Foto: shutterstock.com

Miljoniem eiro vērtās kļūdas deldē valsts maku 1

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pērn likusi Latvijai samaksāt rekordlielu summu kompensācijās par dažādiem pārkāpumiem – 1,3 miljonus latu.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

“Kopumā 2014. gadā ECT pasludināja 34 nolēmumus, no kuriem 16 lietās tika atzīts viens vai vairāki pārkāpumi. Savukārt kompensācijās mēs pagājušogad esam samaksājuši rekordlielu summu – 1 330 640 eiro apmērā,” vakar valdības sēdē informēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Lauvas tiesu no tā veido lietā “Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju” piespriestā kompensācija 1 219 664 eiro apmērā (tajā ietilpst gan kompensācija par mantiskajiem zaudējumiem abiem iesniedzējiem, gan kompensācija par nemantisko kaitējumu un par tiesāšanās izdevumiem). Jānis Vistiņš un Genādijs Perepjolkins ir nekustamo īpašumu nozares darboņi, kuriem Latvijas valsts savulaik nacionalizēja zemes gabalus Kundziņsalā ostas vajadzībām. Latvijā viņi visās tiesu instancēs zaudēja, bet Eiropā abiem uzņēmējiem izdevās attiesāt miljonu no valsts budžeta. Lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām, ECT piespriesto kompensāciju apmēri ir ievērojami lielāki salīdzinājumā ar citu kategoriju lietām. Valdības sēdē, uzklausot ziņojumu par pagājušā gadā samaksātajām milzu kompensācijām, nevienam ministram nekādi jautājumi neradās. Vien premjere Laimdota Straujuma painteresējās, vai ECT konstatētās nepilnības tiek novērstas.

Kopumā 2014. gada nogalē izskatīšanu ECT gaidīja 332 lietas ar sūdzībām par iespējamiem pārkāpumiem Latvijā. “Liela daļa no šīm lietām ir par ļoti seniem notikumiem, un, ja tiesa konstatējusi pārkāpumu, tad mūsu galvenais uzdevums ir pārliecināties, ka šobrīd spēkā esošie likumi šādas situācijas vairs nepieļauj,” paskaidroja MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. Piemēram, lieta “Čalovskis pret Latviju” rosinājusi ekspertu diskusijas par metāla norobežojumu izmantošanu tiesas zālē un par izdošanas apcietinājumam regulējumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat kā agrākos gados arī pērn Latvijas iedzīvotāju sūdzības lielākoties bijušas par tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumiem, tostarp tiesvedības ilgumu civilprocesā un administratīvajā procesā, procesa taisnīgumu un pušu līdztiesību, kā arī tiesībām uz aizstāvību kriminālprocesā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pērn pieaudzis sūdzību skaits par tiesību uz personisko brīvību un drošību pārkāpumiem, kas no 2014. gadā saņemtajām ir proporcionāli otrā lielākā sūdzību kategorija. Tās ir sūdzības par apcietinājuma pamatojumu un tiesiskuma kontroli kriminālprocesā, kā arī sūdzības par aizturēšanas pamatojumu un kontroli saistībā ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, par ievietošanu sociālās aprūpes centrā un par aizturēšanu imigrācijas kontekstā.

Pagājušogad ECT ir lūgusi sniegt Latvijas valdības pozīciju 29 lietās, kas ir krietni vairāk nekā 2013. gadā (17 lietas).