Miljoni kūp e-veselības katlā 0
Valsts kontrole (VK) kopā ar Zviedrijas augstākās revīzijas iestādes speciālistiem, veicot e-veselības lietderības pārbaudi, secinājusi, ka deviņu gadu laikā projektā ir ieguldīti 14,5 miljoni eiro (no tiem 11,3 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudas), bet neviens e-veselības pakalpojums mums joprojām nav pieejams. Bija paredzēts, ka visa sistēma pilnībā sāks strādāt no 2016. gada janvāra, bet revidenti konstatējuši, ka gandrīz puse no projekta pamatnostādnēs plānotajiem pasākumiem nemaz nav sākti.
VK veikusi pētījumu, lai noskaidrotu, kādi un cik lieli būtu ieguvumi veselības aprūpes sistēmā, ja e-veselības projekts būtu veiksmīgi īstenots un 2013. gadā sācis darboties, kā tas sākotnēji bija iecerēts. Trīs gadu laikā ieguvums būtu trīs miljoni eiro.
“Sekmīga e-veselības projekta ieviešana uzlabotu veselības aprūpes sistēmas darbību, dodot iespēju pacientiem piekļūt saviem veselības datiem, daudz īsākā laikā pieteikties pie speciālista, sazināties ar ģimenes ārstu, saņemt elektronisko recepti vai darba nespējas lapu… Arī ārstniecības iestāžu darba efektivitāte palielinātos, jo ārstiem būtu nodrošināta ātra pieeja visiem pacienta datiem, kā arī būtu mazāk laika jāpatērē dokumentu sagatavošanai. Kaut Latvijā šo projektu sāka īstenot vienlaikus ar citām Eiropas Savienības valstīm, tajā skaitā Igauniju, mūsu valsts projekta ieviešanā 2014. gadā nokļuva priekšpēdējā pozīcijā,” pastāstīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Veselības ekonomikas centrs bija viena no tām iestādēm, kurām Veselības ministrija sākotnēji uzticēja šo projektu. Centrs jau sen ir reorganizēts, bet tās vadītāja Daiga Behmane, kura patlaban ir Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja un arī veselības ministra Gunta Belēviča padomniece, par neveiksmes cēloni uzskata e-veselības mētāšanu no vienas institūcijas uz otru. “Projektu sāka realizēt Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra. Tad to likvidēja un projekts nonāca Veselības ministrijā, kura to nodeva Veselības ekonomikas centram. Kad tikko bijām sākuši strādāt pie tā ieviešanas, mūsu iestādi reorganizēja, izveidojot Nacionālo veselības dienestu (NVD). Visu šo pārkārtojumu dēļ izjuka iepriekšējā projekta uzraudzības struktūra. Valsts pārvaldē ir ļoti grūti īstenot tik apjomīgus projektus, zinot, ka pretī ierēdņiem un darbiniekiem stāv informāciju tehnoloģiju speciālisti ar trīsreiz lielākām algām. Lai sasniegtu paredzēto mērķi, būtu jāmaina šādu projektu īstenošanas un uzraudzības mehānisms,” atzina D. Behmane.
Savukārt bijusī veselības ministre Ingrīda Circene uzskata, ka sistēmai jāatrodas viena, nevis vairāku izpildītāju rokās. Valsts iepirkuma konkursos uzvarējušas vairākas firmas, kurām bijusi savstarpēja datu nesavietojamības problēma. Vēlāk izrādījies, ka pat Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas elektroniskie dati netiek savstarpēji saprasti.
“Ja dati nav savienojami, tad problēma ir pasūtītājā, un toreiz, kad notika iepirkuma konkursi, pasūtītājs bija Veselības ekonomikas centrs. Mēs daudz ko izdarījām, lai atrisinātu vismaz daļu no problēmām – pēc iespējas ātrāk ieviestu e-recepti, lai pacienti elektroniski varētu pierakstīties pie ārsta, kā arī, lai elektroniski varētu noformēt darba nespējas lapas,” atceras bijusī ministre.
Savukārt bijušais valsts sekretārs Rinalds Muciņš, kurš bija cieši saistīts ar e- veselības ieviešanu, uzskata, ka ir nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti, kas spētu īstenot tik vērienīgu projektu. Diemžēl NVD kapacitāte, kam VM uzticējusi projekta īstenošanu, tam ir par vāju, secināja Muciņš.
G. Belēvičs: “Esmu saskāries ar to nepatīkamo patiesību, ka pasūtītājs, kas ir NVD, izstrādājot e-veselības projekta pieteikumu, nav tajā iekļāvis veselības pamatelementu – personas identifikāciju. Līdz ar to sistēma nav salāgota un tā neveicina veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu atbilstoši labākajai Eiropas praksei. Tas nozīmē, ka pacients, aizgājis pie ģimenes ārsta, tiek nosūtīts uz lokālo slimnīcu, bet tur viņam nespēj palīdzēt un pārved uz reģionālo slimnīcu, kur arī netiek galā, un slimnieks nokļūst kādā no valsts klīnikām Rīgā. Lai gan tas ir viens pacients, sistēma to uztver kā četrus dažādus gadījumus un katrā no tiem tiek veikti vieni un tie paši izmeklējumi. Ceru, ka atbildīgās amatpersonas apzinās šo nepilnību un darīs visu, lai nākamā gada projektā nepieļautu tik fundamentālu kļūdu.”
Belēvičs nolēmis ne tik daudz skatīties uz pagātni, bet iet uz priekšu, piesaistot projektam jaunus speciālistus, lai to varētu pabeigt un valsts nauda nebūtu izšķērdēta. “Izvēlēšos iet šo ceļu, nevis saukt vārdos vainīgos,” sacīja ministrs un piebilda, ka VM kopš janvāra stingri uzrauga projekta ieviešanas gaitu un tiekas ar NVD pārstāvjiem, projekta izstrādātājiem un atbildīgajiem konsultantiem e-veselības uzraudzības komitejas sēdēs.
Lai sasniegtu projektā nosprausto mērķi, veselības ministrs valdībai prasīs vēl 36 miljonus eiro.
VK ar piesardzību raugās uz VM un NVD apņemšanos panākt, ka visas iesaistītās puses (mediķi, pacienti, iestādes un komersanti) e-veselības sistēmu sāks izmantot 2016. gada 1. janvārī, vienlaikus nodrošinot arī pacientu datu aizsardzību. VK uzskata, ka būtu nepieciešams noteikt vismaz sešu mēnešu pārejas periodu un tikai pēc tā veiksmīga noslēguma pieprasīt e-veselības obligātu ieviešanu. Jāņem vērā arī revidentu konstatētais, ka 17% ārstu darba vietā nav pieejams dators ar interneta pieslēgumu un vairāk nekā trešdaļai mediķu datora un interneta lietošanas prasmes ir viduvējas vai vājas.
