Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. decembris, 2014
Drukāt

Inese Vaidere: Krievijas ekonomika – milzis uz māla kājām? (30)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Nu jau gandrīz gadu turpinās Krievijas agresija Ukrainā. Rietumu demokrātiju atbildes reakcija ir viennozīmīga – Krievijai ir jābeidz iejaukties Ukrainas iekšējās lietās, jāatbrīvo okupētās teritorijas un jāļauj Ukrainas tautai iet tās izvēlēto ceļu uz demokrātiju un Eiropas vērtībām. Kā galveno atbildes instrumentu Krievijas agresijai Rietumu sabiedrība izvēlējās ekonomiskās sankcijas, to skaitā aktīvu iesaldēšanu, ierobežojumus Krievijas firmām finansēties Rietumu kapitāla tirgū un noteiktas stratēģiskas produkcijas eksportam uz Krieviju, kā arī ceļošanas ierobežojumus Putinam pietuvinātu personu lokam. Lai arī sākotnēji sankciju efektivitāte tika apšaubīta, arī zināmās aprindās Latvijā, procesi Krievijas ekonomikā pēdējos mēnešos pierāda sankciju spēcīgo iespaidu. To atzinušas pat Krievijas amatpersonas. Kas tad īsti ir noticis ar Krievijas ekonomiku un kāpēc?

Krievijas rubļa vērtība pret vadošajām pasaules valūtām no gada sākuma ir samazinājusies par vairāk nekā 40%. Valūtas vērtības kritums ir izraisījis inflācijas kāpumu dārgāka importa dēļ – Krievijā gada inflācija jau tagad sasniegusi vairāk nekā 9%. Tas ir ļoti daudz, īpaši apstākļos, kad citviet pasaulē inflācijas līmenis ir izteikti zems. Saskaņā ar ekonomikas teoriju valūtas vērtības kritumam būtu jāveicina importa produkcijas aizvietošana ar pašmāju produkciju. Tomēr Krievijas gadījumā šis efekts ir izteikti vājš Krievijas uzņēmumu ražojumu pieticīgās kvalitātes un lauksaimniecības zemā ražīguma dēļ.

Krievijas Centrālās bankas radikālie pasākumi stabilizēt valūtu un inflācijas līmeni līdz šim nav vainagojušies panākumiem. Tā palielināja refinansēšanas likmi līdz 10,5%, ierobežoja Krievijas komercbanku pieeju rubļiem, lai tos nevarētu izmantot spekulācijās pret valūtu, daždien tērējot pat 350 miljonu ASV dolāru rubļa vērtības uzturēšanai. Tomēr arī šie pasākumi nespēja stāties pretī tirgus spēkiem. Lai arī ofici­āli Krievijas rezerves tiek novērtētas ap 400 miljardiem ASV dolāru, šis cipars būtu jākoriģē, jo apmēram 170 miljardus no šiem aktīviem Krievijas banka ir ieguldījusi fondos, kuri tos ir investējuši gan šaubīgos, gan nelikvīdos pasākumos.

Rubļa vērtības krišanai ir dziļi fundamentāli iemesli, un neizskatās, ka tuvākajā laikā kāds no tiem spiedienu varētu mazināt. Tieši otrādi, sagaidāms, ka spiediens uz rubli tikai pieaugs.

Galvenais rubļa vērtības krituma iemesls ir radikāli samazinājušies eksporta ienākumi. Jau no padomju laikiem Krievijas eksporta ienākumu lielāko daļu (vairāk kā 2/3) veido ienākumi no gāzes un naftas produktu pārdošanas. Kopš šā gada jūnija naftas cenas ir samazinājušās par 40%, attiecīgi samazinot valsts enerģijas kompāniju ienākumus, pasliktinot valsts ārējās tirdzniecības bilanci un budžeta situāciju.

Uz rubli lielu spiedienu izdara arī Krievijas kompāniju ārējie parādi ārvalstu valūtās. Pēc pašas Krievijas novērtējuma, 2015. gadā tās kompānijām ir jāatdod ap 120 miljardiem ASV dolāru vērti kredīti, papildus 30 miljardi dolāru vēl šā gada decembrī. Ņemot vērā situāciju, krievu kompānijām būs ļoti grūti atrast parāda refinansēšanas iespējas Rietumos. Protams, ar Ķīnu noslēgtais līgums par gāzes piegādēm un juaņas izmantošanu norēķiniem vidējā termiņā varētu mazināt Krievijas pieprasījumu pēc rietumvalstu valūtām, tomēr infrastruktūras būvniecība uz Āziju prasīs laiku, bet Krievijas finanšu problēmas ir jārisina jau šodien.

Krievijas kapitāla kustības negatīvā bilance pasliktinās no gada uz gadu, un šogad varētu būt 80 – 90 miljardu dolāru robežās. 2015. gads Krievijas ekonomikai rādās pavisam bēdīgs. Tirdzniecības bilance, visticamāk, kļūs negatīva, un kapitāla aizplūšana tikai pastiprināsies. Jau šogad pati Krievija novērtē, ka no tās aizplūdīs ap 100 miljardu dolāru. Lai apturētu kapitāla aizplūšanu, Putins ir publiski solījis pilnu amnestiju kapitālam, kas atgriežas Krievijā, tomēr šī solījuma ietekme vērtējama kā nenozīmīga. Ārvalstu investīcijas tiek sagaidītas rekordzemā līmenī.

Krievija ir atzinusi, ka tās ekonomika 2015. gadā varētu sarukt par 0,8%, lai arī vēl nesen tika prognozēts 1,2% pieaugums. Savukārt Pasaules banka prognozē Krievijas ekonomikas sarukumu par 1,5%, ja naftas cena būs 70 dolāru līmenī (šobrīd tā ir ap 65 dolāriem). Ekonomikas problēmas izjutīs arī iedzīvotāji, kuru patēriņš nākamgad saruks vismaz par 3% pie visoptimistiskākajām prognozēm.

Atcerēsimies, ka 80. gadu vidū PSRS ekonomika arī smagi cieta no naftas cenas krituma. Tas piespieda valsts vadību veikt virkni ekonomisko un politisko reformu, kas beidzās ar “perestroiku” un PSRS sabrukumu. Protams, līdz pilnīgam Krievijas ekonomikas kraham vēl ir tālu, lai arī ekonomiskās attīstības tendences nav patīkamas. Ir skaidrs, ka Krievijai jāveic radikālas reformas, lai tās apturētu. Šobrīd varam tikai minēt, kādu ceļu izvēlēsies Kremlis.

Krievijas ekonomikas problēmām ir senas saknes. Diemžēl arī laiks kopš PSRS sabrukuma nav izmantots lietderīgi. Kremlis nav bijis spējīgs veidot veiksmīgu politiku, kas veicinātu veselīgas, uz efektīvu ražošanu balstītas ekonomikas attīstību, tā vietā paļaujoties uz tradicionālo brīnumnūjiņu– energoresursu eksportu. Krievijas ekonomikas problēmas bija viegli paredzamas, jo jaunās naftas ieguves tehnoloģijas solīja naftas piedāvājuma pieaugumu, bet Ķīnas ekonomiskās izaugsmes tempa piebremzēšanai bija jāsamazina naftas pieprasījums. Abi faktori samazināja naftas cenu ar attiecīgām konsekvencēm. Krievijas ekonomikas sliktā situācija vēl pirms sankcijām rosina domāt, ka viens no Kremļa agresijas Ukrainā mērķiem varētu būt padarīt rietumvalstis un to sankcijas par valsts ekonomikas problēmu galveno cēloni, tādējādi attaisnojot Kremļa neveiksmīgo ekonomisko politiku.

Pievienot komentāru

Komentāri (30)

  1. Elzinai taisniba…..

  2. Un neviens……velreiz piebilstu neviens no Jums nav speejiigs neko izdariit…..vai mainiit……neviens…..tuksa mutes kulstiisana un it kaa gudra praata paradiisana:-)))))))

  3. Ko Juus visi nematies……patiesiibu neuzzinaat……grozi kaa gribi….

  4. Krieviem tas ir pierasts stāvoklis kādā viņi ivilslalbāk jūtas.

  5. Drīz nevis “rafšans un džamšuds “brauks uz krieviju, bet “vaņka” brauks uz austrumu republikām strādāt. Pat baltkrievu “batjka” teica ka “uz krieviju vairs nevar paļauties “.p.s.Maskavā pat prostiūtas atsakās ņemt pretī rubļus.

  6. KRIEVIJA IZKEPUROSIES ,BET MUSU LATVIJU DUPSETAJI IR IZKNIEBUSI,ARI AMERIKOSIEM BUS VAKARS PIE ELBAS.DURAKI SKATAS MELNAJAM PUISIM MUTE KA SIE AIZ NEVARIBAS SIEKALOJAS

  7. Piekrītu, ka tā tas varētu būt, bet Antiņiem salīdzinājumam – tad Latvija punduris uz iepuvuša diega kājām…

  8. atvainojos, pārrakstījos. Ar skaitļiem (nevis aksitļiem… )…

  9. Kopumā doma ir tāda- ar aksitļiem parādīsim “tā tai sliktajai Krievijai vajag!”. Tomēr skaitļi mani kaut kā nepārliecināja. Neesmu ekonomiste, bet – gribētos redzēt īsu, nu pavisam īsu norādi uz skaitļiem ailītē “valsts parāds”. (absolūtos skaitļos, vai skaitļos uz vienu iedzīvotāju, vai skaitļos pret IKP.) Kaut kā tā sanāk, pētot internetā lapas (laikam nepareizās, es nezinu) – grozies kā gribi, bet (man, nezinītei šajā jomā) skaitļi joprojām rāda “izdzīvošanas rezerves” “Vladimira P. kabatā/lasi- valstī” salīdzinājumā ar “labā onkuļa Baraka O. valsts kopējo parādu” (jā, es zinu, ir dažādi jēdzieni- valsts parāds, iekšējaais, ārējais, utt ) un mēs ar savu “mazo naudasmaciņu” (un Savienības lielāko, bet papluinīto naudasmaku) tur varam tikai paklusēt. Vai ne tā? Paskaidrojiet (ar argumentiem skaitļu veidā – cik dziļi parādos ir RUS, un cik – citi piemēri ), lūdzu!

  10. Raksts ir domāts LA auditorijai, kas ne visi ir studējuši ekonomiku. Vienkāršā, saprotamā valodā par galveno. Dziļāku analīzi meklē ekonomikas pētījumos!

  11. Informācijas pieejamība (Rīga-Brisele ,valodas) it kā būtu pamats labi sagatavotam rakstam par izvēlēto tēmu . Diemžēl ,dažu vispārzināmu faktu savirknējums ,bez analīzes un jebkādām prognozēm. Un ko tas dod mūsu biznesam, kuru šajās dienās Maskavā reklamē Ušakovs ? Krievijas ekonomika, kuras industriālais centrs ir bruņojuma ražošana un eksports ,faktiski atspoguļo Putina īstenoto valsts monopolistiskā kapitālisma triumfu sovjetiskā izpratnē ,vienlaikus šīs krīzes ietvaros demonstrējot trulu imperiālismu ,bez jebkādam cerībām uz demokrātisko vērtību uztveri ,sapratni un to iemiesošanu dzīvē. Sociālā demagoģija valsts iekšienē ir nonākusi absolūtā strupceļā un šobrīd reāli noēdot nelielos uzkrājumus draud iznīcināt jau tā nestabilo valsts vidusslāni ,par miljoniem dzīvojošo zem nabadzības robežas nerunājot. Krimas aneksija un Luganskas-Doņeckas seperātistu atbalsta izmaksas ,te arī Moldāvijas seperātistu Piedņestrā , atbalsta izmaksas ,šībrīža Krievijas budžetam vairs nav pa spēkam.

    • Krievijai beidzot jāsāk strādāt savā zemītē un uzlabot tautas dzīvi,nevis klejot un karot pa svešām zemēm.Vecu vecais teiciens,ka miers baro,bet karš posta.Laiks būtu to saprast arī Krievijas iedzīvotājiem Un galvenais,pašai valdībai,beigt meklēt neesošus ienaidniekus un krievu,,spīdzinātājus” visur citur pasaulē un sakārtot pašiem savu Dieva dāvāto bagāto zemi.

  12. Vispār jau milzis ar māla kājām nāk no Mongoļu jūga laikiem. Kad Mongoļi bija iekarojuši plašas teritorijas, bet visur uz vietām nespēja kontrolēt situāciju un beigās saruka…..

    Bet ja lielās Krievijas ekonomika turās tikai energoresursu eksportu, tas salīdzinājums ir vietā.

  13. Arī Hitlera mīļākais teiciens bija,ka Krievija ir milzis uz māla kājām.Milzis 2.pasaules karā izdzīvoja pateicoties brīnumzālem – cīņai pret fašismu,precīzāk nacionālsociālismu .Brīnumzāles tad palīdzēja pret aukstumu,badu, postu un milzīgiem upuriem.
    Arī pašlaik vecās brīnumzāles ir pašā laikā,jo tagad ,, fašisms,, esot saskatāms Latvijā,Igaunijā,Polijā ,Ukrainā,Lietuvā un visur citur kur krievu minoritāte nejūtas komfotrabli , tam tic visi krievi plašajā Krievijā un ja tur patēriņš sarukšot par nieka 3% un tas nozīmēs milža sabrukumu ir galīgas muļķības.Bads milzi tikai stiprinās,jo viņš zin ,ka pie visa vainīgi ir ,,fašisti,,.

  14. Kas ir vaidere, eiropas prostitūta. Būtu labāk pastāstījusi, kas notiek Eiropā, kas notiek ar eiro valūtas vērtību. Pie kādas izaugsmes novedīs streiki un nemieri Eiropā, Eiropa laikam nevar attīstīties tālāk, kamēr visu nesagraus, lai sāktu atkal no nulles un pazudinātu mazās valstis no zemes virsas, iespējams Latviju. Tik daudz melu un maldu izplata un sanaido valstis dēļ kapitāla, bet ļaudīm stāsta dēļ ideoloģijas.

    • ak tu padomisma ideoloģijas apmātā zoss, švaki tavai raššai iet , dziedi vai raudi bet putins ir mēslu vārītājs nevis valdonis.

    • Nu, kate pati jau tāda kremļa b-ļ-a-d-e-l-e vien esi. Nekad nesauc citus savā vārdā!!!

    • No kādiem ,,avotiem” tu smelies informāciju,vai tu kādreiz esi izlīdusi ārā no sava,,kēķa” ,man tevis žēl
      tava glupuma dēļ.Ievelc elpu un nomierinies un skaties pasaulē ar atvērtām acīm un bez naida dvēselē.

  15. Laba analīze. Ekonomiski krieviem vāks! Cerams, ka izmisumā nesāks ārdīties militāri….

  16. Rublis brūk, bet vai tiešām brūk? Varētu no malas arī izskatīties, ka tiek ar kursa pazemināšanos izņemta iedzīvotāju uzkrātā nauda un aizslēgts imports sakarā arī ar kursa maiņu…( par daudz tērē importu un par daudz braukā pa rietumu pasauli). Lēti un vienkārši tiek aizslēgtas durvis no iekšas un vainīgie esot rietumi. Un tiešām var piekrist – ”Krievijas ekonomikas sliktā situācija vēl pirms sankcijām rosina domāt, ka viens no Kremļa agresijas Ukrainā mērķiem varētu būt padarīt rietumvalstis un to sankcijas par valsts ekonomikas problēmu galveno cēloni, tādējādi attaisnojot Kremļa neveiksmīgo ekonomisko politiku.” Tātad izeja ir vai nu nākošā agresija ar uzvarošu kariņu vai arī maziespējamo varas maiņa Kremlī…

  17. Būtu jau labi, ja viss būtu tik vienkārši. Krievijai nogriež importu, Krievija bādā. Krievijai nogriež investīcijas, Krievijas ekonomika sabrūk. Tikai nez vai vispār normālai valstij savu izaugsmi vajadzētu saistīt ar importu un ārējām investīcijām. Kā mēs redzam no Latvijas piemēra, tas ne pie kā laba nenoved.
    Tāpēc pēdējais laiks Krievijai no resursu piegādātāja Eiropai un Eiropas preču patērētāja kļūt par pašpietiekamu valsti ar kārtīgu tautsaimniecību. Resursu bagātības ziņā tam Krievijai ir visas iespējas. Traucē tikai Putina kliķe, kura līdz šim brīdim savā ekonomikā bija pilnībā orientēta uz naftas un gāzes dolāriem . Vai Putins spēs veikt kārtējo “perestroiku”? – tāds ir jautājums. Vai Putins spēs tos miljardus, ko līdz šim maksāja par importu no virzīt pašmāju ražotājiem, ceļu infrastruktūras izbūvei, pamesto zemju apgūšanai? Ja spēs, tad Krievija uzplauks un iespējams pat ka krievi no Eiropas dosies atpakaļ uz Krieviju dzīvot. Ja nē, nu tad tuvākajos gados būs augšā karš. Tā, ka priecāties par Krievijas ekonomisko lejupslīdi kaut kā īpaši negribas.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+