Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. oktobris, 2014
Drukāt

Krievijas, Ukrainas un ES sarunas beidzas bez panākumiem (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Itālijas premjerministrs Mateo Renci (no labās), Milānas apspriedes namatēvs, sarokojas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pēc apmaiņas ar dāvanām, taču bez sankciju atcelšanas.

“Itālija ir dialoga zeme. Es ceru uz labu iznākumu,” tā, stāvot ārvalstu un vietējo mediju priekšā, vēl piektdien mundri paziņoja Itālijas premjerministrs Mateo Renci. Milānas prefektūrā tikko bija noslēgušās brokastis, uz kurām bija aicināts Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Ukrainas līderis Petro Porošenko, Francijas, Britānijas un Vācijas valstu vadītāji, kā arī ES iestāžu līderi. Renci nācās atzīt, ka šīs bijušas “brokastis bez brokastīm”, kurās neviens neesot nobaudījis pat itāliešu kafiju vai pieskāries ēdienam. “Tas tikai liecina, cik ļoti visi bija koncentrējušies sarunām,” secināja Renci.

Eiropas Savienības–Āzijas valstu un valdību vadītāju divu dienu apspriede, lielākais notikums Itālijas kā ES prezidējošās valsts darba kārtībā, Milānā kļuva ne tikai par abu reģionu vairāk nekā 50 valstu līderu saietu, bet arī par Krievijas un Ukrainas konflikta risinājuma epicentru, izmantojot iespēju satikties un aicinot abu pušu līderus kopā ar Eiropas politikas smagsvariem pie viena sarunu galda, lai panāktu vienošanos gan par gāzes līgumiem, gan militārā konflikta risinājumu.

Jau pēc atdzisušajām brokastīm politiķi tika melnas krāsas auto svītas eskortēti uz Milānas Kongresu centru, viņu sejas neglābjami atstaroja rīta sarunu iznākumu. “Pozitīvi,” ar šādu diplomātisku frāzi, vaicāti par iznākumu, piesedzās vairāki Eiropas līderi, kuru vaibstos bija grūti slēpjamas rūpju rievas. Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Barozu atzina, ka gāzes sarunas ir svarīgas ne tikai Ukrainai, bet visai ES, kas joprojām ir atkarīga no Krievijas enerģijas. “Iesaldētu konfliktu negrib neviens, taču, lai tā nebūtu, Krievijai ir jāaizved karaspēks no Ukrainas pierobežas,” īsi apstājies pie žurnālistiem, sacīja Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons. Tikai Putins sarkano paklāju šķērsoja, nesakot ne vārda, smaidīgs pamāja aiz norobežojuma lentes klaigājošajiem žurnālistiem, paklanījās, plaukstu pielicis sirds pusei, un iesoļoja kongresa ēkā.

Pusdienlaikā, jau noslēdzoties Eiropas Savienības–Āzijas samitam, Krievijas, Ukrainas un Eiropas līderi Milānu joprojām nepameta, turpinot sarunas pilsētā, viesnīcā, kurā bija apmetusies Krievijas delegācija. Pēc vairākām stundām jau vakarpusē kļuva skaidrs, ka arī šī tikšanās Krievijas, Ukrainas un ES starpā beigusies bez vērā ņemama rezultāta un attiecību ledus paliek neielauzts.

Ukrainas prezidents Porošenko vēlāk medijiem atklāja, ka panākta principiāla vienošanās par dažiem punktiem politisko attiecību un gāzes strīdā, taču ne par praktisku rīcību, savukārt Putins norādīja, ka joprojām nav skaidrs, kā Ukrai nasamaksās milzīgo teju trīs miljardu eiro lielo gāzes parādu, pret kura esamību gan Ukraina iebilst, norādot, ka Krievija šo argumentu un noteiktās pārmērīgi augstās gāzes cenas izmanto kā politisko ieroci. Krievija gāzes piegādi Ukrainai pārtrauca jūnijā, norādot par nesamaksātajiem parādiem un nosakot turpmāku priekšapmaksu.

Vakar Ukrainas prezidents Porošenko apstiprināja, ka ir panākta vienošanās ar Krieviju par gāzes pagaidu cenām ziemas mēnešos: 385 dolāri (300 eiro) par 1000 kubikmetriem. Pašreizējā cena ir 485 dolāri. Putins ir brīdinājis: ja gāzes samaksas jautājums netiks atrisināts, enerģijas piegāde būs apdraudēta arī Eiropai, kas no Krievijas saņem būtisku gāzes apjomu pa Ukrainas cauruļvadiem. Rīt, otrdien, Briselē paredzēta Krievijas, Ukrainas un Eiropas Komisijas delegāciju tikšanās, lai turpinātu sarunas par gāzi.

Sarunas Milānā nav nesušas progresu sankciju risinājumam starp ES un Krieviju. Joprojām spēkā paliek ES noteiktie ierobežojumi Krievijas finanšu, enerģētikas un militārajam sektoram, kā arī melnais saraksts ar kompāniju, Krievijas amatpersonu un prokrievisko separātistu vārdiem, kam liegts iebraukt ES teritorijā un iesaldēti banku konti, savukārt Krievija neatceļ Eiropai noteikto pārtikas preču embargo un ir nolēmusi vēl paplašināt Eiropas gaļas produktu importa aizliegumu. Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests pavēstījis, ka ar rītdienu, 21. oktobri, aizliegts ievest liellopu gaļas produktus, jo nevarot uzticēties Eiropas Komisijas garantijām, jo gaļā esot atrastas bīstamas vielas un antibiotikas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Krievu nacisti saprot tikai otras (īpaši vājākas) partijas piekāpšanos. Kā jau mežoņi.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+