Publicitātes foto

Mīlestība, naids, bailes drāmā “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” 0

Valmieras teātrī 17. novembrī LMT Mansarda zālē pirmizrādi piedzīvos Tenesija Viljamsa ar Pulicera prēmiju apbalvotā drāma “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” Ineses Mičules režijā. Lai gan luga ir sarakstīta pagājušā gadsimta 50. gados, tajā skartās tēmas – mīlestība, naids, savas identitātes meklējumi, citāda orientācija, bailes, vientulība, nāve – mūsdienu kontekstā ir aktuālas joprojām.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

1950. gadu vidū sarakstītā T. Viljamsa luga vēsta par kādu ģimeni, kas nesen uzzinājusi, ka visu lielo bagātību pārvaldošais tēvs ir, iespējams, nedziedināmi slims. Šīs apziņas dēļ mantinieku jau tā saspīlētās attiecības kļūst vēl sakāpinātākas – meli, izlikšanās un liekulība sasniedz arvien augstāku pakāpi. “Kad cilvēki man jautā, kura no manis uzrakstītajām lugām man pašam vismīļākā, es paļaujos patiesīguma instinktam un saku – “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta”. Tā ir gan mākslas darbs, gan prasmīga amatnieka darbs, manuprāt, tā patiešām ir labi uzbūvēta, un visas darbojošās personas ir amizantas, ticamas un aizkustinošas. Ar Lielā Tētuka raupjo daiļrunību esmu pats sevi pārspējis, un tādu sulīgumu man nav izdevies piešķirt nevienam citam manis radītajam tēlam. Tā ir piedzīvojusi milzīgus panākumus, lielu nelaimi, saņēmusi Kritiķu balvu un Pulicera prēmiju 1955. gadā,” rakstīja T. Viljamss. Rakstnieks pats atzinis, ka tāpat kā citās savās lugās, arī šajā viņš katrā tēlā ielicis kādu savu personības aspektu, bet gluži vai viņa alter ego ir Megijas tēls.

Trīs gadus pēc lugas sarakstīšanas uz kinoekrāniem nonāca šī darba ekranizācija – amerikāņu režisora Ričarda Bruksa drāma “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta”, kurā galvenās lomas atveido Holivudas zvaigznes Elizabete Teilore un Pols Ņūmens. Tā tika nominēta sešām Amerikas Kinoakadēmijas balvām “Oskars” – tajā skaitā kā labākā filma –, bet T. Viljamss pauda sašutumu par rezultātu. Savukārt  2013. gadā luga piedzīvoja iestudējumu Brodvejā ar Skārletu Johansoni kaķenes Megijas lomā, bet Valmieras teātrī režisore I. Mičule Megijas lomu uztic vienai no spēcīgākajām Valmieras teātra aktrisēm – Ievai Puķei.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Viss nav tik vienkārši. Viņš mīl to, kā vairs nav. Viņa mīl viņu. Tas mīl sevi. Tā mīl to un vēl viņu. Viņus nemīl neviens. Svarīgi neiekrist lugā izliktajos slazdos. Noturēties, piezemēties uz visām četrām. Jo kaķis ir simbols drosmei dzīvot neatkarīgi un rīkoties pēc savas sirdsapziņas. Kaķis dara, ko grib, dabū to, kas tam vajadzīgs, nekautrējas, neko sev neliedz, ir godīgs un tiešs. Tad kāpēc mēs gaidām to brīdi, kad ir jau par vēlu,” teic režisore I. Mičule.

Lomās: Rūta Dišlere, Kārlis Freimanis, Mārtiņš Liepa, Skaidrīte Putniņa un Rihards Rudāks, bet iestudējuma radošajā komandā darbojas scenogrāfe un kostīmu māksliniece Agnese Kaupere, horeogrāfe Liene Stepena un gaismu māksliniece Baiba Sīmane-Ambaine.