņēmumu nodokļa likuma mērķi. Turpmāk paredzēts noteikt, ka likuma mērķis ir mazināt administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, jo īpaši – saimnieciskās darbības sākšanas periodā, kā arī nozarēs ar zemu ienākuma līmeņa potenciālu, vienlaikus ievērojot kopējās sabiedrības intereses godīgās konkurences un sociālās drošības jomā.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) iepriekš rosināja neveikt šādus grozījumus mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā un saglabāt pakāpenisku nodokļa likmes paaugstināšanu, jo piedāvātie grozījumi esot “sasteigti un nepārdomāti”. Jaunais mikrouzņēmumu regulējums visu sarežģī un neatbilst tā sākotnējam mērķim, aģentūrai LETA iepriekš atzina LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Jau ziņots, ka Saeima iepriekš nolēma pagarināt pirmā ceturkšņa mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņu – tas šogad būs no 15.maija līdz 25.maijam.
Patlaban noteikts, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 9%, bet apgrozījumam virs 7000 eiro – 11% gadā.
