Miljonāra kaprīze? 0
Vakardienas “LA” izlasīju Arta Drēziņa rakstu “Grūtais ceļš uz skolu”.
Jūtu līdzi pirmklasniecei Amandai un viņas ģimenei, taču Latvijas laukos ir daudz tādu neatrisināmu problēmu. Pareizi te raksta – var bērnu aizvest uz skolu, dienā tērējot 40 un vairāk eiro, bet ko darīsim, kad nauda būs iztērēta?!
Latvija ir stipri par lielu pašreizējam iedzīvotāju skaitam. Mums ir saglabājušās daudzas lauku viensētas (mani tas iepriecina, taču tam nāk līdzi neatrisināmas problēmas), kas no citiem kaimiņiem atrodas par suņu reju daudz lielākā attālumā. Vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē saziņā ar ārpasauli zemnieks kaut kā tika galā. Tad brauca ar zirgu, bērni uz nedēļu devās uz skolu un dzīvoja internātā. Nekādi Eiropas gudrīši nekontrolēja, ko un cik bērns ēd, kāda guļamtelpā ir valdošā čakra un citas šodienas pārmērības. Visu kārtību noteica un uzraudzīja skolas vadība.
Šodien daudzi nopērk lētus īpašumus pasaules malā, un tad vajag elektrību, internetu, autobusu, tīrītus ceļus, pasta piegādi utt. Protams, to visu vajag, bet vai nevajag sākt no otra gala? Vispirms katram jāizvēlas savām spējām un makam atbilstoša dzīvesvieta. Lēta māja un lēta dzīvošana nav viens un tas pats! Dzīvot tik tālos laukos – tā ir miljonāra kaprīze!
Tāmnieks
(komentārs no la.lv)
