Mobilā versija
Brīdinājums +17.2°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
21. februāris, 2017
Drukāt

Mīlestība pāri visam

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Jāņa Valdemāra Helmaņa darbs no personālizstādes "Mīlestība pāri visam". Mākslinieks spējis ieraudzīt un ar fotoaparātu fiksēt to, kādus brīnumus rada pati daba.

Bauskas muzejā līdz 28. februārim apskatāma Jāņa Valdemāra Helmaņa fotogleznu izstāde “Mīlestība pāri visam”.

No senseniem laikiem cilvēks apzinājies ūdens nozīmi savā dzīvē, plūstoša ūdens spēku un krāšņumu. Ūdens kustība atgādina bezgalīgu procesu. Daudz mazāk uzmanības cilvēks veltījis ledum, kas parasti mūsu apziņā asociējas ar tādu kā ierobežotu stāvokli, apgrūtinot, piemēram, pārvietošanos. Atcerēsimies kaut vai par jūrā iesalušiem kuģiem vai ledū iekaltiem ūdenskritumiem! Liekas, ka zinām par ledu gandrīz visu gan no zinātniskā, gan no radošā viedokļa. Tālab ir tik interesanti pārliecināties, ka ledu var izmantot arī kā materiālu fotogrāfiju vai – kā autors pats mēdz saukt savus darbus – fotogleznu izgatavošanai. Tieši tādu neierastu radošu ceļu izvēlējies vides mākslinieks fotogrāfs Jānis Valdemārs Helmanis, kura darba rezultātu pavisam nelielu daļu – divdesmit lieformāta fotogleznas no cikla “Ledus. Saule. Ūdens” – patlaban var aplūkot izstādē “Mīlestība pāri visam”, kas iekārtota Bauskas muzejā. Lai arī ar ledus fotografēšanu mākslinieks nodarbojas jau 17 gadus, tomēr joprojām katra viņa darbu izstāde izraisa praktiski vienus un tos pašus jautājumus un neizpratni par šādu fotogrāfiju tapšanas procesu. Tāpēc nepieciešami daži paskaidrojumi, kas redzams minētajā izstādē.

Ikvienam radošam darbam vajadzīgi noteikti ap­stākļi un vide. Jānis Valdemārs Helmanis izmanto sev dotās priekšrocības. Māk­slinieka vienīgā darbnīca ir viņa lauku mājas “Svēteļi”, kas atrodas Sēlijas pašos dienvidos – Mazzalves pagasta Neretas novada Ērberģē pie Mēmeles upes, kura viņa īpašumā kļuvusi par robežšķirtni ar Lietuvu. Izstādē tiek demonstrēta īsfilma, cik ledus bagāta un strauja ir Mēmele šajā īpašajā vietā pavasara palu laikā! Pateicoties filmai, varam pārliecināties, ka fotogrāfiju radīšanai māksliniekam ir vajadzīgs palu laikā salauzts, izčākstējis, pakusis ledus gabals. To autors fotografē, gan novietotu uz zemes, gan arī paceltu vertikāli. Tomēr otrs tikpat svarīgs materiāls, ko lieto autors, ir dabiska saules gaisma, kas padara ledu daļēji caurspīdīgu. Tieši gaisma ir tā, kas ļauj pamanīt joprojām ledū esošos priekšmetus un materiālus – koku mizu, zaru fragmentus, sausas zāles stiebrus, lapas; ar ūdeni sajauktas, ledū iesalušas smiltis un mālu. Ledus vietumis tikai daļēji paku­sis un tālab priekšmetu aprises ir izplūdušas, neskaidras. Tajā pašā laikā saules staros ledus atgādina ne tikai vairāk vai mazāk caurspīdīgu stiklu, bet arī līdzinās gludam spogulim, kas atstaro apkārt esošās debesis un saules apspīdētos mākoņus, radot pārsteidzošus krāsu salikumus. Taču vēl kāds autora novērojums: ledus virsma mēdz būt ne tikai spoža. Vietumis tā ir cietusi no savstarpējas ledus gabalu beršanās, tāpēc palikusi grubuļaina, raupja vai saskrāpēta. Fotoaparāts fiksē arī šādas dabiskas faktūras. Tā kadrā iekļūst un viens otram uzslāņojas visa redzētā daudzveidība – puscaurspīdīgajā ledū esošie priekšmeti, saules gaismas radītie krāsu refleksi, ledus dažādās virsmas, kuru īpaši efektīgi izdevies parādīt tajos gadījumos, kad aiz ledus gabala tika novietota kāda vienkrāsaina, tīras krāsas auduma strēmele. Valdemārs caur ledu fotografējis arī Mēmeles upes dibenu. Tad tapušas melnbaltās kompozīcijas, kur skrāpējumi uz ledus ļoti atgādina raupjas faktūras, kurus uz īstas gleznas atstāj platas, sarainas otas enerģiskie vilcieni! Turklāt, ja šādu fotogrāfiju nodrukā uz audekla un tad ievieto greznā koka rāmī, tad grūti ticēt, ka darbs nav gleznots! Mākslinieks neveic nekādas papildu manipulācijas ledus fotografēšanas laikā un apzināti nelieto attēla pēcapstrādi ar datoru. Viņš vienkārši spējis ieraudzīt un ar fotoaparātu fiksēt to, kādus brīnumus rada pati daba. Lai arī ticis fotografēts reāls dabas materiāls – ledus saules gaismā –, tomēr radītais drīzāk jāuzskata par abstraktu kompozīciju, kurā virsmu faktūru un krāsu attiecību saspēle izraisa vienīgi noteiktas tēlainas asociācijas. To apliecina arī fotogrāfiju cikla nosaukums – “Ledus. Saule. Ūdens”, jo mākslinieks pats apgalvo, ka viņu ļoti interesē tēlu pasaule ledū, kuru iepriekš nevar paredzēt un arī atkārtot. Un te būtu vietā pieminēt vēl vienu māksliniekam ļoti būtisku viņa fotogleznu komponentu. Jānis Valdemārs Helmanis tieši tāpēc devis izstādei nosaukumu “Mīlestība pāri visam”, ka ir pārliecināts, ka šīs fotogleznas būtu jāuztver kā viņa pateicības lūgšanas Radītājam. Valdemārs parasti saviem darbiem nedod nosaukumus. To vietā viņš izmanto atziņu fragmentus no filozofu, kristīgo kalpotāju, teologu garīgajiem tekstiem. Abstrakts attēls rada savas asociācijas, bet nelielie, tomēr satura ziņā tik ietilpīgie citāti palīdz skatītājam sajust garīgu mieru, harmoniju, līdzsvaru.

Teksti papildina vēl vienu fotogleznu grupu, kurās fiksēti ledū iesaldēti ziedi – tulpes, krokusi, ābeļziedi, kastaņas, sniegpulkstenītes, rozes, asteres, miķelīši. Šajā gadījumā mākslinieks pats veidojis savdabīgas ziedu kompozīcijas, izvietojot tās speciālās formās un pēc tam sasaldējot. Vasarā ziedi saules gaismā tika daļēji atkausēti un fotografēti. Vietumis ledus atgādina biezu, baltu tādu kā dūmaku, caur kuru pavīd sastingušās puķes. Tas atkal ir vēl viens aizkustinošs stāsts ne tikai par redzamo ziedu, bet arī par acumirkli un mūžību.

Pievienot komentāru

Par gada operas mākslinieku atzīts Mihails Čulpajevs, par gada baleta solistu - Antons FreimansŠodien Latvijas Nacionālās operas fonda "Gada balvas operai 2017" kā labākais operas solists saņēma Mihails Čuļpajevs, bet par labāko baleta solistu tika atzīts Antons Freimans.
Draugiem Facebook Twitter Google+