Sports
Basketbols

Milžu cīņa. Basketbols kā šovs un reliģija 0

Foto – Edijs Pālens/LETA

19. augusta vakarā “Arēnā Rīga” sāksies ilgi gaidītā spēle starp Latvijas un Lietuvas basketbola izlasēm (TV tiešraidē to varēs redzēt LTV7). Ilgus gadus lietuvieši basketbola laukumā bijuši vairākus soļus priekšā latviešiem, bet līdz ar Kristapa Porziņģa talanta uzplaukumu mums ir labas izredzes pārspēt dienvidu kaimiņus.

Lai gan formāli šim mačam ir tikai pārbaudes spēles statuss pirms gaidāmā Eiropas čempionāta, Latvijas un Lietuvas labāko basketbolistu spēkošanās izraisījusi neredzēti lielu ažiotāžu. Visas biļetes uz spēli ir pārdotas, lai gan labās vietās tās maksāja pat 50 eiro. Kristaps Porziņģis pret Jonu Valančūnu, Dāvis Bertāns pret Mindaugu Kuzminsku, Jānis Strēlnieks pret Mantu Kalnieti: tas būs šovs, ko basketbola līdzjutēji nedrīkst laist garām!

Mācību stunda leišiem

“Lai gan daudzi uzskata, ka pārbaudes spēlēs rezultātam nav nozīmes, šī būs ļoti principiāla spēle. Latvija noteikti gribēs uzvarēt, un es teiktu, ka šajā spēlē favorīti būsim mēs, nevis lietuvieši,” spriež Latvijas basketbola leģenda Valdis Valters.

Pārbaudes spēlēs “Arēnā Rīga” savulaik jau izdevies izcīnīt pāris spilgtas uzvaras pār lietuviešiem (Kristapa Janičenoka pēdējās sekundes metiens 2007. gadā, Kaspara Kambalas boksera cienīgā performance 2009. gadā), bet oficiālās spēlēs ir klājies daudz grūtāk, vienīgā uzvara izcīnīta 2001. gada Eiropas čempionātā, kad lietuviešus izdevās sakaut ar 94:76. Kopumā mūsu basketbolistu bilance cīņā pret lietuviešiem kopš abu valstu neatkarības atjaunošanas ir diezgan skumīga: sešas uzvaras, 15 zaudējumu.

Mūsdienās jau esam pieraduši ar zaļu skaudību noskatīties uz Lietuvas panākumiem basketbola laukumā, bet reiz bija laiki, kad latvieši bija krietni stiprāki par dienvidu kaimiņiem. Piemēram, pirmās brīvvalsts laikā savstarpējo cīņu bilance bija 6:2 latviešu labā. “Ko teikt par abām vienībām? Vai tikai šoreiz labāk nebūtu klusēt? Latviešu spēles māksla salīdzinājumā ar Lietuvas spējām likās kaut kas neiedomājams, dievišķs. Mūsu vienība pasniedza lietuviešiem īsti priekšzīmīgu basketbola mācības stundu. Skatītāji sūrojās, lai nemetot tik daudz; otrreiz lietuvji vairs negribēšot Rīgu apciemot,” 1935. gada janvārī laikraksts “Sporta Pasaule” vēstīja par Latvijas un Lietuvas spēli, kurā latvieši triumfēja ar graujošu rezultātu 123:10. Pēc dažiem mēnešiem Latvijas izlase izcīnīja pirmo Eiropas čempionu titulu. Taču tas tā arī palika vienīgais, kamēr lietuvieši ņēma talkā Amerikā dzimušos tautiešus un uzvarēja gan 1937., gan 1939. gada Eiropas meistarsacīkstēs.

Reiz bijām stiprāki

Padomju okupācijas laikā latviešu un lietuviešu basketbola komandu spēkošanās ritēja ar mainīgām sekmēm. 50. un 60. gados labāk veicās latviešiem, jo mums bija tādi groza bumbas meistari kā Jānis Krūmiņš, Maigonis Valdmanis un Valdis Muižnieks. “Manā jaunībā, kad pats vēl spēlēju, latvieši bija stiprāki par lietuviešiem. Mūsu meistarkomandām bija ļoti labas rezerves,” atceras dziedātājs Viktors Lapčenoks, kurš pirms pievēršanās mūzikai spēlēja Latvijas jaunatnes basketbola izlasē.

80. gados spēku samērs mainījās par labu lietuviešiem, jo Lietuvas basketbolā uzplauka unikāls talants: 221 cm garais centra spēlētājs Arvīds Sabonis, kurš bija apveltīts gan ar teicamu spēles izpratni, gan lielisku metiena tehniku. Sabonim palīgā nāca tādi meistari kā Valdemārs Homičs, Šarūns Marčuļonis un Rims Kurtinaitis, kas jau 1988. gadā palīdzēja PSRS izlasei izcīnīt olimpisko spēļu zeltu. Pēc neatkarības atjaunošanas šie spēlētāji veidoja Lietuvas izlases mugurkaulu un bruģēja ceļu uz izciliem panākumiem. 1992. gadā lietuvieši atriebās Latvijai par 1935. gadā piedzīvoto pazemojumu, sagraujot mūsu basketbolistus ar gaužām nepieklājīgu rezultātu 137:77.

Basketbols kā reliģija

Ceturtdaļgadsimta laikā kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas un Lietuvas basketbola izlases bijušas pavisam atšķirīgā panākumu līmenī, un mūsu dienvidu kaimiņi uz latviešiem var noraudzīties ar neslēptu pārākuma apziņu. Lietuvas izlase ir piedalījusies visos septiņos olimpisko spēļu turnīros; Latvijai tas nav izdevies ne reizi. Lietuviešiem ir trīs olimpiskās bronzas un divas ceturtās vietas. Lietuvas izlases rēķinā ir arī Eiropas čempionu tituls (2003), pasaules čempionāta bronza (2010), trīs Eiropas čempionāta sudrabi (1995, 2013, 2015) un viena bronza (2007). Latvijas panākumi uz šī fona ir ļoti pieticīgi: tikai divreiz izdevies iekļūt Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā un izcīnīt 8. vietu.

Lietuvas panākumu cēloņi nav tālu jāmeklē: mūsu kaimiņvalstī basketbols ir teju tikpat liels svētums kā katoļticība. Talantīgākie lietuviešu puikas nešauboties izvēlas spēlēt basketbolu, savukārt Latvijā aptuveni līdzvērtīgās pozīcijās ir trīs galvenās sporta spēles: futbols, hokejs un basketbols. Turklāt lietuvieši vienmēr izcēlušies arī ar sportisko nekaunību, kas viņiem nereti palīdzēja pārspēt arī krietni meistarīgākas lielvalstu komandas.

Pēdējā laikā gan izskanējis viedoklis, ka lietuviešiem vairs nav tādu talantu kā Sabonis vai Marčuļonis, tādēļ latviešiem ir labas izredzes panākt un apsteigt kaimiņus. Pēc dedzīgā Lietuvas izlases līdzjutēja Normunda Macjus domām, šīs runas gan ir pārspīlētas. “To, ka Lietuvas basketbolā ir krīze un latvieši drīz noķers lietuviešus, es dzirdu jau padsmit gadu, bet šīs prognozes joprojām nav piepildījušās.” Arī pieredzējušais basketbola žurnālists Guntis Keisels atzīst, ka lietuvieši vienmēr kaut kā pamanās atrast ceļu uz panākumiem. “Lietuviešiem jau abos iepriekšējos Eiropas čempionātos klājās grūti, bet abas reizes viņi aizcīnījās līdz sudraba medaļām.”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Tagad mums ir savs Sabonis

Saistītie raksti

Kā uzskata bijušais Latvijas izlases spēlētājs Uvis Helmanis, pēdējos gados arī Latvija ir kļuvusi spēcīgāka. “Mūsu basketbolisti spēlē labās komandās un kļuvuši par līderiem. Man patīk, kā spēlē mūsu izlase. Tas ir ātrs basketbols ar augstu individuālās meistarības līmeni.”

Valdis Valters piekrīt, ka Latvijas izlase ir kļuvusi stiprāka, jo tagad mums ir pašiem sava zvaigzne: Kristaps Porziņģis. “Varētu teikt, ka tagad mums ir savs Sabonis, bet lietuviešiem šobrīd nav tik izcila spēlētāja,” spriež Valters. Guntis Keisels gan aicina saglabāt vēsu prātu: “Protams, Porziņģis piešķir citu dimensiju visai komandai, bet viņa klātbūtne vēl negarantē panākumus, jo viņš nav Dievs, pat ne Sabonis. Porziņģim gadās arī sliktās dienas, kad viņš nav tik efektīvs, bet Sabonis pat sliktās dienās bija izcils.” Keisels tomēr uzskata, ka gaidāmās spēles favorīti ir latvieši. “Savas problēmas ir gan leišiem, gan mums, bet Latvijai ir lielākas izredzes uzvarēt. Pilnās tribīnes dzīs mūsu spēlētājus uz priekšu.”

LA.lv