Mobilā versija
+5.8°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
13. jūlijs, 2017
Drukāt

Monika Zīle: Mīlestību vai naudu? (1)

Foto - Matīss MarkovskisFoto - Matīss Markovskis

Monika Zīle

Pirms kāda laika pazīstams Krievijas estrādes mākslinieks šokēja daudzus savus pielūdzējus, publiskā atbildē uz jautājumu par iespējamo izvēli – mīlestību vai naudu? – bez vilcināšanās ņemdams materiālo sastāvdaļu, kura esot daudz stabilāka nekā grozīgās jūtas. Par to atbalstītājos un noliedzējos sadalījusies tūkstošgalvainā fanu draudze joprojām krusto šķēpus sociālajos tīklos. Taču jau paredzams, ka šajā verbālajā karā nebūs uzvarētāja un tas lēnām izsīks līdzīgi tādiem pašiem, kur ētikas principu sludinātāju nometne izsenis dažādos veidos bez galavārda diskutē ar finanšu lomu par galveno atzinušajiem.

Jāteic, Latvijā viņi jau pagājušajā gadā bija lielā vairākumā SKDS aptaujā par valstī pirmkārt risināmām problēmām: toreiz 81 procents uzskatīja, ka vissvarīgākie ir ekonomikas jautājumi. Spēku samērs nav mainījies arī tagad jūnija beigās publiskotajā izvaicāšanā par šo pašu tēmu – rezultātos atspoguļojas apbrīnojama uzticība pērnajam viedoklim, un atkal tikai 18 procenti pirmajā vietā liek morāles druvas kopšanu. Tas gan nenozīmē, ka mūsu sabiedrība vispār atmetusi ar roku morāles principiem. Katrā sevi cienošā veidojumā, Saeimu ieskaitot, pastāv ētikas komisijas, ir izstrādāti daudzi attiecīgi kodeksi un normas. Tikai jautājums, cik nopietni tām pakļautie uzlūko morāles kodeksos iezīmētos nepārkāpjamos sliekšņus, ap kuriem skaļi drūzmējas ekonomikas pasaules neviennozīmīgās izvēles un korupcijas vārdā saukti kārdinājumi materiālā izteiksmē. Diemžēl pasaulē pret tiem nav izgudrota vakcīna, un pat visbargākajiem sodiem, dažās seno Austrumu zemēs kukuļņēmējiem un zagļiem nocērtot roku, nebija pa spēkam iznīdēt šo netikumu.

Bet, pie nesenās SKDS aptaujas rezultātiem atgriežoties, – nemaz nav par ļaunu izsvērt savas attiecības ar dzīves materiālo pusi. Dažādu iemeslu pēc. Lūk, ideālisti nebeidz apgalvot, ka visas nelaimes izraisa nauda, jo tieksmē pēc zelta saduļķojas dvēsele un aizmiglojas garīguma apvārsnis. Piezemētie ciniķi šķietami piekrīt: protams, mīlestību par naudu nenopirksi, bet ar to šīs preces tirgū iespējams uzlabot savu pozīciju. Klasiķis Ērihs Marija Remarks izsakās vēl saprotamāk: “Nauda nedara laimīgu, toties ārkārtīgi nomierina.” Mūsu pašu valstsvīram Kārlim Ulmanim pieder atziņa, ka nevienu rēķinu nevar nomaksāt tikai ar labiem nodomiem. Ja piekrīt, ka vēlme pelnīt daudz ir visu nelaimju pamats, tad ko sacīt par naudas trūkumu?… Uz šo jautājumu diezgan skarbi atbild latviešu tautas paruna: “Kā nabadzība pa durvīm iekšā, tā mīlestība pa logu ārā.”

Sabiedrību pamatīgi satraukušo “Rīdzenes priekšnesumu” kontekstā nebūs par ļaunu atcerēties vēl pirms mūsu ēras izskanējušo Cicerona paudumu: “Nekas nav tik svēts, lai ar naudu to nevarētu nomelnot, un nekas nav tik stiprs, lai ar naudu to nevarētu pieveikt.” No tā izriet galvenais, ko mums vajadzētu prātā turēt, sākoties nākamās Saeimas vēlēšanu kampaņas “piešaudei”. Proti, ka visļaunprātīgākais naudas lietojums ir iespēja par to nopirkt politisko varu.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nedrīkst taču bērt pērles cūkām priekšā!

Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” izteica viedokli, ka Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas aicinājums Valsts prezidentam atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai ir bijis pārsteigums. Viņa atgādināja, ka VDK izpētes komisijai ir likumdevēja dots uzdevums līdz 2018. gada jūnijam sniegt rekomendācijas valdībai, kā un cik lielā mērā atvērt “čekas maisus”. K. Jaunzeme komisijas priekšlikumu atcelt likumu un vienkārši visu publiskot salīdzināja ar šo cilvēku vārdu izbēršanu uz ielas, lai visi varētu bradāt, bet, par laimi, tiesiskā valstī tā nevarot darīt. “Visu publiskot un iet ar revolucionāro pārliecību nevar, tad “čeka” turpinātu dzīvot,” sacīja Jaunzeme.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+