Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. jūlijs, 2016
Drukāt

Milzīgas disproporcijas darba tirgū: dažādās profesijās deficīts sasniedz 30 tūkstošus (11)

Foto Ivars BušmanisFoto Ivars Bušmanis

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) paziņojis, ka līdz 2022. gadam nodarbināto skaits augs par 50 000, bezdarba līmeni samazinot līdz 6%. Pētījumi šobrīd parāda milzīgas disproporcijas darba tirgū, intervijā “Latvijas Avīzei” stāsta ministrs. Piektdien uz sēdi sanāk Nodarbinātības padome. “Uzņemos atbildību par nodarbinātības tirgu,” intervijā “Latvijas Avīzei” uzsver Ašeradens.

– Ja pavēro aizņemto darba vietu skaita statistikas līknīti, redzams – gaidāmais pieaugums turpmākajos septiņos gados ir mazāks nekā nule aizvadītajos četros gados (+60 000). Man jāsecina, ka turpmākajos gados darba vietu skaita pieaugums būs mazāks nekā līdz šim.

– Šis nav politisks uzstādījums, bet gan akadēmiska prognoze: saglabājoties noteiktiem bāzes faktoriem, darba vietu skaits pieaugs.

– Pieaugs, ja nepārkvalificēsies, nepārstrukturēsies un nepārizglītosies? Tas ir, valstij nedarot neko?

– Pētījums parāda milzīgas disproporcijas darba tirgū. Samazinās pieprasījums pēc darbaspēka ar pamatizglītību un tiem, kuriem izglītība sociālās zinātnēs un komerczinībās un tiesībās. Turpretim pieaug pieprasījums pēc tiem, kuriem pamatizglītība ir dabas zinātnēs, matemātikā un informācijas tehnoloģijās. Tā ir galvenā disproporcija. Sociālajās un humanitārajās zinātnēs mums darbaspēka pārpalikums ir pāri par 10 tūkstošiem. Savukārt inženiertehniskajā un IKT jomā deficīts ir 16 tūkstoši. Pašreiz IKT attīstās ar 30% paātrinājumu. Ja mēs spēsim nodrošināt lielāku darbaspēka pieplūdi šajās nozarēs, tās attīstīsies daudz straujāk.

– Un ko Ekonomikas ministrija te var darīt?

– Mēs, trīs ministri – ekonomikas, izglītības un labklājības –, 8. jūlijā sanāksim uz Nodarbinātības padomi un risināsim darba tirgus disproporcijas problēmas. Minētā nav vienīgā. Augstskolās ir straujš pieprasījuma pieaugums starpzinātnēs un nepietiekams piedāvājums no vidusskolām.

Vēl skolēni nepamatoti bieži dodas mācīties uz vidusskolu tā vietā, lai apgūtu arodu profesionāli tehniskās izglītības sistēmā. Trešdaļa no vidusskolu beidzējiem nav spējīgi iestāties augstskolā un sāk meklēt darbu bez jebkādas profesijas. Profesors Hazans savā pētījumā norādīja, ka tieši šī ir tā daļa, kas šeit sāk strādāt zemi apmaksātos darbos un vēlāk bieži aizceļo darbā uz ārzemēm darīt to pašu, bet par lielāku samaksu. Mums būtu jāizveido gudrs mehānisms – vai nu 10. klasē novērtēt spēju turpināt vidusskolu, vai arī atrast veidu, kā viegli pāriet uz profesionāli tehniskajām skolām.

Šobrīd dažādās profesijās darbaspēka deficīts ir apmēram 30 tūkstoši. Turpretī zemi kvalificētos darbos mums ir pārpalikums 82 tūkstoši ar labu izglītību. Lielais jautājums ir tāds: kādā veidā šos cilvēkus ātri dabūt profesionāli tehniskajā izglītības sistēmā, lai viņi ātri apgūtu profesionālās studiju programmas.

– Kam jānotiek, lai arī jūs nepaliktu tikai pie konstatācijas?

– Te ir vairākas lietas. Pirmā, izglītības sistēmai ir jādomā par darba tirgus vajadzībām, kas mainās ļoti strauji. Cilvēkam, kurš sāk mācīties, jāzina, kādā veidā pēc programmas pabeigšanas viņš tiks nodarbināts. Tātad apmācību sistēma darba videi. Arī augstskolai jāpasaka, ka nākotnē būs pieprasījums pēc speciālistiem, kādus tā apmāca.

Otrs, jāatrod modelis mūžizglītībai. Latvijā pašlaik šajā sistēmā piedalās ap pieciem procentiem. Somijā ik gadus apmēram 40 procenti strādājošo piedalās kādā no apmācību sistēmām.

Pilnu interviju ar ekonomikas ministru par nodarbinātību, kā arī gāzi un atjaunojamiem energoresursiem lasiet 8.jūlija “Latvijas Avīzē” vai laikraksta elektroniskajā versijā

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Atkal viens un tas pats-tukšas frāzes bez piepildījuma-konkrēti nevar nosaukt nevienu nozari un uzņēmumu,šāds pliks lobisms vairs neiedarbojas.Ja ir tāds bezdarbs humanitārās zinātnēs tad kāpēc katru gadu LU tiek piešķirtas 50 budžeta vietas vēsturniekiem kā akadēmiskai izglītībai,kuriem nav tiesību bez papildu specializācijas ne skolā ne muzejā strādāt.Laiks ir domāt un darīt, ne cilvēkus ar tukšām frāzēm muļķot.Ir tikai viens sīkums-lai darītu ir jābūt saprašanai ,ko nevar aizvietot uzticība partijai.

  2. Maksājiet cilvēkiem,ja ne normālu,tad vismaz adekvātu algu un tad arī būs,kas strādā.Es esmu Latvijas pilsone un bērnībā par to lepojos.Tagad gan vairs ne,jo Latvijā algas ir tikpat mazas,kā Āfrikā,tikai prasības gan ir tādas,kā Eiropā…Vai nu samaziniet savas prasības,vai arī palieliniet algas un būs,kas strādā.

    • Pareizi teikts! Darba devēji paši negrib ne nieka ieguldīt personālsastāva pārkvalificēšanā un labā atalgošanas sistēmā – tad, ko var gribēt. Kur ir profesiju klasifikators, cik darba devēji to ir papildinājuši ar profesijām un profesiju standartiem? To var darīt 2 x gadā! Un daudzām profesijām arī nemaz nav izstrādāti standarti,kas būtu iekļaujami kā vakanču prasībās, tā arī apmācību programmās.Darba devēji grib izšļūkt uz valsts rēķina, bet paši nekādu pienesumu nedod nedz savā personālpolitikā, nedz kur citur.Un darba devējam vismaz par 3 kārtām jābūt gudrākam par darba ņēmējiem. Ja ir otrādi, tad ir tā kā šobrīd ir…

      • ar āmuru sist nav priHvatizēt – var uzsist sev pa nagiem…
        Tāpēc jau brēkā, jo nezina elementāros dabas likumus.

  3. davai, precizē:
    profesijas deficīts vai
    normālas algas maksātāju deficīts ???

    • Anštaltei, kura normāli maksā, darba sludinājumi nav jāpublicē !
      Nemaksātāji piebļauj pilnu radio, avīzes, internetu ar strādniekus ap*irsošām gaudām…
      Plus vēl “vājībiņa” maksāt kā apkopējai, bet prasīt profesora līmeņa zināšanas…
      Kā ierunājas par līgumu, tā uzreiz “štats ir jau nokomplektēts !”

  4. Nu ja…kārtējais sapņotājs… JĀSTĀSTA JAU KAUT KAS IR ĶEKSĪŠA PĒC.Ziedonis Čevers arī kaut ko solīja kādreiz…. .Arī Daniels Pavļuts solīja,ka 150 000 izbraukušo atgriezīsies.KUR VIŅI IR?????

  5. Sekmīga Vašingtonas konsensa programmas realizācija un Boloņas procesa īstenošana,- galarezultātā secinājums – “brīvais tirgus” disproporcē – “nredzamā roka” nefunkcionē? Kā tādās reizēs “mātes” valodā
    domā, taču pieklājīgi izsakās – par ko cīnājās, uz tā arī uzrāvās!

    • Tava pēdējā frāze tikai liecina par seklu izpratni un pūļa vērtu šļupstēsanu- ja gribam dzīvot, tad ir: visu mūžu jāmācās, pat blakus profesijas; ja neapmierina esošais darbs- atkal jāmācās- nekas jauns tas nav. Seni teicieni:zem guloša akmens ūdens netek, bet tikai kustība ir virzīsanās uz priekšu- nevajag gaidīt no onkuļa, no valsts utt., kas izdarīs tavā vietā. Čikstēt internetā…..

      • ja tā kārtīgi jāstrāda, ar jauna sprofesijas apguvi diez kas var nesanākt:) jo sevišķi pilnu dienu profenē:):)

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+