Apsūdzētie Vilems Kristins van Noitens (no kreisās) un Laurens Lambrehts, kurš Beļģijā pats strādā par policistu, pēc tiesas sēdes kopā ar nama īpašnieci Jeļenu Krūmiņu piekrita pozēt fotogrāfijai “Latvijas Avīzei”.
Apsūdzētie Vilems Kristins van Noitens (no kreisās) un Laurens Lambrehts, kurš Beļģijā pats strādā par policistu, pēc tiesas sēdes kopā ar nama īpašnieci Jeļenu Krūmiņu piekrita pozēt fotogrāfijai “Latvijas Avīzei”.
Foto – Artis Drēziņš

Mīlestībā pret Latviju norauj karogu 12

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šonedēļ skatīja lietu, kurā divi Beļģijas pilsoņi apsūdzēti kriminālpārkāpumā par Latvijas valsts simbolu zaimošanu, par ko maksimālais sods ir trīs gadi cietumā. Divi tobrīd 25 gadus vecie flāmu puiši Laurens Lambrehts un Vilems Kristins van Noitens, no kuriem viens vēl turklāt ir policists, noteikti neiedomājās, ka viņu pirms gada pastrādātais grēks būs tik nopietns un ka lieta varētu būt tik piņķerīga – viņi Latvijā apmeklējuši jau četras tiesas sēdes, vasarā atkal jābrauc uz piekto.

Reklāma
Reklāma

Lielā reibumā iepatīkas karogs

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

Vecrīga, agrs svētdienas rīts. Kalēju ielas 37. nama īpašniecei Jeļenai Krūmiņai sētnieks paziņojis, ka norauts karogs. Sētnieks vēl piebildis, ka tā ir nopietna lieta, par ko jāziņo policijai. Iepriekšējā diena – 25. marts – bija Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena un karogs bija izkārts ar sēru lenti. Kā J. Krūmiņa stāstīja tiesai, viņa arī ieraudzījusi internetā video ar notikušo (acīmredzot Rīgas pašvaldības policijas sagatavoto, kas joprojām pie­ejams iestādes feisbuka kontā) un tad vērsusies pašvaldības policijā, kas viņu nosūtījusi uz Valsts policiju. Tur jau īpašnieci meklēja, un arī abi flāmi jau atradās policijas rokās.

Karoga noraušanu un tālākās darbības ar to bija pamanījuši pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki un nosūtījuši uz notikuma vietu policijas ekipāžu. Video, ko skatījās arī tiesā, redzams, ka plkst. 5.47 vīrietis palecas un saķer karogu un nolauž tā kātu. Pēc tam aiziet, bet jau pēc divām minūtēm atgriežas, paņem karogu un iet pa ielu, bet cits vīrietis viņu fotografē. Tad abi mēģina noņemt karogu no kāta, stīvējas ap to. Plkst. 5.51 logos atspīd policijas bākuguns un vīrietis karogu ar visu kātu nomet uz ietves. Plkst. 5.52 abus vīriešus aiztur policija.

Lūdz piedošanu Latvijai

CITI ŠOBRĪD LASA

Izrādījās, ka Laurens Lambrehts Antverpenē strādā par policistu, pirms tam bijis pašvaldības policijā un darījis tādu pašu darbu, kādu viņu aizturējušie Rīgas policijā… Laurens stāsta, ka 24. martā sešu draugu grupā ieradušies Rīgā jauki pavadīt laiku. 26. martā bija plānojuši doties uz Siguldu aplūkot bobsleja un kamaniņu trasi, bet pirms tam nakti pavadījuši krogos un arī hostelī, dzerot alu. Nakts otrajā pusē palicis kopā ar Vilemu, pārējie četri draugi kaut kur noklīduši. Gājuši tos meklēt uz hosteli Kalēju ielā 50, kur bija apmetušies. Laurens iegājis iekšā, bet, draugus neatradis, izgājis atkal ārā. Tur redzējis, ka Vilems no ielas paņem karogu, fotografējis viņu. Tad Vilems teicis, ka labprāt paņemtu karogu kā suvenīru. Mēģinājuši karogu un melno lenti atsiet no kāta, bet nav izdevies. Tad gribējuši noraut, bet arī tas nav izdevies. Kad pamanījuši braucam policiju, Vilems nolicis karogu uz ietves un mierīgi stāvējuši.

Tikai policijā uzzinājuši, ko nozīmē melnā lente. “Beļģijā sēru dienās karogu nolaiž, nav lenšu. Nav arī speciālu likumdošanas aktu, kas aizstāv valsts simbolus. Beļģijā šāda darbība tiktu kvalificēta kā neliela zādzība un tiktu piemērots administratīvs naudas sods. Ja zinātu, kas mums draud Latvijā, neko tādu nedarītu,” tiesā teica L. Lambrehts, kurš arī atzina, ka bijis krietnā reibumā – pa nakti izdzēris kādas 12 puslitra pudeles alus. Par notikušo viņš pastāstījis savai priekšniecībai policijā, kur tomēr viņam atlaišana nedraudot. “Es lūdzu piedošanu Latvijai un latviešiem. Mums ir ļoti pozitīva attieksme pret jūsu valsti.”

Tiesā tika nolasītas arī Laurensa liecības policijai, kur viņš atzina, ka viņa darbības bijušas nelikumīgas un karogu zaimojošas, kaut gan tāds neesot bijis viņa nodoms, nebija domājis, ka kādu apvainošot. Savu vainu atzīstot pilnībā un nožēlojot nodarīto.

“Mēs neesam nekādi kriminālnoziedznieki. Mēs nobijāmies, bet nebēgām. Atbraukušajiem policistiem paskaidrojām, kas noticis, un gribējām uz vietas samaksāt sodu. Uz karoga speciāli nekāpām, turklāt Beļģijā par uzkāpšanu nesodītu, tas sanāca netīši, ņemot nost no kāta. Biju stipri iedzēris, tikai pēc tam sapratu, ka esmu nepareizi rīkojies,” tiesā sacīja Beļģijas policists.

Mārketinga jomā strādājošā Vilema Kristina van Noitena liecības nebija pretrunā ar drauga teikto. Kad abi gājuši atpakaļ uz hosteli, iepretim tam ieraudzījis pie mājas karogu. Laurens iegājis hostelī, bet Vilems palēcies un norāvis karogu, ko esot gribējis paņemt par piemiņu par jauki pavadīto laiku Latvijā. Karoga kāts pārlūzis ar lielu troksni, no kā nobijies un aizmucis, bet pēc tam atgriezies un paņēmis karogu. No hosteļa iznācis arī draugs.

Reklāma
Reklāma

“Tad nodomāju, ka nebūtu slikti nofotografēties ar karogu, jo Latvijā mums patiešām labi gāja. Mēģinot noņemt karogu veselu, nesaplēstu, netīšām uz tā uzkāpu, kātu un karogu rāvām katrs uz savu pusi. Es neapzinājos, ka latviešiem karogs ir tik svarīgs. Tā nebija ņirgāšanās. Atzīstu savu vainu un vēlos visiem atvainoties,” tiesā teica Vilems. Viņš atzina, ka tajā naktī bija izdzēris ap 10 pudelēm alus.

Videoierakstā redzams, kā flāmu jaunekļi norauj Latvijas karogu un fotografējas. Ekrānuzņēmums no Rīgas pašvaldības policijas Facebook.com

Prokurore paildzina apsūdzēto ciešanas

Abi apsūdzētie un viņus pārstāvošais advokāts Saulvedis Vārpiņš vēlas pēc iespējas ātrāk izbeigt tiesvedību un sagaidīt spriedumu – aizvakar notika jau ceturtā tiesa sēde, uz kuru abiem flāmiem jālido no Beļģijas, tērējot naudu un laiku. Taču izskatās, ka abiem nāksies vēl kādu laiku palidot šurpu turpu, jo prokurore Anete Bunde, neraugoties uz to, ka nav strīda par notikuma būtību, lūdza tiesnesi Ingunu Casno uz tiesu uzaicināt policijas izmeklētājus, lai noskaidrotu, vai izmeklēšanas laikā tikušas ievērotas apsūdzēto tiesības… Tātad formāli prokurore uzstājās kā advokāte, bet pēc būtības palielina abu nabaga flāmu ciešanas. Advokāta S. Vārpiņa ierosinājumu Latvijas policistu iespējamos pārkāpumus izdalīt atsevišķi disciplinārlietā tiesnese atstāja bez ievērības un nākamo tiesas sēdi noteica uz 4. jūniju.

Ko tad prokurore vēlas noskaidrot? Faktiski tikai to, kāpēc flāmi atteicās no tulka savā valodā un piekrita angļu valodas tulkam un cik kvalificēta bijusi tulkošana. Lielākais strīds ir par to, ka liecībās policijā abi apsūdzētie darbības ar karogu apzīmē ar vārdu “noraut”, bet tiesā – ar vārdu “noņemt”, kas neesot viens un tas pats… Puiši tiesā teica, ka bijis piedāvājums pēc flāmu valodas tulka sameklēšanas, taču tad, kā sacījuši policisti, viņu aizturēšana ieilgtu. Abi nosprieduši, ka vēlas pēc iespējas ātrāk tikt mājās, un piekrituši liecināt angļu valodā, ko labi pārvaldot, nepievērsuši lielu uzmanību vārdiem, jo nav domājuši, ka viss tik nopietni izvērsīšoties. Tagad no tā viņi ir mācījušies un tiesā abi sniedz liecības dzimtajā flāmu valodā. Tiesā nodrošināts flāmu–latviešu valodas tulks.

Advokāts man teica, ka sākotnēji pirms lietas nonākšanas tiesā prokurore esot piedāvājusi slēgt vienošanos par naudassodu, taču apsaudzētie tam nav piekrituši, jo cerot uz attaisnojošu spriedumu (jo pat ar vienošanās noslēgšanu kriminālsodāmība abiem paliktu).

Cietušajai apsūdzētie samaksājuši 50 eiro kā materiālo un morālo kompensāciju, kaut gan “valsts karogs nav novērtējams”, piebilda nama īpašniece. Puiši pēc tiesas sēdes J. Krūmiņai kārtējo reizi izjusti atvainojās, un cietusī abiem piedod. Vienlaikus tiesā nama īpašniece sacīja, ka abi jaunie vīrieši pelnījuši sodu, lai saprastu nodarīto un nobriestu kā personības – to viņa sakot kā diplomēta pedagoģe. Policija viņai karogu atdevusi.

Krimināllikuma 93. pants. Valsts simbolu zaimošana

Par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arī par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.