Ekonomika
Darbs

Milzīgas disproporcijas darba tirgū: dažādās profesijās deficīts sasniedz 30 tūkstošus 16


Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
Foto Ivars Bušmanis

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) paziņojis, ka līdz 2022. gadam nodarbināto skaits augs par 50 000, bezdarba līmeni samazinot līdz 6%. Pētījumi šobrīd parāda milzīgas disproporcijas darba tirgū, intervijā “Latvijas Avīzei” stāsta ministrs. Piektdien uz sēdi sanāk Nodarbinātības padome. “Uzņemos atbildību par nodarbinātības tirgu,” intervijā “Latvijas Avīzei” uzsver Ašeradens.

– Ja pavēro aizņemto darba vietu skaita statistikas līknīti, redzams – gaidāmais pieaugums turpmākajos septiņos gados ir mazāks nekā nule aizvadītajos četros gados (+60 000). Man jāsecina, ka turpmākajos gados darba vietu skaita pieaugums būs mazāks nekā līdz šim.

– Šis nav politisks uzstādījums, bet gan akadēmiska prognoze: saglabājoties noteiktiem bāzes faktoriem, darba vietu skaits pieaugs.

– Pieaugs, ja nepārkvalificēsies, nepārstrukturēsies un nepārizglītosies? Tas ir, valstij nedarot neko?

– Pētījums parāda milzīgas disproporcijas darba tirgū. Samazinās pieprasījums pēc darbaspēka ar pamatizglītību un tiem, kuriem izglītība sociālās zinātnēs un komerczinībās un tiesībās. Turpretim pieaug pieprasījums pēc tiem, kuriem pamatizglītība ir dabas zinātnēs, matemātikā un informācijas tehnoloģijās. Tā ir galvenā disproporcija. Sociālajās un humanitārajās zinātnēs mums darbaspēka pārpalikums ir pāri par 10 tūkstošiem. Savukārt inženiertehniskajā un IKT jomā deficīts ir 16 tūkstoši. Pašreiz IKT attīstās ar 30% paātrinājumu. Ja mēs spēsim nodrošināt lielāku darbaspēka pieplūdi šajās nozarēs, tās attīstīsies daudz straujāk.

– Un ko Ekonomikas ministrija te var darīt?

– Mēs, trīs ministri – ekonomikas, izglītības un labklājības –, 8. jūlijā sanāksim uz Nodarbinātības padomi un risināsim darba tirgus disproporcijas problēmas. Minētā nav vienīgā. Augstskolās ir straujš pieprasījuma pieaugums starpzinātnēs un nepietiekams piedāvājums no vidusskolām.

Vēl skolēni nepamatoti bieži dodas mācīties uz vidusskolu tā vietā, lai apgūtu arodu profesionāli tehniskās izglītības sistēmā. Trešdaļa no vidusskolu beidzējiem nav spējīgi iestāties augstskolā un sāk meklēt darbu bez jebkādas profesijas. Profesors Hazans savā pētījumā norādīja, ka tieši šī ir tā daļa, kas šeit sāk strādāt zemi apmaksātos darbos un vēlāk bieži aizceļo darbā uz ārzemēm darīt to pašu, bet par lielāku samaksu. Mums būtu jāizveido gudrs mehānisms – vai nu 10. klasē novērtēt spēju turpināt vidusskolu, vai arī atrast veidu, kā viegli pāriet uz profesionāli tehniskajām skolām.

Šobrīd dažādās profesijās darbaspēka deficīts ir apmēram 30 tūkstoši. Turpretī zemi kvalificētos darbos mums ir pārpalikums 82 tūkstoši ar labu izglītību. Lielais jautājums ir tāds: kādā veidā šos cilvēkus ātri dabūt profesionāli tehniskajā izglītības sistēmā, lai viņi ātri apgūtu profesionālās studiju programmas.

– Kam jānotiek, lai arī jūs nepaliktu tikai pie konstatācijas?

– Te ir vairākas lietas. Pirmā, izglītības sistēmai ir jādomā par darba tirgus vajadzībām, kas mainās ļoti strauji. Cilvēkam, kurš sāk mācīties, jāzina, kādā veidā pēc programmas pabeigšanas viņš tiks nodarbināts. Tātad apmācību sistēma darba videi. Arī augstskolai jāpasaka, ka nākotnē būs pieprasījums pēc speciālistiem, kādus tā apmāca.

Saistītie raksti

Otrs, jāatrod modelis mūžizglītībai. Latvijā pašlaik šajā sistēmā piedalās ap pieciem procentiem. Somijā ik gadus apmēram 40 procenti strādājošo piedalās kādā no apmācību sistēmām.

Pilnu interviju ar ekonomikas ministru par nodarbinātību, kā arī gāzi un atjaunojamiem energoresursiem lasiet 8.jūlija “Latvijas Avīzē” vai laikraksta elektroniskajā versijā

LA.lv