Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. novembris, 2015
Drukāt

Miljonāru saraksts: Latvijas bagātākie cilvēki kļuvuši vēl turīgāki (7)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ilustratīvs attēls

Ceturto gadu pēc kārtas Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti AS “ABLV Bank” īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas “Laika stars” un SIA “Lursoft” pētījums.

Fiļa bagātība gada laikā augusi par 15 miljoniem eiro, sasniedzot 314 miljonus eiro. Arī Berņa bagātība gada laikā augusi par 15 miljoniem eiro, sasniedzot 310 miljonus eiro.

Šogad trešo vietu saglabājis AS “Rietumu banka” lielākais īpašnieks Leonīds Esterkins, kura īpašumu kopvērtība gada laikā augusi par 10 miljoniem eiro, sasniedzot 266 miljonus eiro.

Ceturtajā vietā ierindots otrs lielākais “Rietumu bankas” līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko, kura īpašumu vērtība gada laikā augusi par pieciem miljoniem eiro, sasniedzot 136 miljonus eiro.

Savukārt piektajā vietā ierindojies kompānijas “Mikrotīkls” līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, kura īpašumu vērtība gada laikā palielinājusies par pieciem miljoniem eiro, sasniedzot 85 miljonus eiro.

Sestajā vietā, pakāpjoties par vienu vietu topā, šogad ir Bergu dzimtas nekustamo īpašumu apsaimniekotājs Justs Nikolajs Karlsons, kura īpašumu vērtība augusi par 13 miljoniem eiro, sasniedzot 77 miljonus eiro.

Septītajā vietā, pakāpjoties uz augšu no 10.vietas pērn, ir azartspēļu uzņēmuma “Alfor” līdzīpašnieks Jānis Zuzāns, kura īpašumu vērtība augusi par astoņiem miljoniem eiro, sasniedzot 65 miljonus eiro.

Astotajā vietā ierindojies pagājušā gada saraksta jaunpienācējs Mārcis Martinsons, kāpinot savu īpašumu vērtību gandrīz divkārt. Par miljonāra godu 22 gadus vecais Mārcis Martinsons var pateikties savam tēvam, kriminālu nepatikšanu vajātajam būvniecības uzņēmējam Mārim Martinsonam, kurš savu biznesu pārrakstījis uz dēla vārda. Martinsonu ģimenes uzņēmumam “MM investīcijas” tieši un pastarpināti pieder kapitāldaļas vairākos būvniecības uzņēmumos, piemēram, “Moduls Rīga” un “Velve”. Mārča Martinsona īpašumu vērtība augusi par 30 miljoniem eiro, sasniedzot 61 miljonu eiro.

Devītajā vietā ir meža nozares kompānijas “AKZ” īpašnieks Uldis Asars, pakāpjoties no 11.vietas pērn. Asara īpašumu vērtība samazinājusies par diviem miljoniem eiro līdz 48 miljoniem eiro.

Uz desmito vietu no sestās vietas pērn ir nokritis farmācijas kompānijas “Olainfarm” lielākais akcionārs Valērijs Maligins. Viņa īpašumu vērtība samazinājusies par 23 miljoniem eiro līdz 45 miljoniem eiro. Lai gan “Olainfarm” sasniedzis apgrozījuma rekordu (93,7 miljoni eiro) un guvis arī 12,2 miljonu eiro konsolidēto peļņu, tomēr visu uzņēmuma peļņu paredzēts ieguldīt attīstībā, un Maligins šogad ir izticis bez dividendēm.

Kā liecina saraksts, gada laikā Latvijas 100 visbagātāko cilvēku pirmā desmitnieka īpašumu vērtības kopsumma sasniegusi 1,41 miljardu eiro.

Topa veidotājs Lapsa norādīja, ka Latvijā nevar nosaukt galvenās trīs vai piecas nozares, uz kurām balstītos visa ekonomika. Jau miljonāru saraksta pirmajā desmitniekā ir atrodami ne tikai baņķieri, bet arī nekustamo īpašumu un būvniecības, meža nozares, informācijas tehnoloģiju un farmācijas pārstāvji. Savukārt “Top 100” ir iekļuvuši visu nozaru pārstāvji.

Jaunais “Top 100” jau tradicionāli tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju “Laika stars” un “Lursoft” datu bāzēm. “Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība arī pēdējā gada laikā ir turpinājusi pieaugt (1,36 miljardi eiro pirms gada), taču tālākā “Top 100″ daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar nelielu vērtības kritumu,” norāda “Laika stara” vadītājs Vadims Jerošenko, kurš notikušās pārmaiņas skaidro, pirmkārt, ar ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām arī uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu jomā.

Ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas deva savu artavu arī darījumu nozarē, kur potenciālajiem investoriem parādījās apetīte pēc lēti nopērkamiem objektiem, kas ir krīzes situācijā jau cietuši vai arī drīz sāks ciest zaudējumus un kuru saimnieki tāpēc izlems labāk pārdot to, kas vēl ir saglabājis vērtību. Šie apsvērumi ir ietekmējuši vērtēšanas metodiku, jo, tirgū esot lētiem piedāvājumiem, vidējais investors būs gatavs maksāt ne vairāk kā piecu gadu peļņu (EBITDA), kas turklāt 2014.gadā samazinājās.

“Tieši šo iemeslu dēļ mēs uzņēmumu vērtību vairāk nekā citus gadus saistījām ar pašu ieguldījumu, uzskatot: jā, uzņēmuma peļņa ir pasliktinājusies, iespējams, ir pat ciesti zaudējumi, tomēr šī situācija, līdzīgi kā citas krīzes mūsu un pasaules vēsturē, ir pārejoša. Būtu nekorekti uzskatīt, ka uzņēmumiem nepiemīt vērtība tāpēc, ka tie vairs negūst peļņu vai arī peļņa ir būtiski samazinājusies. Tieši šādu uzņēmumu finanšu spēku raksturo tas, cik tajos ir ieguldījuši īpašnieki un cik ilgs laiks ir dots pelnītspējīgas darbības atjaunošanai,” saka Jerošenko.

Izvēle lielai daļai uzņēmumu vērtību nesaistīt ar ieņēmumiem, bet gan ar pašu kapitālu, ir piesardzīgais pieņēmums, kas radījis “Top 100” vērtības samazinājumu. Tiesa, šis samazinājums ir uz papīra, un, atjaunojot ieņēmumu, kā arī peļņas plūsmu, uzņēmumi atkal atjaunos savas iepriekšējās vērtības pozīcijas topā, stāsta “Laika stara” vadītājs.

“Ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas prognozēt nevēlas neviens, un tas ir arī ļoti grūti izdarāms. Skatoties uz nākamo gadu, mums gribas ticēt, ka uzņēmumi, iesniedzot 2015.gada pārskatus, varēs apliecināt, ka ir atrasti risinājumi ne tikai ieņēmumu rādītāju atjaunošanai, bet arī pārliecinošam vērtības solim augšup,” saka Jerošenko.

“Lursoft IT” valdes locekle Daiga Kiopa akcentē to, ka veiksminieki joprojām atrodami visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs. “Aizvadītais gads sekmīgs bijis ne tikai banku sektorā strādājošajiem, bet arī citu darbības sfēru pārstāvjiem. Piemēram, tradicionāli topā atrodami ar farmācijas, būvniecības, tirdzniecības, nekustamā īpašuma u.c. biznesa jomām saistītu personu vārdi,” saka Kiopa.

Savukārt “Top 100” veidotāji Lato Lapsa un Kristīne Jančevska norāda, ka kopumā tomēr visi dati liecina par aizvadītu izcilas stabilitātes gadu – galu galā sen nav bijis tik neliels “Top 100” jaunpienācēju un attiecīgi arī sarakstu pametušo īpatsvars. Savukārt pāris papildsadaļās (savādo miljonāru un turīgāko ģimeņu sarakstā) pārmaiņu personālijās vispār nav.

Pilns jaunais Latvijas miljonāru “Top 100”, desmit turīgāko ģimeņu un divdesmit savādo miljonāru, kā arī “Top 100” veterānu saraksts un detalizēts saraksta veidošanas metodikas apraksts atrodams biznesa žurnāla “Kapitāls” decembra numurā līdz ar tiem miljonāriem, kas palikuši uzreiz aiz pirmā simtnieka.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Suharenko Latvijā ieradās pliks kā žurka. Pavasarī redzēji foto, kur Suharenko ir kopā ar toni noteicošiem Krievijas žīdiem un vēl kopā ar PŪĶINU! Vai Suharenko nav finansu bumba Latvijā ar Rietumu banku. Sargies Latvija!

  2. Neviens īsti nevar paskaidrot, kāda tieši ir miljonāra Ruslana Tihonova veiksmes formula, bet visdrīzāk tā ir veiksme un liels darbs. Savu pirmo uzņēmumu Ruslans Tihonovs dibināja vēl 90. gadu sākumā, līdz šim brīdim informācija par miljonāru bija praktiski nepieejama, bet šogad ir parādījušās vairākas publikācijas plašu saziņas līdzekļos. Kā piemēram, pazīstamais spāņu žurnāls “Interviú” publicējis rakstu, kurā “Atspoguļo Ruslana Tihonova 8 miljonu vērto villas iegādi”. Kā arī no citām publikācijām ir zināms, ka daudzi R. Tihonova īpašumi atrodas dienvidu Eiropā un Latvijā.
    Kas tie tādi ir miljonāri? Veiksminieki? Krāpnieki vai biznesa ģēniji? Cilvēki vienmēr ir gribējuši zināt no kurienes citiem ir jahtas, lidmašīnas, villas, rūpnīcas un milzīgi holdingi kuros strādā simtiem un pat tūkstošiem cilvēku.
    Kā pieminēja viens ļoti bagāts cilvēks, miljardieris, savā privātajā intervijā: “Naudai patīk klusums”. Cits miljardieris šiem vārdiem piebilda: “Bizness ir intīma lieta” Un tas nav aforisms vai anekdote, bet pavisam nopietns izteikums. Atklāti lielīsies par savu bagātību tikai nelabojams lielībnieks. Lielai naudai nepatīk krāšņi notikumi un dramatiski piedzīvojumi. Miljonu un miljarda īpašnieki cieši kontrolē informācijas lauku apkārt sev un stingri filtrē ziņas kuras tiek izplātītas plašu saziņas līdzekļiem. To mēs labi varam redzēt miljonāru un miljardieru biogrāfijās. Bagātnieki nav publiskas figūras, ne šovu-zvaigznes, ne politiķi kuri gatavi visu izdarīt lai tikai pievērstu sev uzmanību. Galu galā interese par viņiem jau tā ir pārāk liela: viņu dzīves detaļas alkst saņemt žurnālisti, ziņkārīga publika, konkurenti un pat dažādu valstu valdība. Daudzus interesē bagātnieku privātā dzīve, kā atpūšas, ko ēd, ar ko guļ. Bet gudri cilvēki saprot: pat no parastas bagātnieka biogrāfijas analīzes, tā kurš naudu nopelnīja pats, priekš sevis var pasvītrot daudz interesantu ideju sava biznesa veidošanai.
    Ko Jūs domājat par miljonāru veiksmes formulām? Un kāda ir miljonāru ikdiena?

  3. Prieks par “Mikrotīkla” panākumiem. Arī VEFa korpusa atdzimšana priecē.

  4. Kāpēc jāskaita citu nauda?

  5. Pateicoties mūsu izcilajam grāmatvedim un viņa veiksmes stāstam!

  6. Bravo.bravissimo!! Būs pašiem savi Rokfelleri Atbildēt

    Atliek vēl tikai aplikt ar progresīvo ienākuma nodokli,kā ASV miljardierus! Kāpēc kavējamies?

  7. ” … banku sektorā strādājošajiem … ”
    —-
    Banku sektorā nestrādā, bet darbojas !
    Nodarbojas ar aplaupīšanu, maskējoties zem populistiskiem
    saukļiem: attīstam ražošanu, investējam nozarēs u.t.t.
    —-
    Patiesībā, paaugstina cenas, ne par grasi nedarot iedzīvotāju
    labā, bet piestūķējot savas kabatas uz pircēja rēķina.
    Uzpirktā “valdošā “”elite”” to atbalsta.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+