Mobilā versija
Brīdinājums +4.4°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
4. oktobris, 2017
Drukāt

Miljoni tek cauri pirkstiem. Igaunijas Nacionālā bibliotēka jau novecojusi (2)

Igaunijas Nacionālā bibliotēka. Foto - Diāna JanceIgaunijas Nacionālā bibliotēka. Foto - Diāna Jance

Pievēršoties kultūras procesu analīzei Baltijas valstīs un Baltijas jūras reģionā, “KZ” jau rakstīja (1.11.2016.) par mūsdienīgo un rūpīgo pārbūvi Lietuvas Nacionālās bibliotēkas ēkā Viļņā. Ilgus gadus latviešiem bijis iemesls apskaust igauņus par viņu salīdzinoši jauno un vareno bibliotēkas ēku, taču nu mums pašiem ir sava, tikko uzcelta Gaismas pils, tāpēc “KZ” devās pētīt, kāda 2017. gada rudenī izskatās un kā darbojas vēl padomju laikos projektētā Igaunijas Nacionālā bibliotēka (INB).

Igaunijā labi pazīstamā arhitekta Raines Karpa projektētā celtne ir monumentāla stila ēka, kas gan ārēji, gan arī iekšpusē atgādina viduslaiku cietoksni. Tās būvēšana aizsākās vēl padomju okupācijas laika pēdējās desmitgades vidū, 1985. gadā. Celtniecība ievilkās, un bibliotēka atvēra durvis jau neatkarīgā Igaunijas valstī – 1993. gadā. Šopavasar Igaunijas presē parādījās raksti, ka 2016. gadā pēc ēkas tehniskā stāvokļa ekspertīzes esot noteikts, ka renovācijai kopumā vajadzētu piesaistīt vismaz 57 miljonu eiro finansējumu.

Lielāka nekā cietoksnis

Nevar teikt, ka ēka Tenismegi kalnā īsti neiederētos 19. un 20. gadsimta vēsturiskajā apbūvē, jo celtnes apdares veids pat pieskaņots turpat pretī esošajai 1870. gadā historisma stilā no līdzīga kaļķakmens būvētajai Kārļa baznīcai. Tomēr bibliotēkas korpuss ir grandiozs un droši vien izmēros pārspēj jebkuru Igaunijas viduslaiku cietoksni. Vēlāk sarunā ar “KZ” INB direktore Janne Anderso pastāstīja, ka ēka ir ļoti ietilpīga un viņa cer, ka tajā vismaz viņas dzīves laikā grāmatām neaptrūks vietas, bet pašlaik daudzas telpas pat tiek izīrētas. Astoņstāvu ēka ar diviem pazemes stāviem sākotnēji bijusi paredzēta pieciem miljoniem grāmatu vienību un 600 pastāvīgajiem darbiniekiem. Namā atrodas daudzas izstāžu zāles un vairāk nekā 20 dažāda izmēra semināru telpu, konferenču zāle 600 viesiem, teātra zāle, protams, arī daudzas lasītāju individuālās vai grupu telpas. Vidēji bibliotēkas ēkā ik gadu notiek 800 dažādi pasākumi, un tas ir nozīmīgs kultūras centrs visas valsts mērogā. Tāpat kā Viļņā, arī šeit atrodas Igaunijas parlamenta bibliotēka un bibliotekāru izglītības centrs.

Aptuveni aprēķini liecina, ka savulaik bibliotēkas namu uzcēla par vienu miljonu dolāru. Jau pavisam drīz pēc tās atklāšanas toreizējā direktore Ivi Ēnmā jokojot teikusi, ka ēka nekad nebūs gatava, jo to visu laiku nāksies papildināt ar jaunām idejām un konstrukcijām. Diemžēl tā tas notiek arī realitātē, taču daudz pragmatiskāku iemeslu dēļ – padomju laikā plānotā un būvētā ēka vairs neatbilst ne visām mūsdienu bibliotēkas funkcijām, ne ziemeļzemes ziemām un apmeklētāju ērtībām, nedz arī drošības tehniskajiem risinājumiem un to gandrīz ik gadus vajadzējis remontēt un pārbūvēt.

Vai paspēs īstajā laikā?

INB ēkas projekta autors Raine Karps padomju Igaunijā gan tika uzskatīts par ievērojamu arhitektu, tomēr vairākas viņa projektētās ēkas nav izturējušas laika pārbaudi un tagad gaida pārbūvi vai pat jau ir nojauktas. Droši vien daudzi brīnījušies par otru viņa objektu – dīvaino milzu akmeņu veidojumu netālu no Tallinas ostas. Tā ir tā dēvētā Pilsētas halle jeb 1980. gada Maskavas olimpisko spēļu vajadzībām Tallinā būvētā Ļeņina vārdā nosauktā sporta un kultūras pils ar hokeja arēnu un konferenču zāli. Pēdējo reizi šī ēka tika izmantota 2009. gadā, un jau pirms tam ilgus gadus pilsētas attīstītāji meklēja iespēju to lietot un pārbūvēt. Līdzīgs liktenis ir arī bijušajam Sakalas centram jeb Politiskās izglītības namam – tā lielākā daļa jau ir nojaukta.

Pēc INB sniegtajiem datiem, tikai pēdējos piecos gados paveikto remontu izmaksas vien jau sliecas vairākos miljonos eiro. Ziemeļu klimatam neatbilstošas ir izrādījušās daudzās terases, jumti, siltumizolācija, protams, arī infrastruktūra. Piemēram, 2010. gada aukstajā ziemā bibliotēka nespēja samaksāt trīs miljonus igauņu kronu (200 tūkstošus eiro) lielo apkures parādu. Lai to sabalansētu, tika atlaista ceturtā daļa darbinieku, bet atlikušie uz mēnesi devās bezalgas atvaļinājumā; bibliotēku uz mēnesi slēdza. Direktore sarunā ar “KZ” vairākkārt uzsvēra jau padarīto, taču darāmā ir vēl daudz. Pavisam nesen Igaunijas valdība pārlūkojusi ēkas renovācijas tehnisko plānu, un tam tiks paredzēts finansējums vismaz 50 miljonu eiro apmērā. Bibliotēkas vadība plānojusi darbus veikt pakāpeniski, vairāku gadu garumā, neslēdzot bibliotēku.

Sākotnēji INB bija paredzēta 600 darbiniekiem, taču mūsdienās tajā strādā vien 297. Lai gan paši igauņi uzsver, ka ēkas skarbā ārpuse nav īpaši aicinoša, iekšpusē izveidotas omulīgas darba zonas. Paši bibliotekāri uzsver igauņu lasītāju introverto dabu un vēlēšanos pēc noslēgtiem, citiem nemanāmiem siltiem un mīkstiem stūrīšiem. Bibliotēkā tiek pat pastāvīgi algots interjera dizainers, kura galvenais uzdevums ir domāt par apmeklētāju labsajūtu.

No malas vērojot, grūti saprast, kā nācies, ka līdz šim INB nav piedzīvojusi vispārēju renovāciju. No vienas puses, bibliotēkas darbinieki lepni izrāda pirms pāris gadiem nomainītos 600 logus, durvis un nupat izremontēto humanitāro zinātņu krātuvi. Taču tikpat atklāti noved arī pagrabā, kur atrodas ēkas automātiskās ugunsdrošības sistēmas. Liekas, ka te laiks ir apstājies un drīzāk to varētu dēvēt par muzeju. Plakāti un uzraksti ir tikai krievu valodā, un grīda klāta ar biezu putekļu kārtu un apmetuma kaudzi no drūpošām sienām. Pagājušogad veiktajā pārbaudē slāpekļa gāzes baloni gan atzīti par pilniem, taču (nedod Dievs!) ugunsgrēka gadījumā gāzes nokļūšana pie grāmatu krājumiem neesot iespējama, jo pievadcaurules ir sarūsējušas. Situācija liekas absurda, jo citādi Igaunija pamatoti tiek uzskatīta par vienu no valstīm ar vissakārtotāko infrastruktūru pasaulē. Līdzīgi situāciju esot komentējusi arī Igaunijas valdības delegācija ar premjeru priekšgalā, kas ieradusies iepazīties ar nākamo remontdarbu iecerēm. Atliek vien cerēt, ka remonts Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā tiks pagūts īstajā laikā.

FAKTI

Igaunijas Nacionālā bibliotēka. Foto - Diāna JanceIgaunijas Nacionālā bibliotēka. Foto - Diāna Jance

Igaunijas Nacionālā bibliotēka

*Par INB dibināšanas brīdi uzskata 1918. gada 21. decembri. Sākumā tā bijusi izvietota divās telpās Igaunijas parlamenta ēkā.

* No 1948. līdz 1992. gadam Igaunijas PSR Valsts bibliotēka atradās Tallinas vecpilsētā, bijušajā Bruņinieku namā.

* Pašlaik INB krājumā glabājas ap 3, 5 miljonu vienību iespieddarbu. Katru gadu nāk klāt aptuveni 4 tūkstoši jaunu grāmatu.

* Visvecākais iespiedarbs datēts ar 1486. gadu. Pavisam INB tiek uzglabāti 28 tūkstoši retu iespieddarbu un 150 manuskripti.

* Bibliotēku pakalpojumus izmanto 29,2 procenti Igaunijas iedzīvotāju.

* 2016. gadā tika veikta pilnīga INB ēkas tehniskā stāvokļa ekspertīze, nosakot, ka renovācijai nepieciešami vismaz 57 miljoni eiro.

* Pēc līdzšinējiem Igaunijas valdības plāniem, finansējums bibliotēkas renovācijai tiks piešķirts 2018. gada pavasarī.

8 2017. gadā par 26 tūkstošiem eiro notika automātiskās ugunsdrošības sistēmas testēšana krātuves telpām un tika atzīts, ka tā nestrādā.

Foto - Zane Bitere/LETAFoto - Zane Bitere/LETA

Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Latvijas Nacionālā bibliotēka

1989. gadā ēkas projekta izstrāde tika pasūtīta institūta “Pilsētprojekts” arhitektu grupai arhitekta Modra Ģelža vadībā un arhitektam Gunāram Birkertam.

2006. gadā parakstīja līgumu ar ASV kompāniju “Hill International Ltd.” par būvprojekta izstrādi.

Būvdarbus veica Nacionālā būvkompāniju apvienība (SIA “Re&Re”, AS “RBSSKALS” un SIA “Skonto būve”) no 2008. līdz 2013. gada beigām.

Kopējās projekta izmaksas – 268,47 miljoni eiro, ēkas uzturēšanas gada izmaksas – līdz 3,89 miljoniem eiro.

14 stāvi, kubatūra – 263 000 m3, grīda no Kanādas kļavas, interjers, sienas, mēbeles no Latvijas bērza.

Brīvpieejas plauktos lasītavās pieejami 350 000 krājuma vienību, savukārt kopējais krājuma apjoms ir ap 4 miljoniem dažāda veida vienību.

1000 lasītāju vietu, t.sk. individuālā darba kabīnes un 10 dažādas grupu nodarbību telpas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Es esmu dzimis un audzis Padomju Savienībā. Padomju Savienībā esmu gājis skolās un dienējis armijā. Bet, izrādās, 1985.gadā, kad es Latvijas Kolhozu projektēšanas institūtā strādāju vecākā inženiera amatā, Igaunijā kaut kur ir bijuši tādi okupācijas apstākļi, kur būvēta cietokšņa bibliotēka.

  2. Kaut kas taču slikts igauņu zemē jāatrod.Labāk būtu meklējusi utis savas zemes kažokā.

Draugiem Facebook Twitter Google+