Mobilā versija
-1.7°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
22. aprīlis, 2017
Drukāt

Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (3)

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

Ilustratīvs foto

Tīmekļa kriminālziņu slejā skatiens aizķeras pie vēstījuma par sadzīves ķildu, kuras laikā 38 gadus vecā X vairākas reizes ar nazi iedūrusi mīļotajam Y. Satrūkstos, ka mūža nogalē mani piemeklējusi disleksija jeb grūtības uztvert rakstīto, un informācijas nobeigumu burtoju pa zilbēm. Vēl un atkal, bet iznāk tas pats – sieviete gandrīz noslaktējusi nevis “mīļāko” vai “mīlēto”, bet MĪĻOTO. Protams, dvēseles mijkrēšļa brīžos cilvēki paceļ roku arī pret vistuvākajiem, bet parasti tādas dziņas izraisa garīgi traucējumi. Tādi konkrētajā gadījumā nav minēti, un pēc notikuma izklāsta atliek secināt: abiem civillaulībā dzīvojušajiem bijusi tik liela savstarpējo kašķu pieredze, ka “mīļotos” tādās attiecībās grūti pat iztēloties. Teksta autors(-e) no personīgā krājuma paķēris pie rokas gadījušos vārdu, tā nozīmē neiedziļinoties vai sekojot valodu tikpat pavirši lietojušajiem kolēģiem, kuri apraksta sabiedrības dāmas A šķiršanos no “mīļotā” vai kāda lovelasa un viņa “mīļotās” prāvošanos tiesā. Beidzamajā laikā šā vārda neprecīza lietošana nākusi modē tīmekļa dzeltenīgi krāsotajās vēstīs, kurām ļoti īss mūžs, un dažs sacīs, ka nav jēgas uztraukties par viendienīšu leksiku. Taču neveikla valoda, būdama prātā dzimušas domas izteiksme, ir zīme, ka sabiedrības domāšana iet kroplīgā virzienā. Par “mīļotā (-ās)” noslepkavošanu lasot, nenobriedušās galvās veidojas uzskats, ka mīlestība un vardarbība ir draudzīgas dvīņu māsas, bet x-padsmit, dzērumā braucot, pieķerti “šoferīši” ir sīki blēņdari, nevis potenciāli slepkavas.

Latvijas Universitātes profesors Viesturs Zanders 12. aprīļa “Latvijas Avīzē” secina, ka “izsakāmies visai kropļotā, piesārņotā un patukšā valodā”. Diemžēl tas notiek apstākļos, kad latviešu valodai formāli nodrošināti visi uzplaukšanas apstākļi, ieskaitot attiecīgu likumu un lietošanas uzraudzības instanci. Letonikas speciālisti gan bildīs, ka joprojām niecīgs finansējums zinātnei. Viņiem piekrītot, jāteic, cieņu pret dzimtās valodas jēdzienu pareizu lietošanu lielā mērā veido un ietekmē sabiedrībā populāru cilvēku publiskas attiecības ar literatūru un domas skaidrība izsakoties. Ir mazliet sirreāla sajūta, kad pēc valsts amatpersonas uzstāšanās angliski internetā uzbango gramatiski nepareizā latviešu valodā rakstītu kļūdu uzskaitījums, turpretī dzimtās izteiksmes jēdzienu putrošana neskaitās pat pieminēšanas vērts grēks.

Daudzu pasaules dižgaru sacītais, ka starp valodas nabadzību un domāšanas seklumu liekama vienlīdzības zīme, apstiprinās arī patlaban, kad sākusies cīņa par vietu jaunajās pašvaldībās. Vairākums sevi tām pieteikušo pauž niknu vēlmi un vajadzību uzvarēt tagadējos vietvalžus, bet izaicinošajiem saukļiem lielākoties trūkst turpinājuma ar konkrēto darbu plāniem. Apgalvojumiem, ka pašreizējie novadu un pilsētu varneši visu dara šķērsām, dižu prāta dzīli nevajag, un kāds šo lozungu pavadā vienmēr aizskrien. Vēlētāji, kas pagaidām vēl atšķir “mīļoto” no “mīlētā”, nesaskatījuši skaļajos aicinājumos attīstības saturu, balso par “vecajiem vēžiem” vai neaiziet pie urnām. Zaudējušie pēc tam vaino elektorātu, kas nevēlas pārmaiņas. Nav tiesa – patiesībā sabiedrība neuzticas sekli domājušajiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Valodas(dzimtās) neizpratnei visās niansēs ir dziļas saknes. Attieksme pret grāmatu lasīšanu, salīdzinoši retie domraksti skolā un ļoti kaitīgā mājasdarbu nenovērtēšana un vēl daudz citu faktoru neatgriezeniski degradē valodu. Tāpēc arī neprotam atšķirt un pareizi lietot vārdus – mīļotā,mīļākā un tamlīdzīgos. Bet tiešuma labad minētajos gadījumos varbūt lietot senākus apzīmējumus – piegulētāja,piedzīvotājs,civilvīrs-/sieva?

  2. Latvijas zeme izpārdota ārzemniekiem, 3-4 Rīgas platības tikai zviedriem – “De Fakto”!! Iedzīvotāju vecākā paaudze izmirst, jaunie aizbrauc, bet mums vēl vajag šo KVANTUMU 1614 LIEKĒŽUS TUKŠAJĀ LATVIJĀ??!!! Tieši tas pats ar Saeimas deputātiem!
    Ak, nav tāda likuma, jāievēl vēl pa vecam!!
    KO TAD VISUS ŠOS MĒNEŠUS NO JAUNĀ GADA LĪDZ JŪNIJAM DARĀT, ka nespējat likumu pieņemt par mazāku deputātu skitu!!??
    Vēl viens trakums – cerības uz jaunāko paaudzi. Izrādās, pilnīgi veltas. Skatieties, ja nu ievēlētu Rungaiņa k-gu, tad 3 mēnešos neviens pensionārs nebūtu dzīvo sarakstā. Pat kapos mierīgi nedusētu, bet būtu jāstāv kājās arī tur. Jautājums atklāts – Kurp virzās LATVIJA?!
    Vājprāts!

  3. kāda dzimtā valoda ??? Atbildēt

    Latvijiešiem tā ir uzspiesta, mentalitātei sveša “saziņas valoda” !
    Ar varu mīļš nekļūsi !
    Īpaši, ja viena mentalitātes īpašība ir paviršība…

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atdeva sirdi…

Saeimas deputāti Silvija Šimfa un Arvīds Platpers izstājušies no partijas “No sirds Latvijai” (“NSL”) un savu turpmāko darbību politikā saista ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA).

“NSL” ir parlamenta opozīcijas frakcija, tajā līdz šim strādāja septiņi deputāti, bet līdz ar Šimfas un Platpera izstāšanos paliks pieci, kas ir minimālais skaits frakcijas nodibināšanai. Turklāt divi no palikušajiem nemaz nav partijas “NSL” biedri. Ja vēl kaut viens deputāts nolemtu frakciju atstāt, tā beigtu pastāvēt. Arī LRA Saeimā strādā opozīcijā, taču socioloģiskās aptaujas rāda, ka tai ir lielākas iespējas iekļūt nākamajā Saeimā nekā Ingunas Sudrabas vadītajai “NSL”.

Vai jūs uztrauc iespējama situācijas saasināšanās Tuvajos Austrumos Trampa paziņojuma par Jeruzalemi dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+