Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
26. janvāris, 2012
Drukāt

Mīla un nāve operā

ReklāmfotoReklāmfoto

“Vēl nekad lielāks darbs man nav nācis ar tādām grūtībām…” tā rakstīja komponists Pēteris Čaikovskis. Lai arī grūti nākusi, opera piedzīvoja uzvaras gājienu daudzos vecās pasaules teātros un arī mūsdienās, klasiskās un laikmetīgās interpretācijās regulāri tiek uzvesta Eiropas lielākajos opernamos.

 

28. jan
vārī Latvijas Nacionālajā operā (LNO) būs skatāma operas “Mazepa” pirmizrāde, 
kas veidota sadar-
bībā ar Horvātijas 
Nacionālo teātri.

 

Neprātīga mīlestība, varaskāre un politiskas spēles trijos cēlienos – opera “Mazepa” ir stāsts par vēsturisku personu – Ukrainas kazaku harismātisko vadoni Ivanu Mazepu, pasakaini bagāto augstmani Kočubeju un viņa skaisto meitu Mariju. Kaislības pārņemts un pretēji mīļotās tēva iebildumiem, Mazepa apprec Mariju. Taču šā soļa cena ir ļoti augsta.

“Šis stāsts ir ne tikai vēsturisks, tas ir arī eksistenciāls – kā cilvēks var novest sevi līdz traģiskajam,” pārdomās par izrādi dalās tās režisors Ozrens Prohičs.

Opera “Mazepa” veidota, iedvesmojoties no Aleksandra Puškina vēsturiskās poēmas motīviem un ir trešā Čaikovska opera, kas izrādīta LNO. “Izrāde ir veidota ļoti laikmetīgā mūzikas valodā,” uzsver LNO direktors Andrejs Žagars. “Kā arī tā ir liels izaicinājums, īpaši solistiem.”

“Visas vokālās partijas ir ļoti grūtas, ar sarežģī-
tiem dramatiskiem pavērsieniem,” komentē Marijas lomas atveidotāja Aira Rūrāne. “Jāspēj atspoguļot jūtas, kas mainās sekundes laikā.”

Galvenajās lomās izrādē uzstāsies Ivans Ponomarenko kā Mazepa, Ramazs Čikviladze kā Kočubejs, Aira Rūrāne kā Marija un Andžella Goba kā Ļubova (Marijas māte).

 

“Ļoti nozīmīgs ir sadarbības aspekts starp Eiropas teātriem kultūrai grūtos laikos,” akcentē izrādes režisors. “Teātris nav medijs, tā ir vieta sapņiem, vieta, kur rodas jaunas idejas. Mēs parādām skatītājiem nelielu ikonografisku pasaules ainu, radām domas telpu. Pēc tam katrs pats sev var uzdot jautājumus – mīlestība, nāve, eksistence.”

 

Ozrens Prohičs (1968) studējis teātra un radio režiju Dramatisko mākslu akadēmijā Zagrebā, kā arī literatūru filozofijas fakultātē. Iestudēto izrāžu sarakstā ir Rosini, Verdi, Mocarta, Stravinska, Maskanji, Pučīni, Pončielli, Čilea un Monteverdi operas.

Pašlaik Ozrens Prohičs ir Horvātijas Nacionālā teātra Rijekā mākslinieciskais vadītājs, kā arī ārštata profesors Zagrebas universitātes Skatuves mākslu akadēmijas Teātra režijas fakultātē.

Prakse, kad tiek veidotas izrādes, apvienojot vairāku partnerteātru budžetus, Eiropā kļūst arvien populārāka. Tas palīdz ne tikai ietaupīt līdzekļus, bet arī veidot ciešāku māksliniecisko sadarbību, veicinot radošo ideju un talantu apmaiņu. Opera “Mazepa” ir kļuvusi par vienu no šāda veida sadarbības veiksmes stāstiem, kas priecēs operas cienītājus ne tikai Latvijā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+