Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. septembris, 2015
Drukāt

Anda Līce: Mīļā miera labad – skolotājiem pieteikts nepieminēt izdarības Ukrainā (15)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Pasaule burbuļo un šļakstās pāri malām kā tāds milzu katls, un lielie spēlētāji nespēj vienoties – piemest vēl malku vai tomēr ļaut atdzist. Spēlētāji svārstās starp izdevīgumu, ko rada dažādas jukas, un bailēm, ka viss var uziet gaisā. Ne velti taču saka: uz otra nelaimi izstiepies, uz savu saraujies. Paradoksāli, bet cilvēki, mīļā miera labad daudz ko paciezdami no ģimenē, uzņēmumā, kaimiņu mājā un kaimiņu valstī notiekošā, tieši tādēļ tiek ierauti karā.

Šā gada augusta beigās kādā no latviešu (!) skolām notikušajā skolotāju sanāksmē direktore esot pieteikusi, lai skolotāji ne ar vienu sliktu vārdu nepieminot Putinu un Krievijas izdarības Ukrainā. Tur vienkārši notiekot karš un… punkts. Kas tas ir, bailes, pārlieka centība, klapes uz acīm un ausīm vai lielās politikas atbalss? Par galvas bāšanu smiltīs kā šobrīd sabiedrību jau sanaidot paguvušajā jautājumā par patvēruma meklētājiem vienmēr visdārgāk nākas maksāt tiem, kas sevi dēvē par vienkāršo tautu. Latvijai izkrišana laukā no Eiropas draud ne tik daudz patvēruma meklētāju, cik mūsu pašu politiķu neiedomājamā gļēvuma un savtīguma dēļ. Kronis līdzšinējo un arī pašreizējās valdības bezdarbībai ir austrumu robeža. Ieraugot, kāda tā izskatās šodien, ir jāsaķer galva. Vai nav dīvaini, ka par vaļā stāvošo robežu publiskajā telpā nemana nekādu satraukumu, visi ņemas ap bēgļiem, kuri vēl pat nav ieradušies?

Es nelasu anonīmos interneta komentārus par savām publiski paustajām pārdomām, jo šādi komentētāji man šķiet līdzīgi tiem, kurus sauc par virinātājiem un kuri gūst apmierinājumu, paslepus izrādot attiecīgas ķermeņa daļas. Uzskatu, ka ar cilvēkiem, kuriem nav dūšas parakstīties ar savu vārdu, nekādos apstākļos nevajag diskutēt. Nesen man silti ieteica tomēr vienu tādu izlasīt, jo tajā ir jautāts, vai es vispār zinot, cik grūti klājas cilvēkiem laukos, kā dzīvo vientuļās mātes, bērni un pensionāri. Jā, es to zinu ļoti labi, jo dzīvoju laukos un šīs problēmas redzu katru dienu tuvplānā. Ne viens vien par bezdarbnieku kļuvušais diemžēl meklē pabalstus, nevis darbu un šajā ziņā ne ar ko neatšķiras no tiem citu tautu vieglas dzīves meklētājiem, ar kuriem tiekam baidīti. Ar to, ka laukos aizvien vairāk trūkst cilvēku, kuriem drīkst uzticēt pat visvienkāršākos darbus, sastopas gan zemnieki, gan uzņēmēji. Vai nu tas kādam patīk vai ne, bet, ja savā lepnībā negribam iznīkt, būs vien jāmeklē cilvēki no malas. Lai kā mēs mīļā miera dēļ reizēm negribam redzēt un atzīt patiesību un visādi cenšamies to aizkavēt, tomēr to atcelt nespējam.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Lasīt komentus te nav obligāti. Tomēr cienījamā kundze neaizdomājas par vienu – es te parakstos ar “es”, nevis savu vārdu un uzvārdu, jo man ir bērns. Kuram diemžēl kādreiz (nez, kā dzīve pavērsīsies) varētu nākties ciest par manu publiskoto viedokli. Tāpat kā cieta to vecāku bērni, kuri atļāvās kaut ko paust 80-to gadu beigās.

  2. DEBILĀ SŪDA VECENE JAU GALĪGI NOJŪGUSIES, CEROT, KA ĀFRIKAS MĒRKAĶI AIZSTĀV MŪSU ALKOHOLIĶUS !!!

  3. Pēdējie divi teikumi ataino realitāti Latvijas laukos. Zinu, kā tas ir, kad vajag kādu strādnieku atrast, – tas ir ļoti sarežģīti. Vīri pie veikala mīņājas jau rīta agrumā, un stundu pēc tā atvēršanas vairs nav nekādi strādātāji. Tādos brīžos patiesi acis skrien visapkārt, kaut vismaz kāds moris nebūs redzams skaidrā, jo lauku darbi negaida…
    Bet nav…

  4. Patiesībā jau arī tagadējā Kijevas valdība, kas nāca pie varas apvērsuma ceļā.ir lielā mērā vainīga pie Ukrainas sašķelšanās.

  5. Viss tas raksts ir tikai mēce pēdējiem diviem teikumiem, kuros autore cenšas iestāstīt, ka latviešu tautu no iznīcības spēs glābt tikai nelegāli musulmaņu migranti un islāms un ka, gribam to, vai negribam, bet tas ir tik pat nenovēršami, kā savulaik Hruščovs teica par komunisma uzvaru: “Kommuņizm – eto ņeizbežnosķ” (komunisms ir neizbēgams). Tik pat neizbēgami ir, ka autore turpinās producēt līdzīgus jokainus rakstus.

  6. Gruti saprast, ko konkreti grib autors. Viena direktore kaut ko teica, bet autors labi parzin lauku dzīve, kaut kada putriņa. Rakst deļ raksta.

  7. TIE kas lasa šo avīzi jūsu impērijas žurkulēnu buldurēšana pie vietas.

  8. Un ko tad ta “gudrrunataja” pateica? Praktiski neko. Kaut ko pavavuloja par it ka visu ko, un taja pasa laika pec butibas ne par ko. Sajauca 1 putra “kotletes ar musham” un tas ir viss “domu gajiens”, ko tadi plapataji par politiku piedava? Varbut butu labak adijusi zekes… Jeb ari to tik pat “labi” pieprot..? Tad nav verts ari to…

  9. Kāds var nosaukt to skolu?

  10. Īsts karš tur nav, vai tad varētu iedomāties, ka Staļins Hitleram 1942. gadā tirgo gāzi? Tomēr skolās nebūtu prātīgi klaigāt kā mūsu portālos. Palasiet Rietumu presi, tur viss tiek pasniegts daudz piezemētākos toņos. Un, nobeigumā, skaļi gānīt kaimiņu un pēc tam brīnīties, ka tas vairs nepērk šprotes un pienu, nav prāta darbs.

    • Staļins darīja daudz vairāk-apgādāja Vāciju ar nepieciešamajām izejvielām militāras rūpniecības attīstībai,jo plānoja,ka labi bruņots Hitlers uzsāks karu ar Rietumvalstīm,novājināsies un tad Staļins plūks uzvarētāja laurus un būs valddnieks Eiropā. Krievijas lidlaukos vācu piloti apguva kara mākslu,jo Versaļas miera līguma noteikumi līedza Vācījai attīstīt militārās spējas un spēku. Bet Staļins to visādi atbalstīja līdz pat Hitlera iebrukumamam PSRS. Vēsture ir dzīves skolotāja !!!. Mācies, GEO !!!

      • Te ir cita situācija; Porošenko lamā krievus par agresoriem, un tajā pašā laikā diedelē viņiem cenas atlaidi par gāzi, kuru turpina pirkt.Diplomātiskās attiecības arī pastāv, nav atsaukts vēstnieks no Maskavas.Vēl tagad lielā mērā Ukrainu uztur Krievijas tirgus.

    • Butu pratigi, logiski un lietderigi, ja skoleni zinatu gan, kas Ukraina un citur pasaule notiek. Tostarp par to, ka mums blakus agresivs, neprognozejams kaimins, kurs melo, melo un karo. Turet muti sprotu delj ir galeja mulkjiba, jo ja gribes, tad aizliegs tirgot natkarigi no ta, bus tureta mute vai ne. Turklat mums bizness ir parorientejies uz citiem tirgiem, nav Krievija ne vienigais, ne lielakais eksporta partneris. Bet mutes turetajiem to gruti saprast.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (32)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+