Latvijas un Mongolijas prezidenti vēlas dzelzceļa savienojumu 4
Lidmašīnai tuvojoties Mongolijas galvaspilsētai Ulanbatorai, kalnu ciematos varēja saskatīt apaļos jurtu kupolus. Zinām, ka trešdaļa iedzīvotāju ir ceļotāji un ved ganāmpulku uz labākām ganību vietām ar jurtām bagāžā… Pie pašas Čingishana lidostas pilsētas ārējais perimetrs nosēts ar jurtām. Bet pats pārsteidzošākais: arī pilsētas centrā koka sētas 400 kvadrātmetros iežogotos zemes pleķos saceltas jurtas. Izrādās, arī pašā galvaspilsētā 60 procenti ģimeņu dzīvo jurtās. Kaut gan centrālo Čingishana laukumu aptver moderna apbūve un platas ielas un, kilometra rādiusā klejojot, par to pat nenojaust.
Vislielāko pārsteigumu sagādāja Mongolijas prezidents Cahjagīns Elbegdordžs. Pēc oficiālās sagaidīšanas parādes ar karavīru godasardzi un karotājiem uz zirgiem, pēc galvas noliekšanas Čingishana pieminekļa priekšā mongoļu prezidents mūsējo uzveda savas milzīgās pils piektajā stāvā. Uz zāles griestiem – debesu gleznojums, bet vidū – jurta. Tieši valsts galvenajā jurtā (sk. attēlā) notika divpusējās sarunas, kuras sākumu kā fotogrāfam bija iespēja noklausīties. “Mūsu abu valstis ir mazas valstis, kuras robežojas ar lieliem kaimiņiem…” angliski iesāka Andris Bērziņš. Bet tad viņi palika divatā. Tulkam, padomniekiem, ārlietu ministriem klātesot, protams. Vēlāk viņš publiski uzņēmējiem par sarunu atstāstīja: “Mūs šķir tikai viena valsts un vieno vienāda platuma dzelzceļš. Mēs esam tik tālu viens no otra, ka nevaram būt konkurenti, bet varam sadarboties un papildināt viens otru.”
Mongolijas ekonomikas un attīstības ministrs Njamjavs Batbaijars solīja, ka dzelzceļa jaudas kopā ar partneriem no Krievijas un Ķīnas tikšot palielinātas un pa to varēšot pārvest 60 miljonus tonnu (starp citu, tagad tik pārvadā “Latvijas dzelzceļš”), varbūt pat līdz 100 miljoniem tonnu gadā. “Es parēķināju, caur Ventspili vest ir lētāk nekā caur Brestu,” man teica Kaspars Gerhards, “LDz Cargo” valdes loceklis. Mongoļi gan pašlaik vairāk cer uz Ķīnai adresētām Krievijas kravām, kuras pēc Putina politiskā pavērsiena varētu iet caur viņu valsti.
Cahjagīns Elbegdordžs ir to opozicionāru līderis, kas demokrātiskās vēlēšanās izspieda Tautas revolucionāro partiju, kas bija valdījusi no 1921. (!) gada. 51 gadu vecais prezidents jaunībā beidzis Hārvarda universitāti. Viņš divreiz bijis premjers un pagājušovasar ievēlēts par prezidentu uz otro termiņu. Viņa valdība piekopj “resursu nacionālisma” politiku. Šķiet, viņa bažas par Mongolijas lielo atkarību no Krievijas, Ķīnas un ASV kompānijām, kam pieder vara un zelta raktuves, ir mudinājušas atrast Eiropā sev līdzīgos. Vakar viņš mūsu prezidentam un vēl vairāk savai valdībai pieteica, ka “mūsu divpusējā tirdzniecības un ekonomiskā sadarbība jāpaceļ jaunā līmenī”.
Mongolija ir viena no pasaules ātrāk augošajām ekonomikām (bija 17% gadā, bet šogad būšot 7%), divreiz straujāka nekā Latvijai. Mongolijas izrakteņi interesē ne tikai abus to cieši apskaujošos kaimiņus – Krieviju un Ķīnu, bet arī Kanādu, Dienvidkoreju, Japānu un ASV.
Izrakteņi ir 80% no Mongolijas eksporta, un, spriežot pēc izsniegtajām 3000 raktuvju licencēm, izejvielu eksports varētu palielināties līdz pat 95%. Kaut arī Njamjavs Batbaijars aicināja latviešus investēt kalnrūpniecībā un nupat atklātajās gāzes ieguves vietās, delegāciju sarunās mūsu puses uzsvars likts uz sadarbību loģistikā un pārtikas pārstrādē.
Andris Bērziņš atzina, ka devies uz pilnīgi nezināmu zemi: “Vizīte notiek pēc Mongolijas iniciatīvas. Viņi grib būt neatkarīgi, viņi ir [iespiesti] starp lielajiem un viņi izvēlējušies Latviju kā ieeju Eiropas Savienībā. Starts mums pilnīgi vienāds, tikai mums lielāka pieredze. Kā Mongolijas prezidents teicis: ja cilvēks strādīgs, var kļūt par miljonāru. Vai mēs nevarētu savu strādīgumu parādīt kopā ar viņiem? Mēģināsim!” pirms vizītes teica Bērziņš. Vizītes laikā Latvijas uzņēmējiem jau pateica tiešāk: “Ja neesat miljonu nopelnījuši Latvijā, jums ir iespēja to darīt šeit.”
Uzziņa
Mongolija
Iedzīvotāju skaits: 3 miljoni. Platība: 1,56 miljoni km2
Valoda: mongoļu. Reliģija: budisms
Nauda: tugriks (1 eiro = 2470 tugriki) IKP uz iedz.: 4327 eiro
Eksports: varš, kašmirs, tekstils, ādas
Tirdzniecības bilance: Latvijas eksports uz Mongoliju 1,4 miljonu eiro apmērā (galvenokārt zivju konservi), imports no Mongolijas 36 tūkst. eiro apmērā (tekstilizstrādājumi)
