Mobilā versija
+1.6°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
29. augusts, 2017
Drukāt

Kā veido “persiku debesis” un “tīro sniegu”? Keramiķes Laimas Grigones noslēpums (1)

Arhaiski antropomorfa, mazliet japāniska tējkanna. Publicitātes fotoArhaiski antropomorfa, mazliet japāniska tējkanna. Publicitātes foto

Kā stāsta senas teikas, Dieviņš esot cilvēku izlipinājis no māla. Jaunā keramiķe Laima Grigone māla traukus cilvēcisko, veidojot tiem antropomorfu formu, izmantojot vieglus pirkstu iespiedumus un paštaisītu glazūru. Savā darbnīcā Laima ir radītāja un viņas bērni – darbi.

 

Kursi pareizai izvēlei

“Tā kā mana māsa aizgāja studēt uz arhitektiem, mamma man ieteica iet uz interjeristiem,” atceras Laima. “Tā sakot, lai veidojas ģimenes bizness. Plāns likās loģisks un es nonācu Oksfordas Bruksas universitātes sagatavošanas kursos Anglijā. Tur bija ļoti interesanta un daudzpusīga mācību programma dizainā, apguvu dažādas nozares grafiku, modi, interjera dizainu, tēlniecību un daudz ko citu.”

Anglijā jauniešiem pēc skolas beigšanas ir speciāli kursi, kas palīdz izmēģināt vairākas profesijas un izvēlēties īsto. Daudzi jaunieši pēc skolas grib kaut ko radoši darīt, bet nezina, kā tas notiek, kas viņiem labāk piemērots. Sagatavošanas kursos viņi uztaisa dažādu veidu darbus un tad jau jūt, uz kurieni sirds velk vairāk.

Izmēģinot vairākus dizaina virzienus, Laima saprata, ka interjera bizness nav domāts viņai, un uzsāka apgūt moderno lietišķo mākslu Falmutas universitātē Lielbritānijā. Mācības bija starpdisciplināras, tika apgūti gan dažādi dizainā izmantojamie materiāli – stikls, metāls, koks –, gan to apstrādes tehnoloģijas. “Pa druskai no visa, pa īstam neko,” kā joko angļi. Brīvais un mainīgais mācību formāts turpinājās visus trīs bakalaura studiju gadus. Ik pa laikam darbi – kinētiskās skulptūras, instalācijas utt. – rezultējās izstādēs, kopā veselās 13. Laimasprāt, tā ir ļoti vērtīga pieredze, jo mākslinieks redz savus darbus it kā no malas, no cita skatpunkta.

Bakalaura darbā tapa programmatiski ļoti sarežģīta kompozīcija ar ne mazāk sarežģītu nosaukumu, kuru varētu tulkot kā “Antiņi tirgo ūdeni un atklāj dabas līdzsvaru”. Darbā bija savienots metāls, koks stikls, keramika un gaismas. Keramiskie trauki bija antropomorfi – cilvēkveidīgi. Šis darbu cilvēciskums joprojām jūtams Laimas daiļradē.

 

Atgriešanās mājās

Mācoties 2. kursā, “Erasmus” prakses laikā meitene nonāca pie keramiķes Ingrīdas Žagatas. “Kad jautāju pasniedzējiem, vai prakse skaitās, ja es pati arī esmu no Latvijas, viņi tikai pasmaidīja,” atceras Laima. “Trīs mēnešus nodzīvoju pie keramiķes, sāku mācīties virpot, gatavot svēpēto keramiku. Svarīgi bija redzēt keramiķa dzīvesveidu. Redzēt, vai ir iespējas strādāt un izdzīvot laukos.”

Atgriezusies no Anglijas, Laima ar vecāku atbalstu iekārtoja darbnīcu Svitenes pagasta “Urštēnos”, kas atrodas Rundāles novadā. Tad jaunā māksliniece gadu sēdēja mājās un virpoja tikai sev, nevis pārdošanai. Svarīgi bija tehniski attīstīt prasmes un atrast savu rokrakstu. Noskaidrot, ko tehniski var izdarīt. Un viņa sāka ar savas virtuves traukiem – krūzēm un krūzītēm, šķīvjiem un šķīvīšiem, bļodām un bļodiņām.

“Tas bija ļoti svētīgs gads,” atzīst māksliniece, “man bija svarīgi panākt, lai tam, ko es taisu, ir nozīme citu cilvēku dzīvē. Es gribu, lai trauki ir ne tikai funkcionāli un utilitāri, bet lai tie kaut ko maina cilvēkā. Man māls ir kā dzīva būtne, es gribu, lai to var redzēt ar acīm, sajust ar tausti, izjust intuitīvā līmenī.”

Šobrīd Laima veido darbus galerijām ne tikai Latvijā, bet arī Anglijā, Dānijā, Krievijā, Japānā un ar interneta starpniecību (laimagrigone.com) pārdod visā pasaulē. Ap 50% produkcijas eksportē, ap 50% tirgo uz vietas.

 

Arhaiski antropomorfa, mazliet japāniska tējkanna. Publicitātes foto

Pievienot komentāru

Darbs ir, bet nav kas strādā (66)Nacionālā apvienība nākotni redz vietējiem melnstrādniekiem un ievestiem inženieriem
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+