Mīlestības mēnesī muzeja ekspozīcijā vēdekļi 0
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja izstādē “Mēneša eksponāts. Interesants priekšmets no muzeja krājuma” februārī – karnevālu un maiguma mēnesī – apskatāms 19. gadsimta Ķīnā darināts vēdeklis no spāņu deju dejotājas Martas Alberingas kolekcijas, portālu LA.lv informēja muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ingrīda Lukašēvica.
Vēdeklis ir neparasts un nedaudz mulsinošs, tam ir sava leģenda un noslēpums. 1939. gadā Parīzē, pēc spāņu deju stundām, Marta Alberinga pastaigājusies gar Sēnas krastmalu. Kādā antikvāru priekšmetu bodītē, viņas uzmanību piesaistījis apgleznots 19.gs. ķīniešu vēdeklis un viņa to iegādājusies. Pēc atgriešanās Rīgā, māksliniece nospriedusi, ka spāņu dejām ķīniešu vēdeklis viņai nav vajadzīgs un nolikusi to plauktā. Tā pagāja 60 gadi. Tikai 1999. gadā, kad Marta Alberinga, viena no lielākajām mākslas priekšmetu kolekcionārēm Latvijā, savas kolekcijas atdāvināja Rīgas un Valmieras muzejiem, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ieguva arī šo vēdekli. Un tad, iekārtojot dāvinājumu izstādi, muzeja krājuma glabātāja Ligita Kalniņa nejauši atklāja vēdekļa noslēpumu… Pārsteigta bijusi arī pati Marta Alberinga. Sešdesmit gadus vēdeklis bija viņas īpašums, bet par tā noslēpumu viņa neko nebija zinājusi.
Vēdekli pavirši apskatot, neko neparastu ieraudzīt nevar. Vienā pusē uzgleznots sirms ķīnietis, sēžot zem koka un ar nazi verot vaļā rozā maisu, bet otrā pusē – viņš jau maisa saturu, acīmredzot, ir iepazinis un mainījusies arī viņa sejas izteiksme… Kur tad noslēpums? Izrādās – vēdeklis atveras abpusēji. Ja no aizvērta stāvokļa virsējo plāksnīti lēnām atver uz kreiso pusi, atklājas slēpta virsma ar četriem austrumu mīlas mākslas zīmējumiem.
Izrādījās, ka tas nav vienīgais vēdeklis ar noslēpumu muzeja krājumā. Bet tas jau ir cits stāsts. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā tiek glabāti 65 vēdekļi, 12 no tiem ir Martas Alberingas kolekcijā.
Muzeja krājuma glabātāja Ligita Kalniņa stāsta: “Nelielais, burvības un noslēpumu pilnais priekšmets – vēdeklis kādreiz bija absolūti nepieciešams augstāko aprindu dzīvē. Vēdekļu dzimtene ir Ķīna un Japāna. 16.gadsimtā vēdeklis kļuva populārs Eiropā. Vēdekļu modes uzplaukuma laiks bija 18. gadsimts. Saliekamais vēdeklis 18. gadsimta vidū kļūst par obligātu un neatņemamu dāmu tualetes priekšmetu, bez kura nebija iedomājama dāmas parādīšanās augstākajā sabiedrībā. Vēdeklis dāmas rokās kļūst dzīvs, spilgts līdzdalībnieks visās ballēs, pieņemšanās, svētkos un ceremonijās. Tajā pašā laikā vēdeklis it kā zaudē savu tiešo uzdevumu – atvēsināt daiļo būtni, kļūstot par izsmalcinātu koķetērijas ieroci. Māksla darboties ar vēdekli prasīja lielu veiklību, izdomu un prasmi. Tika pat dibinātas speciālas vēdekļu lietošanas skolas.”
Ekspozīcijā – līdz 30. martam.
