Valsts kontrole otro gadu pasniedz Atzinības rakstus par atbildīgu un profesionālu sadarbību. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pateicās Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālībai par sniegto informāciju un padomu. Atzinības rakstu saņēma tās pārstāvis Guntis Brakmanis.
Valsts kontrole otro gadu pasniedz Atzinības rakstus par atbildīgu un profesionālu sadarbību. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pateicās Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālībai par sniegto informāciju un padomu. Atzinības rakstu saņēma tās pārstāvis Guntis Brakmanis.
Publicitātes foto

Miljoni izkūp, vainīgos meklē 16

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa, izvērtējot aizvadītā gada veikumu, kā vienu no apjomīgākajām akcentēja revīziju par valsts spēju pacientiem nodrošināt kvalitatīvu ambulatoro veselības aprūpi. Revidenti secinājuši: kopš Veselības ministrija ieviesusi kvalitātes kritērijus, ārsti nav būtiski uzlabojuši savas darbības rādītājus. Neatrisināts ir ģimenes ārstu pieejamības jautājums, īpaši lauku reģionos.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ir paziņojusi, ka 3. jūlijā sāks streiku, ja Veselības ministrija neizpildīs viņu izvirzītās prasības. Elita Krūmiņa un Valsts kontroles (VK) padomes pārstāve, Trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava uzskata, ka ģimenes ārstiem nav būtisku iemeslu, lai viņi rīkotu šādu protesta akciju.

E. Krūmiņa: “Liela daļa ģimenes ārstu nav ieinteresēti sasniegt kvalitātes rādītājus, jo kopējo viņu ienākumu apjomu ietekmē par katru ārsta praksē reģistrēto pacientu garantētā kapitācijas nauda, kā arī citi fiksētie maksājumi. Bet kvalitātes kritērijus taču izstrādāja ministrija sadarbībā ar ģimenes ārstu asociācijām. Ja mēs tomēr gribam, lai cilvēki kļūst veselīgāki, tad kvalitātes rādītājiem ir liela nozīme. Tajos tiek ietvertas profilaktiskās pārbaudes, vakcinācijas, skrīningi, lai pārliecinātos, ka nav onkoloģiska saslimšana, bet, ja tāda atklājas, tad laikus to novērstu… Finansējums jāvirza uz to, lai pacients būtu vesels, nevis vienkārši jāmaksā ārstam par to, ka mēs esam reģistrēti viņa praksē.”

CITI ŠOBRĪD LASA

I. Vārava pastāstīja, ka vairākus kritērijus, kādi pastāv Eiropas Savienības valstīs, Latvijas ģimenes ārstiem neprasa, jo ārsti esot bijuši kategoriski pret. “Kaut vai tas pats neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaits, ja ir hroniska saslimšana. Daudzās Eiropas Savienības valstīs šāds kritērijs pastāv, lai vērtētu ģimenes ārstu darba kvalitāti, bet mūsu ģimenes ārsti tam nav gatavi, taču pieprasa papildu finansējumu,” atzina VK padomes pārstāve.

E. Krūmiņa uzskata, ja ģimenes ārsts saņem garantētu finansējumu no valsts par katru praksē reģistrēto pacientu un šī nauda veido lielāko daļu no viņa ieņēmumiem, tad viņš nav ieinteresēts pacientus aicināt, piemēram, uz profilaktiskajām apskatēm.

“Man rodas sajūta, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācija destruktīvi organizē šo protesta akciju. Pēc revīzijas mēs ieteicām pārskatīt ģimenes ārstu darbu, lai to padarītu efektīvāku, bet viņiem tas licies kā tāds uzbrukums un pazemojums,” secināja valsts kontroliere.