Miljonus vērts objekts – gadiem ugunsnedrošs? 0
Valdība vakar no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem piešķīra 339 tūkstošus eiro Ventspils Augstskolai (VA), lai tās Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” varētu ierīkot ugunsdrošības sistēmu.
Centra apsaimniekošanā ir Irbenes radioteleskopi, kas savulaik pārņemti no padomju armijas. Tā infrastruktūrā pēdējos gados ieguldīti 14 miljoni eiro. Centrā izvietotas dārgas iekārtas vairāk nekā piecu miljonu eiro vērtībā. Līdz ar to radioteleskopi ir atzīti pilnvērtīgi zinātnes infrastruktūras objekti ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē, teikts dokumentā, kas pievienots valdības lēmumam.
Taču nepietiekamo finanšu līdzekļu dēļ neesot bijis iespējams ieviest kompleksu un efektīvu ugunsdrošības standartu Irbenes kompleksā
un pirmkārt abos radioteleskopos – RT-32 un RT-16.
2015. gadā akciju sabiedrība “Inspecta Latvia” sniedza atzinumu, ka objektā nav izveidota automātiskā ugunsdzēsības sistēma, kas šāda veida objektiem ir kritiski nepieciešama.
Cer apkalpot kosmosa misijas
Sava automātiskā ugunsdzēsības sistēma teleskopiem nepieciešama, jo tie atrodas vairāk nekā 30 kilometru attālumā no tuvākā ugunsdzēsības depo. Ja rastos ugunsgrēks, ugunsdzēsējiem vajadzētu vismaz 40 minūtes, lai ierastos. Tāpēc nepieciešams izveidot savstarpēji saistītu iekārtu kompleksu ugunsgrēka atklāšanai un apdzēšanai tā agrīnās attīstības stadijās, kā arī nodrošināt ūdens pieejamību ārējai ugunsgrēka dzēšanai – hidrantus. Automātiskai ugunsdzēsības sistēmai jābūt savienotai ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizāciju un izziņošanas un evakuācijas vadības sistēmu. Nepieciešamas arī iekārtas, kas ugunsgrēka gadījumā automātiski sāk rasināt ūdeni, un sūkņi, kas sagādātu ugunsdzēšanai nepieciešamo ūdeni, kā arī pulvera ugunsdzēšanas sistēma, jo daļu iekārtu ūdens var sabojāt.
Vai tiešām miljonus vērts objekts gadiem bijis ugunsnedrošs?
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktors Valdis Avotiņš sarunā ar “Latvijas Avīzi” skaidro, ka ugunsdrošības sistēma ir arī pašreiz: izvietoti ugunsdzēšamie aparāti un citi dzēšanai noderīgi instrumenti, taču modernāka drošības sistēma situāciju uzlabos. Tas ļaušot centram pretendēt uz starptautiskiem pasūtījumiem, piemēram, iesaistīties pakalpojumu sniegšanā kosmiskām misijām.
Rodas iespēja tikt pie naudas
Acīmredzot nauda ugunsdrošības sistēmas ierīkošanai patiesi vajadzīga, taču kāpēc trīs gadus nauda tā arī šim mērķim nav rasta?
V. Avotiņš atbild, ka dialogs bijis visu laiku, situācija pakāpeniski attīstījusies, līdz nauda beidzot iegūta. Valdības lēmumam pievienotie dokumenti liecina, ka 11. oktobrī Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš sūtījis vēstuli finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, skaidrojot situāciju un lūdzot piešķirt nepieciešamo finansējumu ugunsdrošības sistēmas ierīkošanai. Pēc 12 dienām nauda jau galdā!
V. Avotiņš gan teic, ka tā neesot bijusi pirmā vēstule par šo vajadzību, bet tikai tagad radusies “iespēja tikt pie naudas”.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Inta Bērziņa skaidro, ka jau, veidojot 2016. gada budžetu, IZM piedāvāja izveidot speciālo valsts budžeta programmu nacionālās nozīmes pētniecības infrastruktūras objektu uzturēšanai. Tad no šīs programmas finansējuma varētu veikt ieguldījumus gan Irbenes radioteleskopos, gan citos nozīmīgos objektos. Diemžēl šī IZM iniciatīva toreiz neguva valdības atbalstu.
“Tādēļ rodas gadījumi, kad ir nepieciešams piešķirt finansējumu konkrēto akūto problēmu risināšanai, piemēram, uguns aizsardzībai Irbenes radioteleskopu kompleksā,” skaidro IZM pārstāve. Taču, kad jautāju, kurām vēl augstskolām vai zinātniskām institūcijām šādā veidā piešķirts finansējums, skaidras atbildes nav. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra saka: viņš neatceras gadījumu, kad agrāk no budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem būtu pabalstītas augstskolas.
Jāpiebilst arī, ka VA nebūt nav trūcīgākā no valsts augstskolām. To dāsni atbalsta gan Ventspils pašvaldība, gan uzņēmumi, piemēram, pērn “Ventsbunkers” piešķīris 150 000 eiro, gan arī valsts finansējums tai bijis lielāks nekā citām reģionālajām augstskolām. Tas tāpēc, ka kopš 2015. gada valsts piešķir augstskolām tā saukto snieguma finansējumu, kura lielums atkarīgs arī no tā, cik daudz naudas augstskolai piešķir pašvaldība. Tā 2015. gadā Ventspils Augstskola kā snieguma finansējumu papildus saņēma teju 600 000 eiro, bet pērn – jau vairāk nekā 700 000 eiro.
J. Vētra, atzīstot, ka risinājums ugunsdrošības sistēmas ieviešanai bija jārod un tas bija jādara valstij, jo tā dibinājusi augstskolu, tomēr atzīst, ka “neizskatās, ka te bija kāds neparedzēts gadījums”.
“Drīzāk jārunā par to, kāpēc gadiem tik dārgā objektā nebija nodrošināta ugunsdrošības sistēma. Izskatās, ka te ne tikai jāpiešķir nauda, bet arī jāmeklē atbildīgie,”
teic J. Vētra.
Arī citām augstskolām vajag naudu
Vai arī citas augstskolas var cerēt, ka valdība uz atvadām šādā veidā risinās to problēmas? Iespējams, šo valdības lēmumu arī citas augstskolas var uztvert kā signālu, ka ir iespēja tikt pie naudas, atsaucoties uz šo precedentu, spriež J. Vētra. To apliecina Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks: arī viņa vadītājai augstskolai noderētu aptuveni 300 000 eiro, lai tālāk attīstītu infrastruktūras uzlabojumus projektos, ko finansē Eiropas Savienība, bet kuriem inflācijas dēļ šobrīd trūkst naudas. Tāpat ap 400 000 eiro būtu vajadzīgs, lai Latvijā sarīkotu starptautisku semināru kopā ar prestižākā universitāšu reitinga “Times higher education” veidotājiem un kas nākotnē palīdzētu uzlabot Latvijas augstskolu vietu starptautiskajos reitingos.
Bet varbūt citām augstskolām nekas nespīd, jo tām nav tāda patrona kā Ventspils Augstskolai? Ventspils mērs Aivars Lembergs allaž pamanās no valsts maka vai Eiropas fondiem paņemt lielāku kumosu paša vadītajai pilsētai… Uz šo jautājumu varētu atbildēt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, bet ar viņu vakar neizdevās sazināties.
