Mobilā versija
+2.9°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
19. augusts, 2017
Drukāt

“Mīļā Saulīte! Vēlētos Jūsu dzīvesbiedre kļūt”. Atklātībā nākuši ārkārtīgi dīvaini pilsoņu lūgumi Ulmanim (17)

Foto: no žurnāliem "Atpūta"Foto: no žurnāliem "Atpūta"
Kārļa Ulmaņa domu graudi

• "Padarīsim Latviju atkal latvisku, padarīsim to par latviešu zemi, kur latviskais visur izteicas, visu iespaido, visur manāms. Lai latvietis vispapriekš top par latvieti iekšķīgi, garīgi, savā apziņā, spēkā, tad Latvija patiesi būs latviešiem. Bet tikai tad..."

• "Ir vajadzīga uzspodrināšana visā mūsu gara un kultūras dzīvē. Putekļi un pelni ir jānokrata, ar kuriem tagad apklāta latvju tautas dvēsele, kas reiz tik karsti kvēloja" (abi citāti – no runas 1933. gadā Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrībā).

• "Bailes, vienkāršas bailes ir ļoti bieži par iemeslu tam, ka cilvēks vilcinās un kavējas tur, kur vajag rīkoties. ... Ir tikai viens pareizs ceļš, kā tikt galā ar katru lietu. Proti – vispirms izpēti jautājumu ļoti uzmanīgi un vērīgi, iepazīsties ar viņu no katra iespējamā viedokļa, ... un tad izšķiries bez bailēm un vilcināšanās." ("Zemes Spēks", 1924)

“Jūsu pienākums ir mani materiāli pabalstīt, jo esmu pelnījusi, lai mani grūtā brīdī pabalsta,” 1935. gada 30. augustā Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim rakstīja Katrīna Šteinberga, Rīgas sieviešu patversmes iemītniece. Iepriekš šī pati dāma Vadonim bija lūgusi ne vairāk, ne mazāk kā uzdāvināt vasarnīcu Ķemeros Helēnes ielā. Vaicāsit – kas šie par tādiem pieticīgiem lūgumiem?

Tā ir viena no vēstulēm, kas Ulmaņa autoritārisma laikā tika sūtīta valsts galvam, un vēl nesen Latvijas Valsts arhīvā glabājās pavisam necila izskata mapītē ar uzrakstu “Kuriozie akti”.

Es tiem uzdūros pirms kāda laika, kā jau tas daudzreiz notiek, meklēdama dokumentus pilnīgi citai izpētes tēmai, un man šīs vēstules likās tik interesantas un pamācošas, lai ar tām iepazīstinātu arī “Mājas Viesa” lasītājus. Interesantas, jo līdz šim, cik man zināms, tās nav tikušas izmantotas nevienā vēsturnieka darbā, un pamācošas, jo liecina par to, kas var notikt cilvēku prātos, ja ticība vienas personības spējām kaut daļā sabiedrības kļūst visaptveroša.

Personības pārliecības spēks

Visvairāk vadoņa atbalstītāju bija vecsaimnieku vidū, jo Ulmanis taču atlaida viņu parādus, subsidēja lauksaimniecības ražojumus. Tāpat kā citas partijas, atlaida Latviešu Zemnieku savienību, bet tās vadošos biedrus iecēla valsts un pašvaldību amatos, kamerās. Kā reiz rakstījis prezidenta laikabiedrs Oto Čakars, vidējo slāņu (un, jāpiebilst, arī Rīgas strādnieku) attieksme pret vadoni bijusi ārēji indiferenta, pat ironizējoša. Puiši, pieceldamies no pusdienu galda, teikuši – nu tad živai! Pārfrāzējot pazīstamo Ulmaņa saukli – katrs savā darbā, lai ātrāk tiekam valsts darbā! Vadoņa komunikācija ar tautu būtu pelnījusi vēsturnieku dziļāku izpēti, šobrīd rodas iespaids, ka konkrētajā arhīva lietā apkopoto vēstuļu rakstītāji bijuši cilvēki no dažādām sabiedrības grupām – varbūt ne izglītotākie, iespējams, daži pat ar reālām (vai uzdotām) psihiskās veselības problēmām –, tomēr visi viņi bez ierunām ticējuši un cerējuši vadoņa spējām un labajai gribai.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirms kāda laika nāca klajā ar sentenci, ka viņa pēcnācējs būtu jāvēlē visai tautai vispārējās, atklātās vēlēšanās. Diskusija par to uzvirmo ik pa laikam, gūdama gan kaismīgus piekritējus, gan noliedzējus, kuri pēc pieredzes pēdējās, arī pašvaldību, vēlē-šanās bažījas, ka par augstāko valsts amatpersonu (gan ar ierobežotām funkcijām) varētu tikt ievēlēta vienkārši populāra personība, varbūt pat pretrunīgi vērtēts, aizvien koši tērpies personāžs no kādas attālas Latvijas piejūras pilsētiņas. Idejā par tautas vēlētu prezidentu tomēr ir arī liela daļa vēlmes pēc stipra saimnieka – tāda, kas atrisinās visas un visu problēmas, būs kā saule, mēness un visas zvaigznes vienlaikus, personība bez grēkiem un sliktām rakstura īpašībām. Liela daļa vecāka gadagājuma ļaužu atceras – tāds bija Ulmanis (protams, viņš nevienu brīdi nebija tautas vēlēts prezidents), par kuru arī laikabiedrs, Kārļa Ulmaņa 1939. gadā nodibinātās akciju sabiedrības “Grāmatnieks” direktors Žanis Unāms teicis, ka viņš piederēja tiem retajiem cilvēkiem, kas lietas un notikumus redzēja ne vien tuvumā, bet arī tālumā un to kopsakarībā (Ž. Unāms, “Lauku atspulgā”, Oldenburga, 1953). Būdams politiķis līdz pat atbilstoši amerikāņu modei īsi apgriezto matu galiem, Ulmanis bija apveltīts ar lielām darba spējām un fenomenālu atmiņu, atturīgs pret alkoholu, kārtīm, dārgiem cigāriem un grūti uzturamām sievietēm, paštaisns, godkārīgs, nežēlīgs, nepielūdzams, arī – drosmīgs, uzņēmīgs, uzticīgs. Visticamāk – dziļi vientuļš un nelaimīgs savā privātajā dzīvē, viņš bija apveltīts ar to, kā tik ļoti pietrūkst mūsdienu valstsvīriem – neticamām pārliecināšanas un pat suģestijas spējām (to nevar nepamanīt, klausoties Ulmaņa retos balss ierakstus), iedvesmojot tautu uz ticību pašiem sev un savas valsts nākotnei. Lūk, ar kādām idejām un lūgumiem sabiedrība vērsās pie vadoņa.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. var rakstīt daudz, dažādi interpretēt, pētīt, apmuļļāt Kārļa Ulmaņa runas un darbus, bet reāli skaidrs ir viens – gandrīz visi, to laiku piedzīvojušo cilvēku- mazi un lieli, atceras un runā tikai labu par Latvijas 1.ministru prezidentu.Var neskaitāmas reizes runāt par to, kā viņš “nedemokrātiski” tika pie varas, neņemot vērā, ka tas bija laiks Eiropas vēsturē, kad autoritāra pārvaldība bija daudzās vecajās valstīs
    (Vēsture 9.klasei – par iemesliem) – Spānijā, Itālijā,Vācijā, Polijā,Čehijā, kā arī Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, Horvātijā un citās Eiropas valstīs.Pat Francijā tika gatavots apvērsums, bet tā tomēr valsts ar ilgu demokrātijas vēsturi.Acīmredzot, tāds laiks. Bet K.Ulmaņa vadībā Latvija sasniedza vērā ņemamu attīstību, kas arī ir pozitīvo atmiņu pamatā.

  2. Šis tendenciozais raksts ir ielikts ar nolūku – zemtekstā mēģinot iestāstīt, ka toreiz -K.Ulmaņa laikā -jau arī bijuši it kā grūti laiki – cilvēki lūguši palīdzību.Tas darīts ar nolūku – noniecināt Ulmaņlaikus,novilkt tos zemāk,nekā tie bija patiesībā – novilkt tos mazliet tuvāk mūsdienu Latvijas zemajam līmenim,lai nezinīšu priekšā varētu lielīties, ka Ulmaņlaikā arī bija tik pat slikti kā tagad, ja ne vēl sliktāk.Latviešu dabā gan nav lūgt nabagu dāvanas,bez tam Ulmaņlaikā visi dzīvoja pārticībā un mīlēja, cienīja savu prezidentu K.Ulmani.”Dod, Dieviņi, kalnā kāpt, ne no kalna lejiņā,
    Dod,Dieviņi otram dot, ne no otra mīļi lūgt”. Tādi ir latvieši. To gan nevar teikt par citām tautām, kuri krāpj un blēdī cik tik jaudas, taisot visādas rebes,tēlojot latviešu patriotus -tie ir mūžīgie naudas prasītāji,mūžīgie nabagi -alkatīgie, kuriem nekad nepietiek.

  3. Nabagmājai savi tikumi Atbildēt

    Pajautājiet šodienas prezidenta kancelejai kāds darbaļaužu vēstules viņi saņem.
    K.Ulma;ņa valdība 1940.gadā atstāja zeltu- paldies Dievam tas bija noddots drošās rokās Anglijā,
    un bankā kasē naudu, kuru krievi gan pievāca pa tīro …
    Šodienas nabagmājā ar visu ES naudu, LV ir parādā 10 miljardus eiro …Miljardus parādā!
    Ar tik lielu miljardu parādu nu ar lepnumu(!), notriecot vēl 62 miljonus nu sagaidīs Latvijas 100-gadi …
    Nabagmājai 26 gados ir izveidojušies savi tikumi, Ulmaņa saimnieciskums nobāl, nabagmājas idiotu priekšā!

    • Ulmaņa sakrāto zeltu apmainīja pret jevriku makulatūru.Tādēļ jau “valdība” kā utaina cūka līda jevrosojuzā, lai kopēji varētu izzagt valsts kasi.
      Iestājai NATO, nebija obligāti būt jevrosojuzā !
      To tikai vajadzēja kalnietēm tikšanai pie siltas vietas pie siles Briselē !

  4. Cik raksturīgi šodienas pastalnieka būtībai Atbildēt

    Šis rakstu gals ir raksturīgs šodienas …pastalnieka būtībai!
    Ja pats ir nejēga, tad otru, kurš ir daudz gudrāks, ko pierādījis ar reāliem darbiem
    – nu cenšas par tādu pašu nejēgu mālēt!
    Rakstu tantei nu nevajadzētu tik ļoti uztraukties par Latvijas 1.Ministru prezidentu un izcilo valstsvīru,
    kuru Latvijas tauta joprojām atceras un tur lielā godā!
    Jums un citām pastalnieku nejēgām 100 punktus neviens necels pieminekli kā tas ir K.Ulmanim!
    Labi, ja būs kas jums uzliek kapa plāksni…

  5. Interesants, aizraujoshi lasams raksts, kas parada ta laika sabiedribu no citaa grieziena. Shaadas vestures liecibas vel nebija publicetas Latvija.

    Paldies autoram!

  6. Lūgumā piešķirt kredītu nesaskatu neko dīvainu, tāpat arī lūgumos, lai prezidents kļūst par krusttēvu uc. Tā bija citāda sabiedrība, kas ticēja vadonim, kurš prata iedvesmot. Nedomāju, ka “garā vājo akti” būtu precīzs apzīmējums – tas, kā jau rakstā teikts, ir nācis no padomju varas. Vienkārāsi ticēja politiķiem.

  7. Jāatzīst, ka “garā vājo akti” ir precīzs apzīmējums. Autore, diemžēl, diezgan bezgaumīgi izmantojusi tekstus tautas “smīdināšanai”. Nepiedodami nosaukt vārdus un uzvārdus personām, kuru pēcteči kaut kur Latvijā dzīvo joprojām. Ar Ulmani vēstulēm nav sakara pēc būtības, jo arī citos laikos un pie citiem vadoņiem psihiski nelīdzsvarotas personas rakstījušas dīvainas vēstules. Manā skatījumā – ļoti neveiksmīgs, vēstures pētnieka necienīgs raksts.

  8. Ulmanis Latvijai parādīja sviestu!

  9. Paldies raksts autoram, kura ir noteikusi iespējamo manu vecāku slimības diagnozi, kuri, būdami Latgales mālainās un kalnainās 10 ha zemes īpašnieki, ar siltumu un pateicību atsaucās par Ulmani!

  10. Boļševiki no “Kuriozajiem aktiem” uz “Garā vājo aktiem” pārdēvēja aiz skaudības par Latvijas augšupeju un visādi kūdīja imigrantus-“laukstrādniekus” pret Ulmani un Latviju.
    Līdz pat šai dienai boļševiki(šarikovi) izmanto citātus no
    debilajām vēstulēm fabricējot Pirmās brīvvalsts negatīvo tēlu.
    Kārtīga māja var būt tikai viena Saimnieka vadīta un no viņa var prasīt atbildību vienpersoniski, nevis no vesela bara vaukšķu, kuriem katram savs viedoklis, atkarībā no [ne]izglītības un individuālajamiem [ne]tikumiem !

  11. Parasts Latvijas cilvēks Atbildēt

    No vecmammas stāstītā.
    Latvijas pirmais Ministru prezidents (1918.gada 18.novembra) Kārlis Ulmanis bija PERSONĪBA, kuru CIENĪJA gan pilsētās, gan īpaši …laukos!
    Tāpēc viņam šodien IR pieminekļi un piemiņas vietas ne tikai Rīgā, bet arī
    Šodienas 4.maija Latvijā- 2004. gadā veiktajā TAUTAS aptaujā par 100 visu laiku ievērojamākajām(!!!) Latvijas PERSONĪBĀM pirmais Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis tika ierindots 2.vietā!

    Latvijas TAUTA Kārli Ulmani atceras vēl ŠODIEN arī tāpēc, ka joprojām vēl dzīvas viņa IEDIBINĀTĀS labās idejas – tradīcijas:

    1) Kārlis Ulmanis emigrācijā pavadītajā laikā Amerikā iedvesmojās idejai, ka arī Latvijā bērniem un jaunatnei vajadzīga īpaša organizācija, kas veltītu plašāku uzmanību lauksaimniecībai un sabiedriskās dzīves izkopšanai. Viņš sāka par to rakstīt Latvijas presē un popularizēt šo ideju. Rezultātā Latvijā 1929.gadā tika nodibināti MAZPULKI un pastāvēja līdz 1940.gadam!
    Šodienas 4.maija Latvijā – jau 26 gadus – turpina Kārļa Ulmaņa iesākto un MAZPULKI joprojām ir Latvijas skolās, tāpēc ik gadu 4. septembrī Kārļa Ulmaņa dzimšanas dienā MAZPULCĒNI no visas Latvijas dodas uz K.Ulmaņa dzimtas mājām Bērzes pagasta „Pikšos”, lai godinātu(!!!) viņa piemiņu … Arī es kā mazpulcēns tur esmu bijis!

    2) Pēdājais Latvijas PREZIDENTS Kārlis Ulmanis ir tautas atrmiņā izcila PERSONĪBA arī tāpēc, ka iedibināja OTRU visu Latvijas sabiedrību APVIENOJOŠU(!!!) ideju, jau kā “diktators”!(kā šļupst šodienas niecības!) – 1935. gada 28. janvārī K. Ulmaņa iedibināja humānu tradīciju “Draudzīgais aicinājums”, aicinot absolventus DĀVINĀT grāmatas savām bijušajām skolām.
    CIK no redakcijas ATCERAS savas bijušās …LAUKU skolas?
    Vai izliekoties par rīdz-e-niekiem jau no atmiņas izdzēsti kaut kādi tur lauku …pāķi?
    Tāpēc nav brīnums, ka īpaši neizceļas ar grāmatu dāvināšanu savai bijušajai skolai …

  12. Kas tas par miksli?

Draugiem Facebook Twitter Google+