Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. septembris, 2013
Drukāt

Militārās mācības Krievijā satraukušas prātus Latvijā

Foto - RIA Novosti/ScanpixFoto - RIA Novosti/Scanpix

Ministru kabinets šodien valdības sēdes slēgtajā daļā skatīs Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotu dokumentu “Par militāro draudu analīzi”, kura saturs sabiedrībai netiek atklāts. Vienlaikus pēdējās dienās izplatījušās runas par to, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos un zemessardzē izsludināta ārkārtas situācija. 


Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”) telefonsarunā noliedza ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, apgalvojot, ka tās ir tikai baumas. “Pēdējās dienās baumo gan par trauksmi, gan par ārkārtas situāciju, bet tā nav tiesa,” apgalvoja ministrs, atgādinot, ka saskaņā ar likumu ārkārtas situāciju izsludināt drīk­stot tikai Ministru kabinets.

Avoti Nacionālajos bruņotajos spēkos un zemessardzē gan vēsta ko citu – karavīri nedēļas nogalē esot apzināti un viņiem atgādināts būt gatavībā. “Tas nozīmē, ka man jābūt gatavam stundas laikā pilnā ekipējumā ierasties bāzē,” paskaidroja kāds avots. Pabriks to komentē šādi: “Armija nav domāta zāles krāsošanai! Karavīriem vienmēr jābūt gataviem. Ja kāds komandieris nolēmis šajās brīvdienās pārbaudīt savu personālsastāvu, tad tas vēl nav iemesls neapmierinātībai vai satraukumam.”

Pēdējās dienās aizsardzības jautājumiem pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība Krievijas un Baltkrievijas kopīgo militāro mācību “Zapad 2013” (“Rietumi 2013”) dēļ.

Oficiāli gan kaimiņvalstis skaidrojušas, ka tajās tiks izspēlēta cīņa pret teroristiskiem grupējumiem, kas šķērsojuši Baltkrievijas un Krievijas robežu, taču militārie eksperti un arī Latvijas aizsardzības ministrs apšauba, ka šīm mācībām ir aizsardzības mērķi, un norāda, ka, visticamāk, tajās tiks simulēts uzbrukums Baltijas valstīm.

“Šajās mācībās piedalās kaujas vienības un militārā tehnika, kas netiek izmantota cīņā pret terorismu, piemēram, gaisa desants un smagā artilērija,” skaidroja ministrs, bet vienlaikus viņš aicināja cilvēkus par to nesatraukties un saglabāt pašcieņu. Krievijas vēstniecība Latvijā izplatījusi paziņojumu, kurā kategoriski noraida šādus izteikumus un apgalvo, ka mācības neietver nekādus draudus kaimiņvalstīm. Turklāt mācības novērojot ārvalstu speciālisti, tostarp arī Latvijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Pabriks nevarēja skaidri atbildēt, vai no Krievijas tiks prasīts kāds oficiāls skaidrojums par šīm militārajām mācībām. Latvija un citas NATO valstis vairākkārt aicinājušas Krieviju uz lielāku sadarbību un savstarpēju uzticību, izveidota pat īpaša NATO–Krievijas padome, bet šī sadarbība joprojām ir formāla un nespēj kliedēt savstarpējo neuzticību. Pēdējos gados Krievija aktīvi nostiprina militāro klātbūtni Baltijas jūras reģionā. Latvijas robežas tuvumā tiek attīstītas aviācijas bāzes, bet šopavasar militārās mācībās kaimiņvalsts izspēlēja uzbrukumu Zviedrijai.

Aizsardzības ministrija sagatavojusi rīkojuma projektu “Par militāro draudu analīzi”, kas šodien tiek skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā. Ministrs paskaidroja, ka saskaņā ar Nacionālās drošības likumu AM katru gadu sagatavo šādu analīzi, kurā izvērtē pret Latviju vērsta militāra iebrukuma iespējamību.

Šis dokuments diemžēl ir klasificēts kā slepens, tādēļ militāro ekspertu atzinumi par Latvijai draudošajām (vai nedraudošajām) briesmām plašākai sabiedrībai, visticamāk, tā arī nekļūs zināmi. Taču tas, ka šogad šis dokuments iesniegts vienlaikus ar Krievijā un Baltkrievijā notiekošajām militārajām mācībām, esot tikai sagadīšanās.

 

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+