Foto LETA

Miljons eiro par iespēju apskatīt deputātus 6

Saeima nupat izsludinājusi divus konkursus par tehnisko aprīkojumu trīs zālēm jaunajā, rekonstruētajā parlamenta ēkā Jēkaba ielā 6/8. Telpas tiks izmantotas komisiju sēdēm, kuras saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli jāieraksta audio formātā. Tāpat tur plānotas dažādas konferences, kam nepieciešama apskaņošanas iekārta, sinhronā tulkošana, kā arī video translācija gan Saeimas lokālajā TV tīklā, gan interneta tiešraidē. “Jaunās ēkas aprīkošana ar konferenču sistēmu un video tehniku ir solis parlamenta attīstības virzienā,” man paskaidroja Saeimas preses dienestā. Šis solis gan nebūs no lētajiem – TV aprīkojuma papildināšanai paredzēti 450 000 eiro, bet konferenču sistēmai – 530 000 eiro. Saeimā jau tagad ir telpas (piemēram, Sēžu zāle un Sarkanā zāle) , kas aprīkotas gan ar video, gan audio aparatūru, bet tās esot pārāk noslogotas un atsevišķos gadījumos “pārāk šauras”. Tādēļ līdzīgu tehniku paredzēts uzstādīt arī jaunajā mājā, kur paredzētas trīs konferenču telpas ar vietām 130, 95 un 60 dalībniekiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Šis nav pirmais parlamenta mēģinājums izsludināt konkursu par jaunās ēkas tehnisko aprīkojumu. Iepriekšējais iepirkums pagājušā gada oktobrī tika pārtraukts, jo Saeimas Prezidija locekļiem radās šaubas “par iepirkumu komisijas izvēlētās norēķinu kārtības atbilstību labas pārvaldības principiem”. Vienkārši runājot, Saeimas vadībai nepatika, ka par iepirkumu plānota 100% priekšapmaksa. Prezidija locekļi arī pauda neapmierinātību, ka atbildīgie darbinieki viņus nav informējuši par tehniskā aprīkojuma iepirkumu. Bažas esot radījuši arī atsevišķi līgumprojekta nosacījumi, piemēram, īsais tehnikai paredzētais garantijas laiks un tā noteikšanas kārtība. Saeimas Prezidijs toreiz uzdeva Saeimas administrācijas ģenerālsekretārei Karinai Pētersonei darīt visu nepieciešamo, lai tiktu pārtrauktas abas iesāktās iepirkumu procedūras.

Pret tēriņu apjomu acīmredzot Saeimā nevienam nebija iebildumu, jo nupat izsludinātajā atkārtotajā konkursā šim nolūkam paredzēta par 60 000 eiro lielāka summa. Tas tiek skaidrots ar to, ka jaunajā iepirkumā paredzēta Saeimas konferenču sistēmas uzturēšana un tehniskais atbalsts divu gadu garumā, kā arī precizētas tehniskās specifikācijas prasības. Nepieciešamo iekārtu apjoms jaunajos iepirkumos palicis nemainīgs. Abi iepirkumi paredz arī iekārtu uzstādīšanu, garantijas servisu un apkalpošanu, kā arī 24 mēnešu tehnisko atbalstu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saeimas Preses dienestā uzsvēra, ka tehnika, ko plānots iegādāties, neesot augstākās klases. Piemēram, iepirkumā prasītās kameras esot “budžeta klases aparatūra”, bet gana funkcionālas un kompaktas, lai labi iederētos telpas interjerā. Saeimas pārstāvji cer, ka iegādāto aprīkojumu varēs izmantot vismaz 10 gadus. Paredzamā iepirkuma cena (980 000 eiro) aprēķināta, par pamatu ņemot publiski pieejamo informāciju par iekārtu cenām mazumtirdzniecībā. Taču netiek izslēgts, ka oficiālie ražotāju izplatītāji preces varēs piedāvāt arī par zemāku cenu.

Kā atzina vairāki manis aptaujātie tehnikas eksperti – iztērēt miljons eiro audio un video aparatūrai nemaz nebūtu pārāk sarežģīti, jo mūsdienās pieejama ļoti smalka un kvalitatīva profesionālā tehnika, kas nav lēta. Taču nodrošināt tiešraides no konferencēm, apskaņošanu un sanāksmju audio ierakstus gan varot par krietni mazākām summām. “Atkarīgs, kāda līmeņa iekārtas klients izvēlas. Lai spriestu, cik pamatota šajā gadījumā ir cena, būtu jāredz konkrēta tehniskā specifikācija. Taču tīri provizoriski trīs zālēm jūsu minēto aprīkojumu varētu uzstādīt arī par 500 000 eiro,” telefonsarunā atzina kāda multimediju tehnisko risinājumu uzņēmuma pārstāvis.

Saeima pēdējā laikā īpaši neknapinās, kad runa ir par iepirkumiem. Pērn par nepilniem 200 000 tika iegādātas dažādas drošības sistēmas. Piemēram, elektroniskā ieejas sistēma jeb turniketi izmaksāja vairākus desmitus tūkstošus eiro, kamēr Valsts kanceleja, uzstādot turniketus pie Ministru kabineta ēkas ieejām, iekļāvusies 5000 eiro tāmē. Turklāt liela daļa iepirkto drošības ierīču (skeneri, metāla detektori) vēl nemaz nav uzstādīti, bet krāj putekļus parlamenta pagrabos.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.