Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
6. jūnijs, 2013
Drukāt

Mīlas dziesmas skan klusumā


Publicitātes fotoPublicitātes foto

12. jūnijā Rīgas festivāla ietvaros uz intravertas mūzikas nakts koncertu Rīgas Sv. Pētera baznīcā aicina Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava. Pētera Vaska dziesmu cikla “Mīlas dziesmas” pasaules pirmatskaņojums, kā arī garīgās mūzikas dižgaru – igauņa Arvo Perta un ukraiņa Valentīna Silvestrova – mūzika piemērota visiem, kas vēlas aptuveni pusotru stundu pavadīt pārdomās par bijušo, esošo un iespējamo. 


 

Mīlas dziesmu apoteoze klusas muzicēšanas brīdī – tā gaidāmo koncertu raksturo diriģents S. Kļava. 12. jūnija programmu viņš apzīmē ar vārdiem – klusums, miers un mīlestība, pēc viņa teiktā – gan šo vārdu sakrālā, gan profānā nozīmē. “Šā brīža ļoti straujā laika ritumā, esmu ievērojis, man personīgi ir miera un vientulības deficīts. Klausītāji ar lielu nepieciešamības mēru dodas šajā dialogā, ko piedāvā mūzika, meklējot miera un klusuma izpausmes,” saka diriģents.

Koncerta centrālā ass ir īpašs notikums – Pētera Vaska jaunā dziesmu cikla “Mīlas dziesmas” ar Imanta Ziedoņa vārdiem pirmatskaņojums, ko varētu sasaistīt ar pirms divdesmit gadiem pirmatskaņotajām “Klusajām dziesmām”, šoreiz – veltītām mīlestībai.

Dziesmu cikls aizsācies ar Imanta Ziedoņa dzejas rindām, kas bija nodrukātas atvadu ceremonijas lapiņā: “Ne lapa nekustas. / Es šonakt degšu sveci / un iešu, sveci rokās, tālu pļavās”.

Dziesma ar tām tapa nākamajā dienā pēc atvadīšanās no dzejnieka, bet pēcāk kļuva par vesela cikla noslēdzošo dziesmu. “Tajās dziesmās ir daudz klusuma,” saka P. Vasks, turpinot : “Mīlestība sākas klusumā. Es teiktu, ka šīs dziesmas ir rēnas, varbūt tas ir īstais vārds… Ar prātu iegrožotas. Nav eksplozijas, nav jūtu izlaušanās.

Varbūt kādubrīd viens otrs traģiskāks piesitiens. Mīlestības vārdus jau saka klusu. Pusbalsī. Čukstot. Ir gan zināma pretruna – dzejolī lietota “es” forma, un dzied koris. 25 koristi dziedās “es”. Bet varbūt katrs izdziedās savu mīlestības stāstu. Galvenais, lai šis stāsts būtu silts, dodošs, neko neprasošs.”

“Tas ir apliecinājums tam, ka vismaz manās sajūtās šis pavasaris ir Imanta Ziedoņa pavasaris. Viņa fenomens kaut kādā ziņā ir satricinājis visu radošo telpu – radošais gars, nespējot programmēt savu dzīvi, tomēr tas, ka paradās arvien jauni muzikāli sacerējumi, ir zīme tam, ka šis brīdis, šis pavasaris ir kaut kas īpašs,” tā S. Kļava.

Koncertu piepildīs arī viena no šī brīža nozīmīgākajām autoritātēm – igaunis Arvo Perts, kā arī ukrainis Valentīns Silvestrovs, saukts par pēcskaņas meistaru.

Pats skaņradis žurnālam “Mūzikas Saule” atzinis: “Man galvenais ir panākt caurspīdīguma un gaismas sajūtu. Lai ir melanholija – tā ir dvēseles satikšanās ar mūžību. Bez skumjām mūzika zaudētu savu vērtību. Tāpat kā cilvēks.”

S. Kļava atzīmē, ka visu trīs skaņražu pārstāvētajai ģenerācijai ir kas kopīgs – enerģētiska, garīga kodola noturēšana ļoti būtiskā punktā, tomēr neatveroties un neparādot to kailā atklātībā.

 

VARBŪT NODER

Vieta – Sv. Pētera baznīca.

Laiks – 12. VI 22.00.

Biļetes – “Biļešu paradīzes” kasēs.

Cena – Ls 7.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+